kūciņas prototips

Šis ieraksts nav par mani.

Tinder ir spēks, brutāli. Un. Dzīvē lietas sastājas ļoti interesanti. Pat pārāk. Pirms gada un vēl nedaudz, jā, kamēr vēl biju attiecībās, es biju tinderī. Svaipojos un runājos. Tikai runājos. Līdz drunk me izdomāja stulbu ideju, moš satiekamies? Jā! (es zināju ka viņa brauc prom, bet viņa nezināja par manām attiecībām). Bet es zināju ka nekad dzīvē viņu vairs nesatikšu. Tāds bija mans alibi. Norunātā diena, laiks, unnnnn??!? ..... Viņa neatnāca.. Aizgulējās, kaut kur bija jāskrien, aizmirsa, sajauca numurus, viss slikti. Apsolīja man uzcept siera kūku un atvest uz darbu. Sanāca gastronomiskais pusdeits, sēdējām un ēdām. Bez jebkāda nolūka. Viss ok, trolejbusā apskāvāmies, viņa izkāpa ārā un viss. Vairs viņu neesmu redzējis. Bet ar to viss nebeidzās. Mēs turpinājām rakstīties, vairākus mēnešus pēc tam, viņa stāstīja par saviem tinder randiņiem un ko tik vēl ne.. Kur viņa aizbrauca? DĀNIJA! Pēc tā visa kaut kā beidzām rakstīties, bet kontakts saglabājās samērā labs.
Vakar manai dāmai, hronikas salūza mītnes durvju slēdzene, kas izklausās nepatīkami, ja atrodies svešā valstī un netiec pēc savām mantām. Un gultas. Un esi uz ielas. Un te nāk palīgā tinderis. Sakontaktēju, bija wow, izstāstīju sāpi, gan savu, gan viņas. Pateicu ka ir extreme shity situācija un viņa palīdzēja. Abas tinder būtnes sakontaktēju savā starpā, nezinu ko viņas runāja, kā tikās, cik ļoti veikli vai neveikli tas bija, bet naktsmītne tika atrasta. Un izskatās ka ne tikai uz vienu nakti vien. Ir arī mana sāpe, kad braukšu uz dāniju, es nevarēšu palikt tajās kojās, tā kā nāksies palikt turpat. Pie senās tinderienes.
Doma tāda, ka kontakti vienmēr noder. Arī nelegālā ceļā gūti. Un vispār.. Dzīve taisa baigos lokus, bet galu galā viss kaut kā nokārtojas. Kas zina, kā būtu beigusies situācija, ja nebūtu slepus svaipojis..

