![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Sveika ciba. Sen tev neesmu rakstījis. Piedod. Man ir/bija ļoti daudz ko tev stāstīt. Bet sanāca tā. Bet tu jau nesodi, tu tikai uzklausi. Tad nu paklausies...
Ir pagājušā gada septembris. cīnos ar panikas lēkmēm un trauksmi. Eju prom no darba, jo saprotu ka nespēju to vairs darīt. Tā jau varētu, bet būsim reāli, ķermenis un prāts saka ka nē. Darba nav, bet labāk nepaliek. Izkāpt no gultas nespēju, domas un pasaule mani apēd. Tik daudz domu, es nespēju. Vairākus mēnešus ārstējos āgenskalna psihiatriskajā mājā, dzeru visas tabletes pēc kārtas. ir oktobris, ir novembris. Es kaut kad tad oficiāli iestājos kā bezdarbnieks, nezinu kādēļ tikai tad. Bet varbūt pat labi.
Uzsniga sniegs. Balts. viegls. Centos sakārtot savu dzīvi, ko darīt, kā turpināt, kas ir mans mērķis. Kaut kad devos uz NVA un pieteicos norvēģu valodas kursiem. Tos es nokārtoju. Dienas iet bet iekšā ir tukšums. Manas motivācijas tukšums. Neziņa par nākotni. Kas būs tālāk. Domāju par vasaru, domāju par darbu, nauda tomēr ir svarīga, lai spētu izdzīvot mūsdienu pasaulē. Tad man atnāk piedāvajums. Braukt strādāt uz Somiju, tikai uz diviem mēnešiem, es saku jā, jo nav citu variantu. Esmu šodienā. ir atlikušas 25 dienas līdz es pārvācos. Un kas pēc tam? Iespējams ka došos mācīties par fotogrāfu. Diploms laikam ir kaut kas, kas tomēr noder. Kur es dzīvošu? Prom. Prom no šīs mājas, kurā esmu dzīvojis dekādi. Mājas kura nekad nav bijusi mana māja, Telpas. Telpas kurā es dzīvoju. Gribu justies brīvs.
Vēl es gribu sadraudzēties ar cilvēkiem. Un vēl es gribu lai man sanāk. Lai sanāk viss ko es daru. kaut kā tā.
Ir pagājušā gada septembris. cīnos ar panikas lēkmēm un trauksmi. Eju prom no darba, jo saprotu ka nespēju to vairs darīt. Tā jau varētu, bet būsim reāli, ķermenis un prāts saka ka nē. Darba nav, bet labāk nepaliek. Izkāpt no gultas nespēju, domas un pasaule mani apēd. Tik daudz domu, es nespēju. Vairākus mēnešus ārstējos āgenskalna psihiatriskajā mājā, dzeru visas tabletes pēc kārtas. ir oktobris, ir novembris. Es kaut kad tad oficiāli iestājos kā bezdarbnieks, nezinu kādēļ tikai tad. Bet varbūt pat labi.
Uzsniga sniegs. Balts. viegls. Centos sakārtot savu dzīvi, ko darīt, kā turpināt, kas ir mans mērķis. Kaut kad devos uz NVA un pieteicos norvēģu valodas kursiem. Tos es nokārtoju. Dienas iet bet iekšā ir tukšums. Manas motivācijas tukšums. Neziņa par nākotni. Kas būs tālāk. Domāju par vasaru, domāju par darbu, nauda tomēr ir svarīga, lai spētu izdzīvot mūsdienu pasaulē. Tad man atnāk piedāvajums. Braukt strādāt uz Somiju, tikai uz diviem mēnešiem, es saku jā, jo nav citu variantu. Esmu šodienā. ir atlikušas 25 dienas līdz es pārvācos. Un kas pēc tam? Iespējams ka došos mācīties par fotogrāfu. Diploms laikam ir kaut kas, kas tomēr noder. Kur es dzīvošu? Prom. Prom no šīs mājas, kurā esmu dzīvojis dekādi. Mājas kura nekad nav bijusi mana māja, Telpas. Telpas kurā es dzīvoju. Gribu justies brīvs.
Vēl es gribu sadraudzēties ar cilvēkiem. Un vēl es gribu lai man sanāk. Lai sanāk viss ko es daru. kaut kā tā.
nostalgic