6/4/10 02:16 pm - Ceļojuma II daļa( Bergen-Stavanger ) |
Mazās Mijas pasaules gaitas
jeb pa pasauli ar Susuriņu
5/26/10 01:19 pm - Hjelmeland-Stavanger-Trondheim 24-26.05Ar meiteni, pie kuras nakšņoju - Muzik - valodas barjeru pārvarēt izdodas samērā grūti, tomēr viņa mani cienā ar lieliskām tikko spiestām sulām, bet par nelaimi neatļauj neko darīt. Tomēr apkārtnes daba un dienas laikā piedzīvotā kompānija & lietas liek domāt, ka šī pietura Stavanger un Hjelmeland ir ceļojuma putukrējums ar odziņu.Ap pusdesmitiem man zvana Kārlis, kurš domā, ka esmu pamodusies, bet diemžēl es neesmu gan, un atbildu ar tik aizmigušu balsi, šķiet, ka pārpratumu būt nevar. Taisnības labad gan jāsaka, ka ap to laiku gaisma bija sākusi spīdēt spožāk arī istabā, kur paliku. Pēc brīža gan jau saku Eritrejiski "paldies" = "anili" un dodamies aplūkot tuvējo apkārtni - visur slejas neticami augsti, interesantas formas kalni/pauguri, kas tālumā izblāv zilāki, bet ne tik zili kā fjordu ūdens. Gar 13-to ceļu skatam paveras šaurs fjords ar ļoti stāviem krastiem, kuru atceļā uz prāmi mēģinu iekadrēt, un pa milzīgiem, apsūnojušiem akmeņiem sanāk rāpties diezgan zemu, bet vienalga koki ir priekšā... Drīz vien ierodamies pie puišu mājas, kas izrādās muzejs vai bijusi skola. Visādi veci priekšmeti, kas izrādās sasodīti interesanti. :) Tālāk pa tūristu taku, skanot tālumā klusai melodijai, pēc jautājuma, kas tā ir, abi vienbalsīgi atbild: "Aitas." (nekur neesmu redzējusi tik daudz aitu un kazu nogāzēs kā šeit), dodamies augšup vietējā kalnā. Izejam cauri apburtajam mežam: ar vārtiņiem aizdarītai meža teritorijai, kurā ir it kā mītu, it kā pasaku tēli no koka - zvēri, troļļi, avota gariņš un citi. Pa ceļam atrodam arī te kādu milzīgo kailgliemezi, lietu un krusu, kuri gandrīz liek iet atpakaļ, tomēr augšā paveras lielisks skats uz serpentīniem, ūdeni un apkārt esošajām virsotnēm. Tā kā veikals ir ciet, sagrabinām pat tīri cienīgas un arī latviskas pusdienas no esošā. Vēl kāda h sarunu & jādodas uz prāmi. Izčāpoju cauri mūždien vējainajai Stāvangerei un Sveinungs man pa telefonu izstāsta, kā nokļūt līdz autobusam. Tikko kā esmu tajā iekāpusi, secinu, ka man ir tikai 11 NOK, bet autobusi šeit vienmēr maksā vairāk. Apmulsusi vaicāju, kā nu būs, šoferītim. Viņš savukārt prasa, līdz kurienei braucot. Lieki teikt, ka pieturas nosaukumu ar Stavangeres dialektu norvēģu valodā es neesmu sapratusi. Nu, bet Stavangera? Stavangera, Stavangera. Ok, cik tad man tur bija? Šoferītis izsit man čeku par 11 kronām un braucu. Sveinungs mani sagaida pieturā, abi pasakāmies šoferītim (kurš noteikti zaudēja kādus 20 NOK). Bet man sanāca brauciens par teju pieklājīgu cenu :) Izejam cauri nu jau pazīstamajai fermai un esmu atpakaļ 6 (Raiens joprojām ir te, un nedaudz stāsta, ko viņi šodien skatījuši) puišu kompānijā, kuri skatās futbola spēli. Hehe :) Uzzinu, ka vakardienas variants ar Preikestolen ir bijis veiksmīgāks, bet šie abi ir redzējuši vairāk, jo uzkāpuši pavisam augšā. Tā kā Raiens grib un ir gribējis redzēt šejienes pludmali, drīz man jau ir aizdota Sveinunga vējjaka (kas tiek pārvilkta pāri manam džemperim un jaciņai) un mašīnā dodamies gar lidostu uz vienu no šejienes iecienītākajām pludmalēm. Atšķirībā no vairuma Norvēģijā (lai gan arī citur esot līdzīgas), šī ir klāta ar smiltīm, ir kāpas utt. Vienvārdsakot, kā Latvijā! Raiens stāsta (un arī ir rādījis bildes) ar melno smilšu pludmalēm, uz kurām karstās dienās degot kājas. Vakarēšana sanāk nedaudz garlaicīgāka nekā šķitis iepriekš, jo datoriem un fecebook'iem ir neapstrīdama vara, toties viens no 5 dzīvokļa biedriem pēc pārējo pieprasījuma izcep vafeles un ap pusnakti tiekam pie labas tiesas norvēģu iecienīto beļģu saldumu ar sviestu un cukuru - tas, ko tajās liek iekšā, gan ir atkarīgs no reģiona. Pie mums ēd ar ievārījumu& krējumu un norvēģu sieru. Kopā ar Raienu dalām CS viesu istabu "2. stāvā", kuri nedaudz atgādina laukus (istaba & bēniņi). Tā kā rīt, lai tiktu uz centru ar busu (kuram man nav naudas!) jāceļas