Viss ir forši. Nav, bet ir. Mans tēvs kārtējo reizi mani demotivē. "Tu esi stulbs, tu man grauj reputāciju." Es laikam beidzot sāku saprast, kādēļ dzīvē neko īsti nespēju izdarīt. Kādēļ esmu introverts, kādēļ atstāju lietas puspabeigtas. Viņš to manī ir radījis. neveiksminieka un "es to nevaru" sindromu. Mana centība un tas kā es daru lietas. Kādēļ es sākumskolā biju teicamnieks un gāju uz visām olimpiādēm pēc kārtas? Vai esmu stulbs? Kas notika? Vai man attīstījās personība, mans iekšējais rebels? Kādēļ viņš tā pret mani izturās? feikais supermens. Tēlo palīgu kad to nevajag un nepalīdz kad to tiešām vajag. Vai bērni izaug par tādiem, kādi ir viņu vecāki? Es negribu bērnus. Man viņus būtu žēl, bet nebūtu.
Vēlreiz par tēvu. atgriezīšos pagātnē, senā pagātnē. man varētu būt kādi 10 gadi? aptuveni. Bērnībā visiem zēniem vajag būdiņas kokos. Man arī. Un man apsolīja palīdzēt.... Ir bērnības sāpes kuras sāpēs visu dzīvi. Tās ir atmiņas, tie ir tie momenti kad ir jābūt klāt, kad jāpalīdz. Bet tieši tad. Momenti. ir tik daudz emociju, bet neprotu tās uzrakstīt. Varētu vienīgi paraudāt. Idejas pēc idejām. Vakar atrādīju ģimenei savu jaunāko dizaina objektu, ideju, kas ir ģeniāla, samērā unikāla un tomēr.. tu šo te taisies pa 15eiro tirgot?
No kurienes es esmu iemācījies ka mans darbs ir bezjēdzīgs, ka es nevaru prasīt samaksu par to. Esmu notrulināts tik tālu ka nesaprotu, kas skaitās labi un kas slikti. Man pat bija kompleksi par savu ķermeni, jo kā gan tas var būt normāls, ja es pats tāds neesmu. Bija laiks kad jutos kroplīgi. vārda tiešā nozīmē. visur staigāju ar kapuci un nodurtu galvu. Tikai tagad es lēnām sāku atgūties.
Un vispār. es pat nezinu ko darīt. Pat ja zinātu, es to nespētu.
*kaut kur pa vidu vajadzēja iestarpināt to ka citiem bērniem deva kabatasnaudu. es protams sapratu, ka nabadzīgākās ģimenēs tā nenotika, tur viss skaidrs, bet manā? Galīgi neteiktu ka naudas trūktu, bet izaudzis es esmu drausmīgs. Varētu pat domāt ka esmu žīds, man vajag lētāk taupīgāk, ekonomiskāk, nekādus liekus tēriņus. Es nevaru aiziet uz bāru un iedzert kā normāls cilvēks. Pirmkārt, man nav ar ko, otrkārt es nespētu to izbaudīt jo man būtu pārmetumi sev. Mani ļoti bieži pārņem kauna izjūta, ja ar citiem cilvēkiem ir jārunā par naudu. Es izklausos pēc nabaga un "centu pisēja", vismaz es pats sevi tā saklausu.*
*grib paraudāt, bet nespēj. No plauktiņa izvelk litrīgo skotu līderi, (jo tam bija atlaide un tas bija visizdevīgākais), jādzer...

Citās frontēs neiet labāk. Viņa aizbrauca. Jau pirms vairākām dienām ,gandrīz nedēļas. Es vēl nespēju to aptvert. Tas ir kā noraut tikko pielīmētu plāksteri. Bet ir tik ļoti slow motion ka nervu impulss vēl nav sasniedzis smadzenes. Un dienas iet. Skatos biļetes. Uz vīkendu nebraukšu, braukšu uz nedēļu. Vai uz divām....
Varētu tur palikt. nebraukt atpakaļ. Ja godīgi, kur es vispār esmu gaidīts?

Rīt ir pirmais septembris. Bet man ir darbadiena. Tēvs apsolīja man palīdzēt nokārtot praksi. ar palīdzēšanu ir domāta paraksta un zīmoga uzlikšana. Un viss.

TV rāda Teksasas reindžeri,
rāda karu un jūru, un tantes
žēl, ka TV tēti nerāda,
un vēl to, kā salabot mantas,
salabot smaidu un salabot asaras,
salikt dzīvi un nāvi pa vietām,
piesargāt rokas, ja pieķeras asaris,
runāt kā vīram par sieviešu lietām.

Plaģiātisms vai nejauša sakritība? Vai arī tikai es spēju saklausīt manāmu līdzību starp kaspara dimitera "baigi gribas" un brown bird "danger and dread". Vismaz like, piedziedājums?

Saplēst pulksteņus un paslēpt kalendārus. Laiks ir tagad..

