Røros
Ohlala! Lieliska diena :)
Ar ļoti problemātisku un sestdienai nepiedienīgi agru mošanos, bet gardām & garām brokastīm (BIEZPIENS!!! man ir BIEZPIENS!) un grīdas mazgāšanu, kā jau sestdienā pieklājas, uuun stopēšanas zīmes kopīgu zīmēšanu. Aidā uz Røros, kur šodien ir gadatirgus pēdējā diena, kur kādreiz tika iegūts varš, un kura ir UNESCO sarakstā iekļauta pilsēta ap 200 km attālumā jeb 2.5 h.

Izejot no pilsētas (ap 8km), nolemjam stopēt pieturā. Cilvēki skatās, smaida, māj, mēs tos interesējam, bet nestājas. Turklāt - šoseja un pietura atdalīta no tās ar nelielu sniega saliņu. Kad pēc 20 min, kad rokas nosalušas, metam mieru un meklējam ceļu uz nākamās pieturas (vismaz) pusi, pie pirmā šķēršļa: tilta apstājas mašīna, durvis paver sieviete un vaicā (sākumā norvēģiski), vai dodamies uz Røros. Ojā! Un, protams, mēs labprāt brauktu līdz. Tā kā šis ir pāris ap 50-60 un liekas ok, droši iekārtojamies aizmugurē. Viņi stāsta, ka ieraudzījuši zīmi un vajadzējis griezties apkārt. !!! Norvēģiem ir aizspriedumi pret stopētājiem? Tā ļoti jauki nopļāpājam visu ceļu - kungs ir pasniedzējs ķīmijas inženierijas institūtā manā uni, un viņiem ir daudz jautājumi mums. Un kalnu ainavas ir aizgrābjošas BURTISKI.

Røros apkaimē, lai apkurinātu raktuves, tika izcirsti visi koki. Tagad tie lēnām atgriežas, tomēr dominē kaut kas krūmveidīgs, šobrīd bez lapām - kontrastējoši ar eglēm, kas ir visur citur. Plus kalni te ir diezgan plakani. Tā nu nokļūstam pilsētiņā (mīlīgummīļā - tikai zāļainie jumti apsniguši un smilgas neredz). Un te mūsu kompanjoni (vai otrādi) piedāvā mūs atvest arī atpakaļ ap 17.oo - t.i., pēc 3-4 h. Jā, lieliski!
Pilsēta ir vairāk iekšzemē un visaugstāk kalnos, tāpēc - aukstākā vieta apkaimē. Ja pilsētā šorīt bija -9C, te ir -16. Salstam un, kaut arī gadatirgus ir līksms un krāsains (un tiek iemūžināts teju ik solis) klīstam pa veikaliņiem iekustināt pirkstus.

Stendi ir visdažādākie: no drēbēm līdz klasiskiem norvēģu adījumiem (tieku pie nepālā darinātas pozitīvās cepures ar grebeni), rotām, ziemeļbriežu desām, izbāztiem dzīvniekiem, saldumiem: īpaši ceptiem virtuļiem, Røros maizes (garšo pēc lavaša uz krējuma bāzes), cepumveida kūkām utt., kafijas, Glogg - garšvielu karstā dzēriena, ko pārdod krūzītēs, kur iemaisa riekstus un rozīnes (ūbergards!), jā, arī popkorna, citur - cukurvates, lakricu un gumijkonfekšu, burgeru un citu prieku.
Iekšpagalmos, kas ir katram māju kopumam raksturīgs atribūts ļoti jauki noformēta vide un vai nu kafejnīca, kur var pasildīties pie ugunskura un pasēdēt uz zvērādām klāta soliņa, kur netālu ganās zirgi ar zvaniņiem pakaklē, kāds staigā ar haskiju (bieži - zeķītēs), dala čuguna tējkannās karsētu bezmaksas kafiju papīra krūzītēs.. kāds pagalms, šķiet, pieder sāmiem (?) zvērādās tērptiem raženiem vīriem un sievām, citi māksliniekiem - šķūnīšos iekārtotas darbnīcas, kur atrodamas ļoooti dārgas māla statujas, vienā: mūziķu, t.sk. arī populāru, atpazinām Džegeru. Amazing! Cita māksliniece pagatavojusi tualetes modeli par 1199 NOK. Citur - krāsaini keramikas dekoratīvie šķīvji, arī pagalms nodekorēts ar glazētām kolonnām. Ārpusē - lieli gleznojumi.

Bet pa pilsētu staigā raibu raibais bars ar ļaužiem slēpošanas un neslēpošanas kostīmos, visbiežāk sarainas ādas zābakos ar smailiem purniem; tad ir vēl kategorijaar ragaviņām: pensionāri (gandrīz kā spieķa vietā) un bērni (iesēdini un stum pa priekšu). Pie muzeja satiekam arī dažus ESN brauciena dalībniekus, ar kuriem mācos kopā. Un pēdējais varš šeit izrakts 1978. gadā!
Un skaista, šodien arī dinamiska & jautra pilsētiņa. Mmmm!

Un vēl pa vidu atradām telpu, kur notiek danči! Pārāk līdzīgi latviešu, spēlē 4 muzīķi, milzīgs bars ar dancātājiem - laiž dančus arī meitas ar meitām un puiši ar puišiem. Gandrīz iemācījāmies ar, jo šie visu laiku dejoja vienu. Un beigās iepazināmies ar pasaules deju pasniedzēju Eph no Bostonas.