6/17/10 12:21 am - Atgriežoties esmu prom.Ar vairākrocīgi gatavotām rudzu miltu & ābolu & cottage cheese, jo biezpiena nebij kūkām beidzamā vakarā un talku dienas garumā, kā arī grāmatu un zinātnisku rakstu meklēšanas un glabāšanas pēdējā naktī, pametu Trondheimu 14. jūnija saulainā rītā. Joprojām jūtos nedaudz jocīgi. Bet nekas nevar būt sirsnīgāks par draugu balsīm telefonā, apskāvieniem, smaidiem un gardāks par šo ēdienu, smaržīgāks par nezālēm un nakts Rīgā tiešām ir tumša. Atmiņas ir un paliek...Rīt dodos uz Berlīni.   |
Mazās Mijas pasaules gaitas
jeb pa pasauli ar Susuriņu
6/13/10 01:58 pm - Last days TrondheimCeturtdien man bija pēdējais eksāmens.Rakstījām Vides ekonomiku kopā ar ļoti daudz citu kursu studentiem - šoreiz Dragvoll soporta nama hallē. Katram kursam, programmai - sava rinda, sākumā pat apjuku, meklējot savējo, līdz ieraudzīju Kristin, kas man māja. Pēc eksāmena kopā pagatavojām gandrīz vegānas pusdienas latviskā stilā, kas garšoja lieliski abām & devāmies pastaigā gar cietoksni uz uni/viņa uz mājām. Un pa ceļām lasījām pienenes :)) * Šobrīd man ir sakārtotas teju visas mantas koferos, kuri liekas vieglāki, nekā prognozēts, bet nočekot to iespējas vēl nav. Kaimiņienes solīja pagādāt svarus. :) Mums kopā šodien jāsakopj VISAS telpas: sākot no grīdām, mēbelēm, plītīm, beidzot ar sienām un aizkariem... vārdu sakot, visu, ko vien ir iespējams tīrīt. Solās būt darbīgi. * Vakar savukārt bija lieliska diena. Pēc nedaudz literatūras pakonspektešanas un parakāšanās pa datu bāzēm, devos satikt savu deju partneri, kurš jau sen pēc tam, kad netikāmies pēdējā nodarbībā dejās aicināja uz kūku un tēju. Tad nu papļāpājām pie tējas tases un devāmies izpētīt Botānisko dārzu, ko vienmēr esmu vēlējusies, kā arī nogājām gar fjordu, kur pat padejojām & vēl drusciņ paklīdām apkārt. Izrādās, mans partneris tomēr ir ungārs un nu pēc doktorantūras studiju pabeigšanas te strādā kāda projekta ietvaros, turklāt esot te otro gadu. Tā gadās - ikdienā nepagūt parunāt. Un abi bik baiļojāmies, vai nākamgad izdosies atrast kādu, ar ko tik forši sadejoties. Hi. :) * RĪT MĀJĀS!!! |
6/10/10 03:08 amBaizevēj, pēc pāris h pēdējais eksāmens un pirmdien esmu Latvijā.Motivācija vienkārši staro, haha... lai kā mani aizrautu šis priekšmets, ne jau naktī un iedomājoties pasniedzējas sastādītos uzdevumus (ja ik klases uzdevumā, kuru ir kādi 3, ir kļūda) + to, ka tie būs vairākums. Šodien piedejoju pilnu istabu, un gaidu atpakaļbūšanu Rīgā (a moš nedēļas nogali?) & Santana ir viena no labākajām mūzikām čačai. |
