kūciņas prototips

Kāds cibiņš negrib vasaras beigās ar divriteni braukt uz nordkapu? Meklēju kompāniju

Pastāstīšu par bērnības atgadījumu... Lauki. Ar ielas bērniem spēlējāmies, neatceros kur, bet kādā brīdī mēs esam tikuši pie saujas ar neizšautām patronām. Cik ģeniāli. Man toreiz varēja būt kādi 8 gadi, nu noteikti ne vairāk. Gar manu miestu bija dzelzceļa līnija Tukums-Rīga un ļoti bieži gājām spēlēties uz dzelzceļa sliedēm *safety second* , spēlējām spēlu, kurš ilgāk varēs palikt uz sliedēm, kad nāk vilciens, cik atceros, neviens necieta. Bet ne par to šoreiz. Jo mums tak bija patronas! Saliksim uz sliedēm un gaidīsim vilcienu! Es nezinu ko domāja mašīnisti, vai pasažieri, vai mēs paši, kad brauc skaļais vilciens un tad pēkšņi sprādzieni. es nezinu vai šaujampulveris uzsprāga no kompresijas berzes, vai arī patrona tika izšauta tā pat. Neatceros, vai pašas lodes atradām, bet nu bīstami as fuck. BET! Es varu labāk!! Mums tak bija garāžas ar daudziem metāla krāmiem, darbagaldiem un skrūvspīlēm, jā, tās milzīgās metāla skrūvspīles ar laktu, viņas bija tā saeļļotas ka varēja aizgriezt ar vienu pirkstu. Un pareizi, mums tak vēl bija palikušas dažas patronas! Atceros kā iespiedu patronu skrūvspīlēs un tad ar āmuru to izšāvu, garāžā atradāmies kādi 4 bērni, likās ka paliksim kurli... Kur palika lode? Kurš to lai zina! Nevienam no mums netrāpīja, tātad varam turpināt!
Vēl bija atgadījums kad es tajā "aizliegtajā kastē", kas atradās tajā pašā garāžā, atradu ziepju kluci, vai ko līdzīgu. Kirilicu nesapratu, pat ja būtu sapratis, tad tā pat nezinātu, ko nozīmē "т р о т y л" . Tā nu es viņu paņēmu un staigāju apkārt, līdz mamma paprasīja, kas man rokās. Ē, nu es atradu, tas ir plastilīns? Ja jūs redzētu viņas sejas izteiksmi... Ko viņa izdarīja? Izmeta miskastē, nešķirojot atkritumus. Es gribētu zināt, kas notika ar to trotila gabalu pēc nonākšanas miskastē... ceru ka nekas neuzsprāga. https://www.youtube.com/watch?v=QUSff_JGyqw Tā bija man pirmā un vienīgā pieredze ar plastiskajām sprāgstvielām. Tā lūk

Šodien humpalās pa vienu eiro nopirku fjallraven jaku ar perfect fit. Un 400 gramus pogājamo kreklu. Tas tā, svarīga informācija.

Pirms pusotra mēneša tēvam nodevu lapu ar 10 jautājumiem. Vēl neesmu saņēmis atbildes, tādēļ šodien pajautāju mammai, kur ir manas atbildes? Nuu, es iedevu tēvam, bet bija vēls vakars un pēc tam kaut kad viņš man jautāja vienu jautājumu un Eee. Īsāk sakot, centās atrast iemeslu. Mums mājās ir suns, varēja pateikt ka suns apēda. Bet nu man nemaz vairs nevajag. Es nevaru iet reizi divos mēnešos pie psihoterapeita ar, jēē, beidzot tiku pie atbildēm. Kam man to vajag. Ja grib kaut ko labot lai tad pats iet pie psihoterapeita. Fuck this shit, Im done.

Šis ir sapņa atstāsts, pārkopēts no fb čata.

