Trakā GaduMija
Ilgu laiku man 31. decembrim plānu nebija. Protams, bija to skice - ballēties un satikt draugus, kā jau katru gadu. Galu galā tas izveidojās par plānu strādāt priekšpusdienā un vakarā doties uz ballīti universitātē, pēc draudziņu satikšanas tur - uz pilsētas centru.

Darbā samērā jestra diena vienatnē, no rīta līdz pat slēgšanai, uz kuru ieradās arī menedžere (un vēlāk arī viņas draudziņš). Visu smuki paveicām, un, ripinoties uz mājām, es vēl pa ceļam aizvedu naudu uz banku. Tur ir tāda ērta (bet sena) sistēma ar bankas sienā (!) iebūvētu metāla atvilktni. Atvilktni atslēdz, ieliek zelta maisus (vai naudu), aiztaisa -- un nauda iekrīt kaut kur bankas dziļumos, kur vēlāk to bankas rūķīši ieskaita kompānijas kontā.

Mājās savukārt secinu, ka telefona... nav. Tātad - palicis darbā. Sapucējos vakara ballītei, smagi nopūšos (jo kā nekā 15 jūdzes = 24 km uz velō Vecgada vakarā), un dodos atpakaļ. Apkārtne ir nedaudz izmirusi, tomēr drošībai aizslēdzu durvis no iekšpuses. Rosos dažas minūtes, un jūtu, ka mani no ārpuses vēro (iespējams, domā, ka esmu slikti maskējies zaglis).

Telefonu neatrodu. Zvanu menedžerei, jo varbūt viņa, ejot prom 5min pēc manis, manījusi un nolikusi citur, bet - neceļ. Nospriežu, ka šodien neko īsti nevar darīt, tāpēc jāripinās svinēt. Izdzeru espressō (jo >20h nomodā nav joka lieta), un lepni demonstrēju tiem, kas mani caur logu vērojuši, ka man ir atslēga un kase nav pasista padusē. Bet atslēga nedarbojas. Un arī pēc desmit minūtēm nedarbojas, savukārt cilvēki aiz loga turpina skatīties (no attāluma, protams), ņem rokā telefōnus un kādam zvana. Pie sevis nosmeju, par to, kā man diskrēti sanāca "atnākt pēc telefona", pieklauvēju pie loga un māju šiem. Bet viņi vienkārši AIZIET.
Pārtraucam pārraidi ar 10 sekunžu mini-paniku.
Domāju, ka Gadumija jau nekur neaizmuks, lai gan sagaidīt to ieslēgtai darbā nebija mans plāns. Beidzot man izdodas pamāt un pievērst 2 policistu uzmanību. Pasniedzu viņiem atslēgu pa logu, lai pamēģina no ārpuses. Viņi pamēģina. Pamēģina vēl. Atslēga nedarbojas. (Atgādinājums par mini-paniku un smiekli). Tiek noskaidrots, ka nevienam nav arī rezerves atslēgas. YAY.

Pa to laiku uz stacionāro telefonu zvana kolēģe, ar kuru menedžere sazinājusies, jo viņai pašai bail atzvanīt (ha). Beigās sazvanos ar menedžeri, vienojamies, ka izkāpšu pa logu un situāciju risināsim 2015.gadā, lai dzīvo Vējiem līdzi filosofija!

**
Ballītē ierodos kādu stundu vēlāk, daži draudziņi ir uzkavējušies, lai mani satiktu (aawwww), bet jau dodas prom. Izstāstu savu piedzīvojumu ar atslēgu, viņi sirsnīgi uz mani skatās un saka: "Only you. Only you!". Ar savu vienīgo kursabiedreni, kas te vēl palikusi un viņas vācu draudziņu dodamies uz pilsētu. Ar kājām. Pirms tam gan spēlējam spēli "atrodi nu, kur Anda atstāja savu riteni". Viņa viņam skaidro: "Anda is awesome. She gets lost sometimes. She comes an hour late to every event, but then everybody is still happy to see her because she brings a beautiful flower decoration from rare cornflowers - or something alike." Pa ceļam tiekam izglītoti par to, kā noteikt pūču dzimumu pēc to dziesmas, apspriežam mazgāšanas līdzekļus (!) un beigās secinām, ka šī pastaiga ir fragments no filmas, kur varoņi iet un pārdomā aizejošo gadu. Un mēs, protams, esam mūziklā.

Centrālā pulcēšanās vieta ir Jorkas katedrāle (York Minster). Mums ir divas versijas: A-būs salūts (uz šo visi ceram); B-salūta nebūs, tikai skanēs katedrāles zvani. Galu galā, ir abi, visi laimīgi apskaujas un dzied (drīzāk simulē dziedāšanu) kādu vecu skotu dziesmu, kurai vārdus nezina, bet tā ir Jaungada tradīcija. Mēs atrodam krogu, kur nedaudz pasvinēt. Sajūsminos par party poppers kreppapīra strēmelēm (kas pavisam nejauši kļūst par mūsu kompāniju vienojošu matu aksesuāru). Puisis stāsta, kā popper darbojas (jo man par to nav ne mazākās nojausmas) ar stjuartes cienīgu horeogrāfiju (par ko, protams, esam sajūsmā), un tad sākam runāt par to, kāda māksla ir pārdot vienkāršas, vajadzīgas lietas:

"How would you sell a sponge? Sell it to me!"
"NEW! It's like a regular sponge, but better. Try our vegan eco bio fairtrade sponge. Dairy-free! Gluten-free!"
*
"How would you sell a condom to a nun?"
"..Look at this simple way to quickly waterproof your bible!" (Apdomājas) I think nuns are quite naughty."