6/9/10 12:14 pm - Trondheimas saulrietiLabi, ka ir draugi, kas tevi izvelk ārā, kad jāmācās eksāmeniem. Jo ārā... ir tāds gaišums, svaigums un zaļums. Nonstop. Moriss gan mani sākumā pārbiedēja (sagaidot ar ļoti latvisku "Sveiki!"). Trijatā izmetām loku gar visiem grillētājiem, jo Trondheimā tie arī ir viena parādība, kas nāk līdz ar pavasari... visos zaļajos pleķīšos. Ja neskaita tos, kur kāds jau sauļojas. Vai grillē. Anyway. Pļāpājām, sapņojām par Midsummer un citām lietām. Izdomājām, ka var palūkoties saulrietu: paņēmām segas un uz studentpilsētiņas vietējo pakalniņu... savukārt tur - priekšā jau pāris jaunēkļu ar dīvānu & alu. Alus, starp citu, 0,3L pudelēs (wtf?). Skats - fantastisks... vien nedaudz pavēss un zinām, ka saule pēc kādām 2h atkal lēks un īsti tumšs jau nepaliek. Saulrietu nedaudz pārtrauc pēkšņs salūts: Trondheim Rosenburg Stadium šovakar uzstājas KISS. Mūziku nedzird, bet salūtu TIK gaišā laikā redzējusi nebiju.  |
6/7/10 10:59 pm - KoffortenKatru dienu vismaz reizi no loga/ceļa puses atskan pēkondārdoņai līdzīgs troksnis: kāds velk savu koferi uz autobusa pieturas/koju pusi. Dodas mājup.Šodien iedvesmojos un sametu pirmās mantas somās, saliku vienu uz otras un secināju, ka nemaz i tik smagas nav.Forši! Varēšu aizvest mājās vairāk Banana palegg un varbūt pat brūno sieru :) Varbūt jāiekrāmē kāds norvēģis ar, kas zin, noderēs valodu atkārtojot. Vispār - mācos savam briesmīgākajam eksāmenam... Priekšpēdējais. Vides un cilvēka riska novērtējumu īpašības un specifiku var īpaši labi apgūt sarkanās kleitās, kā šovakar novēroju. Un protamsprotams, ar šokolādi. Daaaaudz šokolādes. Kā arī - lai dzīvo sausmaizītes! Ņemu atpakaļ vārdus, ka sausmaizīte nav maize un ēdu bez sviesta. Jā. :) |
6/6/10 05:05 pm - BaznīcaTik tikko atgriezos no baznīcas apmeklējuma (lieki piebilst, ka neko tādu parasti nedaru... pat ekskursijās). Tās pašas, uz kuru uzaicināja Džonijs.Tātad, šorīt sapucējos un pamodos pat samērā laicīgi (un nolūzu uz vēl 2h), satiku Džoniju, un kopā ar viņa "brāli un draugu" Džonu un viņa māsām (par asinsradniecību gan pārliecināta 100% neesmu) Evu un Matildu devāmies uz baznīcas..telpām?..centrā. Bijām gan laicīgi, bet pa ceļam šie vēl paspēja izrāties ar pāris min kavējošajām meitenēm, kā arī uzvaroši paziņot man, ka "Vakar mana valsts sakāva tavējo. Jā, iesita 10 vārtus!" Džonijs smaida. "Ā, tu esi no Latvijas? I am not sure if you like football.." pēkšņi top skaidrs Džonam. Jāpiebilst, ka ganieši ir lieeeeli futbola fani. Saku, ka man patīk uzspēlēt futbolu. Baznīcā meitenes mani pierunā sēdēt koristu vietās teju pašā priekšā, sānos, jo tur būšot vēl cilvēki, kas nedzied, bet sēž un klausās. Unless you feel uncomfortable, Mazliet uncomfortable jau jūtos, bet piekrītu. Koris ir lielisks. Gan tikai viena baltādaina meitene. Pēc pirmās dziesmas visi sāk skaļi murmināt un klusi kaut ko dziedāt - lūgt, slavēt... pēc otrās vai trešās visi sen jau dzied korim pilnā skaļumā līdz un dejo. Dziesmas laikā aktīvākie aizdejo līdz skatuvei. Ik pa mirklim kāds no koristiem vai publikas pasaka īsu sprediķi/lūgšanu, paaicina uz citiem baznīcas pasākumiem, bet pēc kāda laiciņa pie runas tiek viens cilvēks, kurš arī turpina. Pāris reizes runas laikā pareklamē otra mācītāja grāmatu arī :) Faktiski, tīri sakarīgs sprediķis un pat