Staigāju pa nepazīstamu pilsētu un tad vajadzēja meklēt tualeti, es iegāju pa kaut kādām random durvīm un tur bija gulta, un es sapnī aizmigu
ok, es sapnī saklāju gultu un ieraudzīju apsargu, viņš teica ka jauki ka kāds šo gultu izmanto, vai kaut ko tādu
kad gāju prom, es negāju caur tām pašām sētas puses durvīm, bet gāju dziļāk ēkā
omg, tik daudz atceros
tur bija tumšs
milzīga telpa, kā angārs
un tur bija tumšs un telpā bija tādas kā saunas
ar krāsainām gaismiņām
un tur bija kaili cilvēki un visapkārt bija tvaiks un dūmi un es gāju garām uz izeju
un un
pēc tam es ar vienu drugu braucām mašīnā
es biju pie stūres
bija nenormāla ziema un ļoti liels sniegs
daudz sniega,
mēs braucām pa mazu taisnu meža celiņu
un viņš lēnām palika arvien šaurāks līdz beigās nevarēja izbraukt cauri
iesprūdām ar mašīnu kaut kados krūmos
vajadzēja tikt atpakaļ, tpc braucām ar ragavām
nenormāli ātri braucām atpakaļ, bet ragavām bija neredzams motors
pēkšņi ceļam priekšā bija māja un mēs ieskrējām mājas durvīs
durvis izgāzās aŗā un tur bija ģimene kura prasīja, kas te notiek
teicu ka mēs ieskrējām un ka mums jādodas tālāk
bet ragavām bija saplīsusi stūre
un tad es tur blakus izgriezu savu zeķi jo viņa bija pilna ar ūdeni
un tad šis stāsts pārtrūkst
ir nākamais stāsts
ir milzīga pils
vai aptuveni kā pils
un es esmu maza bērna trešās personas skats
bet
ne visu laiku
tam bērnam bija jāaizmūk no tās pils
un viņš uzrāpās uz betona kolonnas un pats spēja pārvērsties par dekorāciju
un neviens viņu nevarēja atrast
kad aizgāja prom tie meklētāji, viņš pāŗvērtās par cilvēku un turpināja bēgt
viņš pazuda no mana redzesloka un tad arī es viņu meklēju
mans skatupunkts un vēl cilvēki meklējām un viņu atradām pie jūras ziemā, totālā vējā
iekšā ļoti mājīgā kafejnīcā
vai kādā līdzīgā telpā
ar milzīgiem logiem
un bija tāds ēē, te ir dope
un jā, tur bija vakars
un un
tas stāsts pārtrūka
un bija nākamais
es biju cietumā
kaut ko biju sadarījis ar nodokļiem
un tur bija ļoti maza telpa kur mēs bijām kādi 6 cilvēki
precīzi neatceos, bet tur notika dažādas lietas un tad es atradu radio un sāku klausīties
un slēdzu stacijas bet tur bija dīvainas frekvences
beigās paliku pie swh rock
un tur bija ledusskapis
kas bija pilns ar gaļu
O_O
like, pus govi ledusskapī
un tad viens čalītis meta mums pārējiem virsū sarkanas bumbiņas
un viņas gaisā sprāga
bet nu kinda rotaļlieta
un beigās viņš tās bumbiņas man iebāza acīs
aiz plakstiņiem
un viņš teica ka viņam noteikti sanāca jo bija asinis
šis stāsts daļēji beidzās
jo nākamais moments ir ar šiem pašiem cilvēkiem, tikai sporta laukumā
cietumnieki un skolēni un viena laukuma
skolēniem bija kaut kādas sacensības un tur bija augstlekšana kas norisinājās skrejceliņam iekšpusē, bet pie tribīnēm uz nelīdzenas un stāvas virsmas mācīja spēlēt volejbolu
bet viņiem nesanāca un es centos palīdzēt bet tad arī nesanāca
Un ēē, tad mums vajadzēja skriet
nu, cietumniekiem
skrejceliņš bija veidots no irdenām smiltīm, bet sarkanā krāsā un ar visām līnijām
un es skēju ļoti ātri, es biju ātrākais un noskrēju vel vienu lieku apli kamēr citi jau bija beiguši skriet
ēē
un te arī kaut kur viss izbeidzās.

Tā kā mans tēvs pašlaik ir pilnīgā lopā, tad es pagriezīšu laiku atpakaļ, kādus, hmm, gadus 5?
Ir jaunais gads, tas tiek nosvinēts, ar salūtu, šampanieti un citu alkoholu. Dažam labam šīs svinības turpinās arī nākamajā dienā aka. divdiennieks.
Tad viņš kaut kur pazuda un uzradās mājās nākamajā dienā, viņam bija suvenīrs - zila acs. Kā vispāŗ ko tādu var dabūt gadavu kad tev ir 45? Lai nu kā, zilā acs lēnām dzija un pienāca skolēnu brīvlaika beigas. Devos uz skolu un ko es tur dzirdēju.... Tas nebija adresēts man, bet es dzirdēju šo sarunu un mani pārņēma šoks. "blah blah blah, un tad tas viens piekāva *persona X, citiem vārdiem, mans tēvs*, bet tu viņu nepazīsti, viņam ir kādi 45?" Tas viss ir norisinājies kādā pirtī. Kādā faking veidā. Ja kads to būtu savilcis kopā ar mani, tad visa man vidusskola būtu faking drausmīga, iespējams tā pat būtu jāmaina un kas vēl ne. Un tā ir tikai viena no daudzajām reizēm...
Reize kad mēs ar radiniekiem atbraucām mājās un viņš ļodzījās pie mājas durvīm jo viņam nebija atslēgu un viņš netika iekšā. Cik ļoti tev var būt kauns par kādu, ārprāts. Can you pls get your shit together. Viņu nevarēja pierunāt doties gulēt un viņš visiem krita uz nerviem un neviens nebija dzēris izņemot viņu. Cik reizes man ir bijis jāved viņa draugi mājās, jo , sup, mēs atvedām tavu tēvu, noliec viņu gulēt un aizved mūs mājās.

