kūciņas prototips

Pastāstīšu par bērnības atgadījumu... Lauki. Ar ielas bērniem spēlējāmies, neatceros kur, bet kādā brīdī mēs esam tikuši pie saujas ar neizšautām patronām. Cik ģeniāli. Man toreiz varēja būt kādi 8 gadi, nu noteikti ne vairāk. Gar manu miestu bija dzelzceļa līnija Tukums-Rīga un ļoti bieži gājām spēlēties uz dzelzceļa sliedēm *safety second* , spēlējām spēlu, kurš ilgāk varēs palikt uz sliedēm, kad nāk vilciens, cik atceros, neviens necieta. Bet ne par to šoreiz. Jo mums tak bija patronas! Saliksim uz sliedēm un gaidīsim vilcienu! Es nezinu ko domāja mašīnisti, vai pasažieri, vai mēs paši, kad brauc skaļais vilciens un tad pēkšņi sprādzieni. es nezinu vai šaujampulveris uzsprāga no kompresijas berzes, vai arī patrona tika izšauta tā pat. Neatceros, vai pašas lodes atradām, bet nu bīstami as fuck. BET! Es varu labāk!! Mums tak bija garāžas ar daudziem metāla krāmiem, darbagaldiem un skrūvspīlēm, jā, tās milzīgās metāla skrūvspīles ar laktu, viņas bija tā saeļļotas ka varēja aizgriezt ar vienu pirkstu. Un pareizi, mums tak vēl bija palikušas dažas patronas! Atceros kā iespiedu patronu skrūvspīlēs un tad ar āmuru to izšāvu, garāžā atradāmies kādi 4 bērni, likās ka paliksim kurli... Kur palika lode? Kurš to lai zina! Nevienam no mums netrāpīja, tātad varam turpināt!
Vēl bija atgadījums kad es tajā "aizliegtajā kastē", kas atradās tajā pašā garāžā, atradu ziepju kluci, vai ko līdzīgu. Kirilicu nesapratu, pat ja būtu sapratis, tad tā pat nezinātu, ko nozīmē "т р о т y л" . Tā nu es viņu paņēmu un staigāju apkārt, līdz mamma paprasīja, kas man rokās. Ē, nu es atradu, tas ir plastilīns? Ja jūs redzētu viņas sejas izteiksmi... Ko viņa izdarīja? Izmeta miskastē, nešķirojot atkritumus. Es gribētu zināt, kas notika ar to trotila gabalu pēc nonākšanas miskastē... ceru ka nekas neuzsprāga. https://www.youtube.com/watch?v=QUSff_JGyqw Tā bija man pirmā un vienīgā pieredze ar plastiskajām sprāgstvielām. Tā lūk