atšķirībā no visām pierastajām kristiešu ciešanām, iedvesmojošs - nobeidz ar aicinājumu domāt un krāt pozitīvas domas, piekrāt pilnu prātu ar tām, lai velnam tajā nebūtu vietas. Tomēr paši interesantākie salīdzinājumi ir ar visiem kārdinājumiem u.c., jo sprediķis ir par paškontroli un dvēseles (gara) augļiem... sēžu, klausos un velku paralēles ar sen dzirdēto Budisma un emocionālās inteliģences lekciju. Ir, ir! Un lektors arī še labs. Paņēmis līdzi maisu ar pagarinātājiem un lampiņu, un stāsta, ka slēdzis ir Dievs, gaisma ir Kristus un mēs spīdam, ja mūsos ir viņa gaisma (vai ko tādu), un visā vadā ir "gara augļi", vads ir viens, un tomēr, tas sastāv no vairākiem augļiem.. vienu atņemot, kaut kas zūd utt. Un visa publika ik pa mirklim visas runas laikā tik saka: "Yes! A-men! Yes Lord! Yes Christ" utt. Katrā ziņā, runa ir labi būvēta. Blakus sēdošā jaunkundze gan ik pa mirklim smejas par piemēriem par ēdienu, piem. "Un ko jūs darītu, cik daudz jūs ēstu, ja tagad baznīcā būtu bufete?". Pieņemu, ka viņa ir izsalkusi. Mani savukārt sasmīdina piemērs par to pašu paškontōli, kas tiek piemērots dažādiem ļaudiem: jaunām meitenēm, kurām ir īsi svārki, kurus tās cenšas novilkt zemāk (aka uzprasās), veciem vīriem, kuriem jāsaprot, ka nevar vairs tik daudz skriet (un vēl kādi daudz piemēri). Vēl apkārt bizenē nenormāli daudz bērnu, bet pēc aptuveni pirmās stundas tie tiek sakabināti pie virves un, mūzikai skanot, dodas uz svētdienas skolu. Jā. Un ļoti sirsnīgi un atvērti cilvēki. Plus - lielākā daļa iepazīstas. Daži saka, ka varu droši nākt vēl. Un ļoooti smuki saģērbti visi. Noteikti jāatzīst, ka āfrikas izcelsmes sievietes ir ļoti izskatīgas. |
6/5/10 04:45 pm - Rīta sveiciensTrīs.*** Nu jau es nejutīšos pārsteigta par vēl. |
6/5/10 04:18 pm - Rīta sveiciensTagad plikie jau ir divi. :D |
6/5/10 03:54 pm - Rīta sveiciensTas, ka ar brīnišķīgo sesiju (un, manuprāt, ne tikai tā ir vainojama...) esmu izjaukusi dienas režīmu un mostos pārāk vēlu, vēl būtu nekas.Vairāk mani uztrauc tādas sadzīviskas problēmas kā zobupasta, kas ir teju beigusies, bet jānodzīvo vēl vairākas dienas (ar smaidu!) un tas, ka tie eksāmeni patiesi būs jāraksta. Par spīti visam, neiziešanu no mājas un nobarikādēšanos savā pasaulē man sanāk piekopt lieliski. Nav ne vainas. Šodien, piemēram, pamodos gandrīz tikko. Viss, kā nākas, atveru logu, saulīte, zila debess, zaļi koki, tikai tur - pie pretējās mājas, pretī maniem logiem (~10m), zālienā - viens sauļojas puspliks. Nu labi, nesauļojas, bet lasa, kas tas pats vien ir. Labrīt, Trondheima! :D Līdz šim varēju šad un tad vērot tikai pretējos kaimiņus pie rakstāmgaldiem... Norvēģu un ne tikai atklātība, ja neparādās sarunās, parādās citur. Vecpilsētā ir rinda ar mājiņām, kurām logi ir nedaudz aptuveni vai zemāk kā acu augstumā un ietve ir ļoti šaura. Lūk, un tieši šiem logiem visbiežāk nav pielikti vai ir pielikti ļoti smalki aizkari. Lai gan cilvēkus istabās redzējusi neesmu, vērot omulīgos interjerus var ļoti detalizēti un gluži aizraujoši. |
