kūciņas prototips

Sveika ciba. Man ir daudz ko rakstīt, pat nezinu ar ko sākt. Ar tinderi? Ar to, ka samatchoju ar citu cibiņu, kura lasa manu cibu? Ar to, ka samatchoju ar vienu viņas draudzeni ar kuru man bija vairāki deiti. Ar to ka viņa viņai nodeva mani un visas manas domas. Bet nekas. Es jau esmu kūciņa. Lai nu kā, sievietes ļoti labi prot izlikties, ka viņas neko nezina. Ja viņas piedzirda, tad gan viņas sāk runāt...

Pēdējā nedēļā esmu uzzinājis daudz. Tik daudz ka grūti visam sekot līdzi.
Sākšu ar gumijām un pašapziņu. Tā kā gumijas man bija no no kontracepcija, jo vienmēr bija problēmas, tad nepagāja ne 10 gadi, ka es uzzināju ka ir jāpērk cits izmērs. Reiz internetā klejoja bilde ar piepūstu gumiju un saukli, ja čalis saka ka viņš ir par mazu gumijām, tad bēdz. BULLŠITS. maza gumija nospiež vēnas, pazūd asinsrite un viss slikti. Learned that hard way, lol.
Parunāsim par vegānēm, par to, ar ko viņas atšķiras no gaļēdājām. Ja jūs zinātu, kā viņas garšo tur lejā!! Tik ļoti 100x labāk, like, es tur varētu dzīvot.

Citās ziņās, tiku pie labākā orālā seksa ever. She went balls deep, paradīze. Rokdarbi arī bija āsom, ar notašķītu visu un pērļu kaklarotu.
Un man tagad ir snapchat. Sapratu, kādēļ cilvēki to lieto.
Darbs sux, netieku pie brīvdienām.
Un visa dzīve vispār ir traģikomēdija.
Daudz pārdomu, daudz ko nemaz neuzrakstīju. Par daudz visa un arī par maz.