Un viss jau ir skaisti. Nobildēts pulkstenis ir skaists. Un tu pat nezini vai viņš strādā. Bet tas jau nevienam neinteresē. Šodien gandrīz nositos jo man bija taisnība. Jo pretējā virzienā braucošajam vajag skriet. Paspēt. Apdzīt. Bet es tikai gribu uz mājām. Bet viņam jāskrien. Ar savu joslu nepietiek, jāņem mana, ja būtu vēl, tad arī tās. Bet jāpaspēj. Metāla būris. Bet ne man. Pēc sadursmes es paceltos spārnos kā putns. Stūre pa labi. Bremzes, sirdspuksti. Pabrauca garām. Paspēja. Šoreiz. Un es nedrīkstēju mirt. Ne šodien. Pagaidi, man vēl ir dažas lietas padomā.
Vai kāds redz, cik salauzti mēs esam patiesībā? Neviens nedomā ka spagetti viņu šķīvjos tika salauzti un ielikti katlā. Nedomā, jo tas ir normāli, tik pierasti. Salauzti cilvēki ir pierasti.
Izmisums, es izkritīšu no universitātes, man nav laika parādiem, jo jāstrādā, man maksā maz, un jā, man ir kauns. Palīgs un vispār boss krastā. Esmu sūda bukletu dalītājs. Esmu nekas. Man šodien pateica ka sniegtais serviss ir slikts. Par to, ka es savu darbu daru slikti. Bet tas nebija manis dēļ. Bet es cietu. Mani zobrati. Bet man jāsmaida, viss ir labi. Un es pasmaidu. Nav slikti. Un protams ka nav slikti. Es varu paēst, man ir jums virs galvas, mana dzīvība nav apdraudēta...... Parasti. Neesmu kara zonā. Ir tik labi, vaine? Pasmaidīsim par to. Vienmēr var būt sliktāk. Un būs, es jums apsolu. Tas notiek kopš dzimšanas. Ar katru dienu, stundu un minūti.
Līst lietus. Es nevaru aizmigt. Dzīve ir nakts. Sākumā jautra, bet beigās mēs cenšamies izvilkt. Parasti virtuvē ar vienu vai diviem cilvēkiem. Jo dzīves beigās jau nekā vairs nav. Ir pāris cilvēki un virtuve.
Nāk rīts. Un ir miers. Ar sauli uznesīs tavu zārku debesīs.
Piedod ciba, man nenāk miegs. Bet rīts nāk. Rīts vienmēr nāk.

Esam līdzīgi cilvēki.
84-68-88
84-72-84
Un vispār iet labi. Ja neskaita iesnas.

Sveika ciba. Man ir daudz ko rakstīt, pat nezinu ar ko sākt. Ar tinderi? Ar to, ka samatchoju ar citu cibiņu, kura lasa manu cibu? Ar to, ka samatchoju ar vienu viņas draudzeni ar kuru man bija vairāki deiti. Ar to ka viņa viņai nodeva mani un visas manas domas. Bet nekas. Es jau esmu kūciņa. Lai nu kā, sievietes ļoti labi prot izlikties, ka viņas neko nezina. Ja viņas piedzirda, tad gan viņas sāk runāt...

Pēdējā nedēļā esmu uzzinājis daudz. Tik daudz ka grūti visam sekot līdzi.
Sākšu ar gumijām un pašapziņu. Tā kā gumijas man bija no no kontracepcija, jo vienmēr bija problēmas, tad nepagāja ne 10 gadi, ka es uzzināju ka ir jāpērk cits izmērs. Reiz internetā klejoja bilde ar piepūstu gumiju un saukli, ja čalis saka ka viņš ir par mazu gumijām, tad bēdz. BULLŠITS. maza gumija nospiež vēnas, pazūd asinsrite un viss slikti. Learned that hard way, lol.
Parunāsim par vegānēm, par to, ar ko viņas atšķiras no gaļēdājām. Ja jūs zinātu, kā viņas garšo tur lejā!! Tik ļoti 100x labāk, like, es tur varētu dzīvot.

Citās ziņās, tiku pie labākā orālā seksa ever. She went balls deep, paradīze. Rokdarbi arī bija āsom, ar notašķītu visu un pērļu kaklarotu.
Un man tagad ir snapchat. Sapratu, kādēļ cilvēki to lieto.
Darbs sux, netieku pie brīvdienām.
Un visa dzīve vispār ir traģikomēdija.
Daudz pārdomu, daudz ko nemaz neuzrakstīju. Par daudz visa un arī par maz.