6/2/10 04:40 pm - MiegsNaktis te ir kaut kas neiedomājams. Pēc 23iem vēl nav pārāk tumšs (un 23os ir joprojām gaišs), un īsi pēc tam jau sāk kļūt gaišs. Respektīvi, ja nedodies ļoti ātri gulēt, miega trūkums ir garantēts, un šonakt pēc ļoti ilgām mocībām pirmo reizi mēģināju aizmigt ar ko tādu uz acīm (gan ne tik elegantu, jo pie savas tiku NSB aka vilciena iedotajā paciņā, he).Rezultāts: no rīta atkal pamostos krietni pāri 12iem, droši vien gaismas, siltuma un aizmigšanas laika dēļ + maska ir kaut kur pazudusi. :) Bet - success! Šādi gaismu neuzvar pat mani aizkari. Un stāsti vēl par visvareno cilvēku un tā ne-no-saules atkarīgajiem bioritmiem. |
5/31/10 08:22 pm - Sveika, kristietībaStarp citu, svētdien Džonnijs mani ved uz savu baznīcu dejot (un dziedāt??). Vismaz tā es sapratu.Jopcik. |
5/31/10 08:00 pm - With loveMan ārkārtīgi patīk saņemt vēstules. Tās lasīt ir kā unikāls, gluži kā filmai nozagts mirklis, kur vienīgi papīra čaukstoņa un satura intriga pieder tev. Interesants ir pats process, kā pie vēstules tikt: plēst to vaļā ar rokām, izlīdzēties ar kādu tuvumā esošu asu priekšmetu, nazi, vai ar šķērēm... iespējams, papīrnazi? Lai vai kā, rakstīts vārds, lieku reizi pārdomāts, var izteikt tūkstoš emōciju un vēl simt lieku, pārsteidzīgu, noklusēt, kā arī pieminēt aplinku, izraisot patīkamu smaidu un tikai pozitīvas asociācijas ar rakstītāju. Un vēl markas un aploksnes - kas ir vēl cits stāsts.Šeit man vēstules laiku pa laikam raksta vecvecāki. Protams, aploksnēs pienāk arī rēķini. Bet vēstuļu saņemšana no mājām tomēr ir kas skaists. Nemaz nerunājot par lielisku ziņu un skatījumu kopumu, ko nekad nebūtu uzzinājusi citā veidā, un ko parasti cits citam mēģinām raidīt ar skatieniem, mājieniem vai nodomājam, ka esam pasacījuši. Varbūt tomēr ir lietas, kuras ir vērts sacīt? Arī mans ceļš uz šo augstskolu sākās ar aploksni, kurā ievietoju nepieciešamos dokumentus. Diemžēl nepareizas adreses dēļ tā pati aploksne atnāca atpakaļ... vējā lielās summas par ierakstītajiem sūtījumiem, un tā, šķiet, neattaisīta un nedaudz noplūkāta, joprojām kaut kur mājās tā mīt. Dokumenti toties tika saskenēti un nosūtīti atbildīgajām persōnām. Vecvecāku vēstules rindojas uz sienas. Nu jau man to ir piecas. Kā arī viena no draudzenes, kas sagaidīja, atgriežoties no Lieldienu brīvdienām: ar mūsu kopīgo fotogrāfiju. Silti vārdi, mīļi raidītas domas, kas liek justies kopā, pat tālu esot. |
5/31/10 12:02 am - Sarunas ar labu tējuŠodien ciemos atnāca Džonijs. Mēs ēdām karamelizētas mandeles, dzērām tēju un skatījāmies manas ceļojuma bildes, mācījāmies viens no otra un minējām galvaspilsētu nosaukumus. Atnāca, pacēla, iesēja sirdī skumjas un nu ir prom."Tu aizbrauksi un mēs taču vairs nekad neredzēsimies? Saki, ka būsi man vēl joprojām draugs, kad aizbrauksi uz Latviju." |