Un pirms mēneša tēvam nodevu lapu ar 10 jautājumiem priekš psihoterapeita, lai es beidzot varētu saprast savu dzīvi. Tur bija vienkārši jautājumi, nekas vājprātīgs. Mēnesis pagājis, bet es vēl neesmu saņēmis atbildes. Un es vairs neiešu pie psihoterapeita jo man ir kauns. Kauns no tā ka es nespēju no tēva izdabūt atbildes uz man svarīgiem jautājumiem.
Mans tēvs man ir bijis tikai apgādnieks. Nekad neko nav mācījis, rādījis. Laiks ko pavadu kopā ar viņu ir vainu neeksistējošs, vai arī neveikls.
Gribu prom. Uz kopenhāgenu. Rudenī... Jācer un jāizdzīvo.

p.s. sorry par gramatiku

Ja es būu sieviete, es tik ļoti būtu stāvoklī... Psihītis man izrakstīja ripas, jau ceturtās pēc tipa, jādzer katru vakaru. 28 tabletes, marķētas ar dienām, tieši tā pat kā orālā kontracepcija. Šī viena paciņa man jau iet otro mēnesi un vēl kādai nedēļai pietiktu. esmu nepacietīgs un ļoti taupīgs, es nespēju dzert 25€ zāles un tikai pēc vairākiem mēnešiem justies neslimākam. ehh. Un es pat nezinu vai zāles var izmainīt to, ko ar zālēm nevar izārstēt.

Help! Pienāca paciņa no ķīnzemes, Dhl saka ka vajag atmuitot. Reālā summa ko samaksāju ir 210€, bet uz paciņas deklarētā vērtība ir 50.01$ Man prasa paypal izdruku, kur rādīts, cik es īsti samaksāju. Es teorētiski varētu iefotošopēt ka samaksāju 50$ , ne 210€. Ja mani pieķer, kads ir sods? Un cik ļoti viņi skatās uz atmuitošanas dokumentiem? neko nezinu, bet 50€ negribu un netaisos maksāt par kaut kādu zilu gaisu. Pietiek ka rīgas satiksme mani drāž.

Gribu redzēt Haleja komētu.

Sen neesmu rakstījis. Lietas lēnām virzās uz priekšu. Darbadienas nāk un iet, alga tiek izmaksāta, tikai tā izšķīst, pazūd, nav. vairs nav. Kā es dzīvoju tad, kad man nebija nauda??! vēlviens gads pagājis, un es atkal kaut ko gaidu. Gaidu kad beigsies ziema, kad būs spēks ko darīt. Ir grūti saņemties. Vēl joprojām. Bet vismaz es nedaudz smaidu, tā vismaz es secinu pēc darba novērtējumiem un to, ka mani procenti aug. Paldies Valdoxan ripām. Reizi pa reizei dodos pie psihoterapeita, bet neko daudz nespējam izdomāt, jo man ir grūti likt kopā vārdus. Teicu ka mums jātiekas retāk, jo nekas jau nemainas. NU, vismaz tik strauji. Psihoterapeits saka ka tā ir laba ideja, vākties ārā no vecāku mājām, bet kur... ? Gaidu nākotni. Braucu liftā uz kaut kurieni, es nezinu. Lielu brīvdienu daļu pavadu gultā. Praktiski visu. Mani pierunāja aizdoties uz tautas dejām, aizdošos, jo savāk mani neviens nevelk ārā no mājām.

Gaidu Prāgu. Viss ir nopirkts, biļetes, mājvieta. Gribu redzēt eiropu, gribu redzēt tālāk par Rīgu un savām mājām. Skan bēdīgas Tīrsena dziesmas. Pagaidām viss izskatās drūmi.