Nu manas maitas.. Jūs abas. Ko man ar jums darīt? Zilo bībeli redzēju, tiešām jauka. Šai cibai saku visu labu

Vienmēr mani ir nodarbinājis jautājums ap latviešu valodu. Teiksim ir 100. Ja saka ka uz pusi mazāk, tad sanāk 50, vaine. 50 sanāk arī tad ja saka, ka divreiz mazāk. Divreiz vairāk ir 200, bet uz pusi vairāk sanāk 150. Un tagad parādiet, kur atrodas vienreiz vairāk. Jo uz pusi vairāk un divreiz vairāk eksistē. Vienreiz vairāk ir 175?
Esmu neziņā

Esmu telšu pilsētiņā. Nominos, vāks kā nominos. Vispār te jau esmu pusotru stundu. Nobraucu savus 80? Km, gribēju nočītot un līdz Juglai aizbraukt ar tramvaju, ierāpos iekšā un secinājumi, kā nav etalona. Stulbi. Un bija solīts lietus, es braucu gumijniekos. Gumijniekos. Sāp vidusdirsa un mugura. Tu viena cita čika no tindera, kura arī brauc uz labu dabu, viņa man neatbild, kaut arī bija pozitīva par saskriešanos. Ja nu kāds grib sadzert ar mani, tad brīvības iela, mikrotelts zem ābeles ar divriteni tajā. Esmu tik viens..

Ai nē... Mani atkal uzmeta. Like, wtf, sievietes? Like, tiešām ļoti labs deits, viss notiek, tiek runāts par nākamo deitu, pēkšņi vairs neraksta.. aizrakstīju tiešu jautājumu, ķipa, ko notiek? Nevaram sarakstīties, jo daudz darba.. un viņa nejūtas tā kā vispār ar mani vēl varētu sarakstīties. Like wat? Iztulkojiet man šo te!!? Laikam pavasaris ir vienīgais laiks, kad var cerēt uz tinderi. Vi arī mana vecuma kategorija ir vienkārši galīgi garām. Vai viņas pašas vispār saprot, ko viņas vēlas?

Šis ir episks un jāpagaršo katram. Pašlaik spirits and wine tirgojas pa 40 centiem gabalā.

Nopirku puskasti,

beidzot man būs ar ko sadzert!

Sagribējās nopirkt pīpi. Un kādu fancy tabaku. Kādam ir pieredze? Esmu pilnīgs nesmēķētājs ar divu tinamo un četru kāšu pieredzi. Interesē nevis nikotīns un darva, bet gan pats rituāls.

Uzlāzerēšu uz dirsas tetovējumu. Bez maksas, ar norunu, ka lāzerēšanas procesā rukšķēsi. Divās dienās trīs izlāzerēti telefona maciņi. pokemonu logo un āaaaaa. rakstu, tuk tuk, ienāk istabā iedzēris onkulis, vari izlāzerēt iniciāļus? like, hahahaa. man jau prieks, ja citiem prieks. Galvenais bija nesačakarēt, ko arī izdarīju. Iniciāļi gumijas tel. keisā bija tīri sakarīgi, bet austras koks, ko lāzerēju samsung s5 feikās ādas keisā, tas gan sāka burbuļot, bet gala rezultāts bija kinda ok, nu tāds. Vēl tikai jāiemācās pareizi uzstādīt koordinātes, jānopērk bīdmērs un tad jau varēs visu ko.. p.s. no rīta izlāzerēju savam telefonam ekrāna aizsaargplēvi no viena čīp skrīnprotektora priekš aizvešturiskas planšetes, kurš bija elvi uz atlaidi pa kādiem 60 centiem.
Citās ziņās, mana beibe man neraksta. Vai man rakstīt viņai, vai ko? Nebūšu pārāk uzmācīgs?

nopirku laivu. Tas ir, pasūtīju. 1. augustā būs. mani māc šaubas ka viņa brauks man līdzi. Dažkārt mans humors ir pārāk, hmm, kā lai pasaka? , yes. sarakstes notiek lēnām. Man šķiet, ka es viņu daudz par daudz krīpoju. bet dēm, viņa varētu būt tāds potenciāls.