5/29/10 08:48 pm - Eksāmens IUn tā nu es izlēmu eksāmenam gatavoties dienu pirms tā, mācoties līdz trijiem naktī, atkārtojot gandrīz visu (kā arī vēlāk nedaudz pierādījās), un celties septiņos. Protams, tas par pusstundu ievilkās. Pārlasot pie brokastīm konspektus, nospriedu, ka par laimi esmu atradusi eksāmena norises vietu vakar, jo minūtes līdz iziešanai tiktiešām tika skaitītas, tā kā tā nebija universitāte, bet kaut kāds konferenču centrs.Dažs gabaliņš tomēr tika noskriets, un, šķiet, ierados 4-5 min vēlāk, atrodot ar dažu eksāmenuzraugu palīdzību īsto telpu ēkā, pie kuras ārpusē stāvēja simtiem velosipēdu. E zālē mans sektors nodalīts ar šķērssienu, eksāmenu uzraudze (mani jau te brīdināja par pensionāru armiju, bet šie izskatījās samērā glauni, he, varbūt tāpēc, ka norvēģi) operatīvi noskaidro, kurš ir mans priekšmets un norāda uz vēlamo vietu, kur man sēsties, kā arī iedod eksāmena tekstu. 3. varianti: Bokmal, Nynorsk un English. 4 jautājumi. Eksāmena ilgums: 4 stundas. Sākumā man liek parakstīties, ka esmu atnākusi un varu vēlreiz pārliecināties par savu candidate number, kas identificēs mani un manu eksāmenu. Kopā mūs - tādu nelielu zālīti ar rakstītājiem kādiem 5 priekšmetiem vienlaikus - uzrauga aptuveni 4 tantītes un onkulīši. Eksāmenu kārtība te ir mazliet citāda: stūrītī uzraksti savu candidate number katrai lapai, priekšmeta kodu, datumu, lapu, lapu kopējo skaitu, noplēs dzelteno lapas kopiju, ko saglabā un lasi brīvajos brīžos, un pārējās lapas saliec mapītē. Uz mapītes: programma (man gan tādas nav), kandidāta nr, datums, kopējais lapu skaits utt., un eksaminatora paraksts. Tipa - galvenā pensionāra. Tad var nodot :) Tā kā pasniedzējs (kuru sākumā, t.i., ap 2. jautājuma rakstīšanas laiku, arī pamanu staigājam apkārt un lūkojoties uz mums) ir brīdinājis, ka gaida daaaudz un garas atbildes, jo laika mums pietiekot, rakstu ar - un man kopā sanāk 8 lapas. Jāpiebilst gan, ka no šiem 3 eksāmeniem šis (Ekotoksikoloģija) ir saldais ēdiens. |
5/27/10 04:15 pm - EksāmenlaiksMēģinu mācīties ecotox un vienlaikus savaldīt mazas un nervozas atmiņas par lielisko ceļojumu, un ilgas pēc saules un mājām.Vakar pienākuši pirmie rezultāti, kas ir vienkārši WOOOOOW - Experts in Teamwork kursā esam saņēmuši overall A līmeni. :)) Nu ko, miskastēs un ilgtspējībā ir spēks! |
5/11/10 01:13 am - Somas, somas...Vai jau teicu, ka man nepatīk dienas PIRMS, it sevišķi, ja tās saistītas ar somu kārtošanu?Tā kā bieži vien ir šis untums - sakrāt inerci pēdējam mirklim, tad nu čakli šobrīd pošos vēl joprojām rītdienas 14h braucienam, kurš sākas.. hei, jau ap 5.oo no rīta! VARENIII. Bet, pa starpai, šodien pabeigts norvēģu valodas kurss. Tagad smērēju ļoti norvēģiskas pitasmaizītes ar Hvitost un citiem labumiem, un štukoju, kurā kabatā tās vislabāk varētu ietilpt. Šito mums ģeometrijā diemžēl neiemācīja. Ģeorallijā arī ne. Toties maisiņos saiņot es protu visu itin labi (un tos atstāt..iepriekšējās