Mans avokado gandrīz nokalta. Nokrita 5 lapas, jo es nezinu cik bieži viņš ir jālaista. tagad ik pēc pāris dienām uzleju pus litru ūdens un augs ir laimīgs. ražo jaunas lapas. Un visas ir logā, jo maz gaismas.

Sēžu tukšā vannā un dzeru tēju.

Pārdodu praktiski nelietotu cirkulāro zivsaci.

Samyang 8mm f3.5 , canon mount, gribētu 180e
Vai arī mainu pret nikon platā gala stikliem. Droši sūtiet piedāvājumus un varam arī apspriest cenu.
Objektīvs priekš crop sensora, canon mount.
Plats bez gala, bildējot gandrīz varēsi nobildēt cilvēkus, kas stāv tev aiz muguras.
mājaslapā ir galerija ar bildēm, kas bildētas ar šo stiklu. (saitei jāizņem atstarpes)
www.ej.uz/zivsacs8mm

Vakar sādēju vannā, dzeru tēju un grauzu šokolādes cepumus. Kaut ko ļoti aizdomājos un nonācu pie secinājuma, ka vajag uztaisīt ciltskoku. Sāku veidot, sarakstīju visus savus dažus radiniekus, sāku meklēt internetos un atradu savu koku, tikai bez mana zara. aptuveni 12 stundas no vietas pārlasīju informāciju, skenēju visas senās bildes. Rezultāts? Andrīvs (uzvārds) - Tiešs priekštecis (6 paaudzes). Diez gan wow, manuprāt. Precīzi gadi nav zināmi, bet dzimis kaut kur 18. gadsimta vidū. Un jā, visi mani uzvārda nēsātāji ir mani radinieki. Man ir rets uzvards un tajā kokā bija virs 250 cilvēkiem. Ar visiem dzīvajiem uzvārda nēsātājiem varu savilkt radniecību, ja vien viņi pārzin savus vecākus un vecvecākus. Myheritage izmet arī interesantas statistikas . Vidējais sagaidāmais dzīves ilgums vīriešiem manā dzimtā ir 61 gads. Sievietēm 64.

Starpcitu. Paņēmu akadēmisko gadu mentālā stāvokļa dēļ. Atradu darbu, būšu camboy, pavisam nopietni. Savācu savus matus, man tagad ir manbun. Gaidu mājās hronikas. Īsumā kaut kā tā.

es te drīz kaut ko ierakstīšu, man ir totāls slinkums. Bet būs!

Vai kāds ir vedis seksa rotaļlietas lidmašinā, rokas bagāžā? pēc tiem noteikumiem neko nevar saprast, bet vai šādu,līdzīgu, pletni man konfiscētu? http://www.expressshop.lv/lv/intimpreces/medicinas-rotalas-un-bdsm-aksesuari/das-pletne-ar-violetu-rokturi--das-pletne-.htm .Ļoti svarīgs, eksistenciāls jautājums..

Cik liela diez ir ciba? Vai ciba ir tik liela, cik pasaule maza?
Satiku vienu cibu, Satikšu vēl divas cibas. Sanāks viena liela cibošanās.
Psihiatra apmeklējums bija tā vērts. Diagnozi neiedeva, bet izrakstīja antidepresantus un ieteica psihoterapiju. Dzeru tabletītes, pagaidām vēl nekas nemainās, bet gan jau kaut kad..
Vecāki uzzināja par psihiatra apmeklējumu un tagad pret mani izturas, hmmm, labāk(?), pastāstīju arī par to, ka došos uz Eiropu, mammas jautājums, ko tur?.. Pie draudzenes?!!! .... Ā, jā... ok.
Mūsu starpā nerātnības norisinās nepārtraukti. Un bez tabu. Un viņa ir zinātniece, mana uzticamā narkomāne, Ekseļa valdniece ar lineālu un hronometru. Liek man darīt lietas un ik pēc laika ,liek pierakstīt rezultātus. Galā sanāk smuki prieka grafiki. Varētu pat ielikt.. Kā vīrieši nespēj beigt preicāties par krūtīm, tā sievietes par locekļiem. simts dikpiki, bet pēc katra nākamā seko nepārtraukta "OMG" sērija.
Piedzērāmies un taisījām videočata sesiju. Daudz vārdu, domu, sajūtu un sirsniņu emodžī..