Recenzija par deitu.
Bija ļoti labi, vai pat labāk(!?), runājām par visu un neko, viņa ļoti daudz smējās. Man patīk viņas aizpeldējušais skatiens, tāds, kāds ir pēc pus zāles dūma ievilkšanas. Un vēl mums samērā sakrīt intereses un studiju virzieni. Mēs braucām lietū ar motorolleri un viņa tīrīja savas brilles manā kreklā :D Un jā, es viņu aizvedu uz mājām(rīgas otrā galā), gandrīz, pie pašām durvīm viņa negribēja, so jā. Iespējams brauksim ar laivu un pīpēsim zāli. Laikam tiksimies sestdien un man padomā ir dažas rebel'īgas lietas

Man būs tinderdeits! Ha, suckers! Viņa ir kinda sarkanmate ar seksīgām uzacīm! Vizuāli man vinā patīk, kas ir retums, viņai ir ļoti laba apģērbu gaume un vispaŗ viss pagaidām izskataš baigi labi. :D vienā no pirmajām 20 ziņām nonācu līdz tam, lai viņa brauc uz labu dabu kopā ar mani :D Un zini ko? Tas pat nav izslēgts. Much hype. Vakar atnāc aalāzergriezējs, nav laika visu saslēgt, šodien biju lulubelē, zāģēju un nēsāju kokus, bija forši. Būs kādreiz jāaizbrauc kādu vauvu pastaidzināt :)

Es nesaprotu. Notiek sarakste, tu novērtē cilvēku, izdari kaut kādus secinājumus, vai nu jūs samaziniet rakstīšanos un to izbeidziet, vai arī turpiniet. Bet ne jau pārtrauciet jebkādu kontaktu teikuma vidū. Raksta, nepabeidz domu un pazūd. Nekāda kontakta pēc tam. Like, wtf? Tu nomiri? Tevi nogalināja? Panda bija jauka, pateica ka viss un punkts.

Diena, kad man likās, ka mans tēvs ir normāls. Tas ilga tieši desmit minūtes. Vai viņš mani spēj uzklausīt? Nē. Tagad es tekstuāli uzrakstīšu visu situāciju.
Kuģim or divi gali(gals ir tauva(virve), ar ko piesien kuģi pie piestātnes.viens priekšā, viens aizmugurē. Teorētiski četri, jo divās pusēs.
Tātad, kuģis ir pietauvots ar labo bortu(sānu) , vējš pūš no aizmugures. Saku, lai atsien aizmuguri un stumj prom, tai pat laikā es turu priekšu. Vējš pūš labo sānu un griež apkārt kuģi, jo priekša ir piesieta. Apriež apkārt, es atsienu un kuģis iet pret vēju, nekādu problēmu. Bet nē.
Atnāk boss un saka - atsien priekšu un stum cik spēka. Ar tik daudz spēka, ka ar grûdienu ir jāpagriež kuģis pa 180 grādiem, pluss pret vēju. Sāk bļaut virsū,ka man ir par maz spēka, ha, lol.
Atsēju priekšu, grûdu, something something, kuģis stāv perpendikulāri piestātnei, ar aizmuguri pret piestātni. Jāgriež pa kreisi, bet nekas nesanāk, jo vējš. Kuģis ar sāniem peld pa vējam, un tad sākās skriešana, vilkšana malā, gandrīz jākrīt ūdenī un vēl bļauj man virsū. Pateicu, ka nedarīšu tik stulbas lietas, man atbildēja, ja gribu strādāt, tad darīšu. Kæ lai šādu tēvu ciena? Kurš pat nespēj uzklausīt viedokli, pat pareizu viedokli.