nometnēs?), ja tikai to maisiņu būtu :) Šeit gan labāk derētu kastīte. Tātad, secinājums ir viens: pulkstens vēlu naktī esmu spējīga rakstīt esejas par maizītēm. Toties norvēģi bez slēpēm nevar iztikt pat vasarā: šodien redzēju vienu uz slēpēm ar ritentiņiem, sparīgi slēpojot pa asfaltu kopā ar draugiem, kas skrēja dienišķo distanci. Viņu spēju skriet un sarunāties, turklāt šajā reljefā, kur iešana vien prasa fizisku piepūli, nudien apbrīnoju. Bet norvēģis... norvēģis skrien, satiek pa ceļam draudziņu, skrien un runā, pusstundu, stundu. Gadās vakaros redzēt arī tādus, kas apstājas, lai aprunātos, un tad skrien tālāk, bet tā ir cita sērija. Iespējams, ka tas ir tikai mans, trenažieru zāles iemītnieka, šaurais skatījums, bet šī kalnu iemītnieku suga nudien ir fenomenāli izturīga, arī pret picām un alkoholu. Jā, un beidzot arī māllēpes ir manā kadru kolekcijā, bet šīs bildes būs vēlāk, jo - pagaidām atā uz 2 nedēļām (Oslo, Kristiansanda, Bergena un Stavanger & lieliska ex-skolas biedru kompānija & 17. maijs). Ticiet arī jūs, ka atradīšu arī laipnus CS hostus :) |
5/9/10 07:11 pm - n'StuffJa nu es pirms laika apbrīnoju tos, kuri ir tikuši pie autovadītāja tiesībām, nu ir laiks apbrīnot tos, kuri uzrakstījuši bakalaura darbu: ar to visu, kas darāms un saplānots, nevedas un nevedas šī lieta, kā arī intereses strāvo dažādos virzienos. Eļļu ugunij piemet komentāri par to, ka, iespējams, varētu rakstīt tikai maģistra darbu, kā jau Norvēģijā.Šorīt no rīta sadomāju, ka brokastis nebūs Brokastu kvinoja (parasti pielāgota manai gaumei, t.i., ar melleņu ievārījumu, un nevis augļiem), bet gan nepieciešama maize. Rupjmaize laiciņu kā pievārēta, tad nu cilpoju uz veikalu, kurš nu šoreiz vaļā ir arī svētdienās. Par samērā saprātīgu maksu - tikai divreiz lielāku kā ierastais maizes klaipiņš jeb, noapaļojot, kādiem 80 santīmiem, iegādājos 2 "fransk baguetter". Lieliskākais šim produktam ir tas, ka vēl 10 min jācep cepeškrāsnī, lai iegūtu kraukšķīgu, siltu un itin patīkamu maizi :) Saulainais laiks turpina būt interesants. Vismaz nesnieg, tomēr temperatūra turas ap 9 grādiem. Tuvāk pavasarim. Šodien izmantoju iespēju un apsveicu Māmiņu otroreiz Mātes dienā - pa latviskam, jo Norvēģijas Mātes dienas sveicieni, kas tika atzīmēta pirms pāris mēnešiem, jau pie viņas tika aizceļojuši. Vēl man ir pavisam, pavisam jauns hobijs: ik dienu lasīšanas starplaikos nopētīt visu savu mantu krājumu, parmīt pāris smagu domu par koferu kapacitāti un to, ka nav svaru, un, iespējams, kaut ko vajadzētu nogādāt citdā ceļā mājup, un atkal nodoties jaukajai (jaukajai?) lasīšanai. Domāju, ka šajā semestrī piebeigšu vismaz kādu mācību grāmatu. :) |