Vakardiena. Datorservisā konstatēja ka viens no diviem ssd diskiem ir beigts. Pilnīgi beigts. Otrs ir pie samaņas. Cik paprasīja par diagnostiku? Neko! Ļoti komunikalbi un ātri. Izrāva man no rokām diskus un teica ka iečekos. 3 min un viss galā. Neapmaksāta reklāma - http://www.dvcentrs.lv/ .
Vakarā aizmigu nenoģērbies un pie ieslēgtas gaismas. piecēlos pusčetros, izslēdzu gaismu un turpināju gulēt ar drēbēm. Ir tik ļoti nespēks, ka nokrist ir vieglāk.
No rīta paskatījos planšetē, pačekoju taro kārtis, nāve. Beigas. Kaut kā sākums. Divas stundas vēlāk man atraksta fb sakarā ar maniem koka pulksteņiem... Vajagot tikties, Rīt, jāpaņem paraugi.. Investors? Biznesa partneris? Vai man tiešām sāk veikties? Parīt psihologs, tēja ar cibu, zobārsts. Saspringts plāns. Psihiatram centīšos izlūgties kaut kādu papīru, kas man garantētu akadēmisko gadu. Īsti nav citu variantu.

Biju uz tvaika ielu. Prasīju psihiatru. Kas man par problēmām? Eee, nuuu. Aaa nu vajag. Kā izdomāju ka vajag? Interneta dienasgrāmatā teica. Ok, pierakstīja mani uz piektdienas rītu. Nopirku piecas grāmatas. Hariju poteru (dāniski) , divas millenium daļas zviedriski un divas norvēģiski. Sēžu viesturdārzā un ēdu vīnogas.
+ mamma no rīta teica, lai atrodu citu meiteni, jo pēc pāris mēnešiem man apniks, vai kaut ko.. Ķipa ldr nestrādā. Pradīja, vai tad universitātē nav smuku meiteņu?.. Vai nu viņai viņa nepatīk vizuāli, vai nu kas. Viņa nezina to, ka pēc mēneša es braucu ciemos. Arī par psihiatru neviens neko nezina.
P. S. Mani šodien gandrīz divreiz notrieca. Velo infrastruktūra Rīgā ir drausmīga

Un tad man teica. Saved kārtībā māju. Hahahahahahahahaha, varbūt sevi. Savu ķermeni? Bet sākumā domas, jāsāk ar domām. Bet nē, tās ir par lielu. Man vajag ko mazu. Personība.
Cenšos atrast neesošus pierakstus, bet atrodu aizvēsturiskus dzejoļus, drausmīgas esejas un matemātikas un fizikas uzdevumus. Bet neko no tā, ko man vajag.
Ceļotāju mugursomā ietilpst A3 rasēšanas bloks... Un ceļošanas soma ir tik ērta... Aizbraukt desmitos un četrdesmit astoņās. Un nekad vairs te neatgriezties.

Depresija ir klāt. Tā mani ēd nost. Prieks ir pazudis. Ir, bet ļoti apspiests. Ļoti interesē, kas būs ziemā. Ziema ir tepat aiz stūra nepaies ne nedēļa, kā jau būs decembra vidus. Diena nakts, nakts diena. Kaut kur pa vidu es būšu Dānijā. Jā, es nopirku lidmašīnas biļetes. Es braukšu pie viņas, es viņu satikšu. Ir prieks, bet viņš slēpjas. Biļešu iegāde bija kā nopirkt pienu vai maizi. Klik, klik, gatavs. Varbūt man tiešām vajag pie psihiatra. Vecāki pateiks ka esmu slinks un meklēju problēmas. Bet nopietni. Man pazūd laiks un kalendārs šķiet tik random. Man ir slikta atmiņa un viņa paliek ar vien sliktāka. Ir grūti kaut ko izdarīt, viss man sagādā piepūli. Ne viss, bet 90% lietu. Viss, kur ir jādara daudz darbību. Un laiks pazūd. Lietas pazūd. Es varu stāvēt piecas minūtes istabas vidū un domāt, ko, kas kādēļ? Ko es vispār gribēju.
Emocijas. Apspiestas. Nav. Nespēju tās savilkt kopā ar ķermeni. Vienmēr esmu uz raudāšanas robežas bet nekad nav sanācis. Un uznāk emociju viļņi. Vienā brīdī es esmu visas pasaules miera iemiesojums, bet otrā es iztēlojos kā nogalinu katru garămejošo cilvēku. Tas pats izpaužas manā muzikālajā gaumē. Klasiskā mūzika un tad metāls vai kaut kas vēl trakāks.
Jāpierakstās pie psihiatra.