5/8/10 07:00 pm - LiteratūraJa tik tikko likās, ka laika līdz eksāmeniem un vispār ir atliku likām, tad nupat, aplūkojot literatūras un darbu līdz eksāmeniem provizorisko sarakstiņu, saprotu, ka joki mazi un nez, nez, kā nu būs ar tā visa izpildi. Esmu ķērusies pie Tietenberg & Lewis (2009) Environmental and Natural Resource Economics grāmatas lasīšanas, un diemžēl pēc lieliem pūliņiem tā joprojām ir tikai pusē. Ar pārējām grāmatām bija vēl interesantāk - dodoties pagarināt, man vienu atsavināja, jo uz to jau esot rinda ar gaidītājiem. Tieši tajā mirklī, kad man būtu laiks to lasīt, he - jo mācību laikā izdevās pievārēt tikai pirmās 2-3 nodaļas.Bet, kā mani te Andrē un citi mācīja, vajag paļauties uz lekciju pierakstiem. :) |
5/5/10 01:07 pm - Sveicieni 4. maijā( maijs ir pavasaris? ) |
5/3/10 12:31 amTrondheima ar riteni un Folkemuseum - check!Aptuveni 7h šodien krustu šķērsu pa vēl neiepazītām pilsētas daļām, un, hm, nu varbūt šī pilsēta tomēr ir neeeedaudz (nedaudz?!) lielāka kā Liepāja. Tomēr nešķiet lielāka kā Rīga. Maršruts downhill, kad abas rokas sažmiegušas bremžu kloķus līdz pēdējam un uphill - minoties pārāk cītīgi, kad šķiet, ka - kājām nebija ātrāk?: liekas nedaudz savāds, jo ritenis it kā domāts braukšanai, bet deva adrenalīna un Kas Citādāks noteikti garantēts. Jā, un lieliskas ainavas ar fjordu arī. Brīvdabas muzejs (70 mājas, pilsētasun lauku sektōri, dažas pat atvērtas) ir arī ar savu pārsteigumu - izdomājam sagaidīt Guided tour lai uzzinātu kādu interesantu detaļu vairāk, un.. pēc pēkšņa jautājuma "No kurienes tad jūs?" izrādās, ka pārējie 3 tās dalībnieki arī ir latvieši. Sevišķi daudz vairāk apmeklētāju arī nemana. Beidzot uzzinu māju jocīgā logu izvietojuma iemeslu: gan stikls bija dārgs, gan par tiem kādreiz bija jāmaksā nodokļi, tādēļ apgaismoja svarīgākās vietas, reizēm pat tos aizbūvēja ciet vai pārvietoja utt. Baznīcās logi bija tikai vīriešu pusē (jo puses bija šķirtas), lai viņi labāk varētu (iemācīties) lasīt, bet sieviešu puse bija uz ziemeļiem.. jo ja nu tiešām no ziemeļiem nāk viss ļaunais, lai sievetes no tā var "vīrus, kas tai laikā kaut ko ar savu dzīvi varēja iesākt, aizsargāt". Gandrīz labs risinājums. Aizriteņots vēl līdz Trondheimas Mazajai nāriņai un jahtu novietnei un gandrīz neticami, ka šobrīd te var sarīkot pikniku, jo vēl nesen bija ziema & ledus visur. Vēsums nedaudz vēl palicis, bet saules gan vairāk. Starp citu, vakar vēl sniga :) Izdodas novērot kā paceļas dzelzceļa tilts, lai lielāko laivu piestātnē kanālā/upē ielaistu jahtu - apbrīnojami, gandrīz 90 grādu leņķī. Pēkšņi mūs atkal kāds uzrunā latviski! Šis izskatās vairāk pēc ceļotāja, nevis Trondheimas iemītnieka vai studenta kā iepriekšējie, tomēr - arī te darba meklējumos; šobrīd nonācis no "kalniem lejā" izžāvēt guļammaisu. Un atstopējis! Vēl neliels līkums gar fjordu un mājup uz lieliskajām Morisa sāļajām pankūkām kopā ar vēl 2 vācietēm, kuri lieto izcilas frāzes kā "I was forget" un "lektures is shit". :) Arī vakar ēdām tortillas & tējojām pie manis līdz 23iem, tātad - kārtējais lieliskais vakars. Rīt vēl nedaudz norvēģu valodas un liels, liels prieks, ka mācības teorētiski beigušās. |
Powered by Sviesta Ciba