laicīgi, ap tiem pašiem divpadsmitiem dodamies pie miera, tomēr es neatceros vēl, kad būtu ar kādu nopļāpājusi līdz ~2-3 un bijusi tik smaidīga. :D Nudien, kompānija ir pagadījusies visai interesanta. Nākamajā dienā atvadīšanās vilcienu stacijā ir diezgan romantiska, un es beidzot dodos izpētīt pilsētu. Man gan nelaimējas atrast veikaliņu ar nosaukumu "Shit", kas it kā tur kaut kur esot, bet saķert lieliskus skatus un pat noslēpties no vēja gan. :) Papļāpāju ar norvēģieti, kura rotaļu laukumā meklē auskaru, gan angliski, tomēr vilcienā visas sarunas (ja nu tās būtu tik garas) sāk notikt norvēģu valodā. Iekāpju Stavangerē vilcienā ap 14iem, un man zvana Džonijs, kuram saku, ka esmu ceļā: Vai tad tu būsi jau šovakar? Saku, ka tikai rīt no rīta. Viņš: Oh, Anda, brauc atpakaļ, lūdzu brauc atpakaļ! Jāpiebilst, ka arī, kad biju Oslo pirmo dienu, viņš man piezvanīja, jo bija drusciņ satraucies, kā iet, vienai ceļojot. Jauki :) Un tā, Oslo ierodos ap 22iem, izmetu nelielu līkumu, un 23os jau izbraucu uz Trondheimu, kur esmu jau kopš 7.oo no rīta: 17h brauciens vilcienā neizrādījās daudz nogurdinošāks par braucienu no Liepājas uz Rīgu, pateicoties proporcionālam miega daudzumam. Somas izkrāmētas, bet vēl priekšā lielie mācību materiālu kalni un eksāmeni, pa ceļam no stacijas ielūkojos bibliotēkā un paņemu 2 grāmatas, kuras esmu rezervējusi. Ar šo ierakstu cikls Norwaytrip (11.(10.)-26.05.) tiek noslēgts. Atklāti milzu kailgliemeži, haikošana un tas, ka katrai pilsētai ir citādākas bildes uz kanalizācijas vākiem, un ne tikai tas. Zumzummm, paldies visiem, kas bija kopā ar mani, gan lasot, gan neatkārtojamajai un lieliskajai kompānijai! :) Sauli! |
5/23/10 11:34 pm - Bergena-Stavangera-HjemlandeNo rita ar nelielam problemam piecelties satiku Raienu norunataja pietura Bergenas attalakaja mala nedaudz velak, neka runats. Tas neliedza mums sakt stopet aptuveni pusdesmitos un jau pec kadam 5 min iekapt kada somaliesa, kurs stradaja uz kuga, ar kuru mums vajadzeja braukt jau pec 30 km, masina. Raiens gan bija tads skeptisks par to, ka mums ir zime ar uzrakstu ¨Stavanger¨, jo NZ visi stopojot ar paceltu ikski. Vins gan to darot pirmoreiz. Sakuma uz kuga nevarejam atrast, kur iegadaties bileti, pecak izradijas, ka to nemaz neparbauda...Skati apkart - lieliski un loti garsigu fotografiju verti. Turpat ari neplanoti (vai tomer planoti? nedaudz plapajam par to, kur un ka mes varetu sarunat vai stavet, lai nakamas masinas mus pamana) mus nostope kads virietis, norvegis, kurs kopa ar sievu, kas izradas kanadiete, dodas uz dela handbola macu Stordas sala. Izradas, ka abi bijusi NZ un ir daudz, par ko runat. Tiekam lidz benzina stacijai, neliela pauze, un talak aizdodamies lidz pukotai plavai, kur pagaidam nedaudz ilgaku laiku, pasmejamies un papukojamies, ka visas masinas griezas, lidz apstajas tiri sakarigs danu onka (pec tam, kad tikko esam apmainijusies ar zimi), un aizved mus vel gabalinu. Parunajam par valstim un stoposanu, vins piemin, ka ir bijis precejies ar igaunieti un ka EE un LV ir loti skaistas ar. Bet, ja aizbrauc pie Norvegijas dabas, tad no tas nevarot aizbraukt. It ka nu esam diezgan liela krustojuma, 2 tuneli uz Stavangeru, viens uz Bemlo, citu salu, bet nostavam vismaz 45 min un loti salstam. Raiens ik pa mirklim ciena ar pankukam, un dzer daudz piena :) Tad mus tomer aizved viens norvegu paris - ari mazu gabalinu. Tomer no si benzintanka, pat nestopojot, tiekam pie meitenes, kas brauc uz Stavangeru: veterinarijas studentes Budapesta ar milzigu afganu suni bagaznieka, kurs sad un tad man pagul uz pleca, un vispar ir ar tiri jauku frizuru. Pa celam esam sapratusi, ka Karlis un Janis nedzivo Stavangera, tapec vaicajam Raiena hostam, vai var uznemt ari mani, un tas tiek akceptets: ierodamies ferma. Puisis ir laimigs, jo ari NZ dzivojot piena ferma. Smaka gan ir interesanta, bet mus sirsnigi uznem 5 puisi. Ta nu paplapajam, lidz saprotu, ka uz Preikestolen laikam labak un ir planots braukt sodien. Raiens izdoma braukt kopa ar Sveinunu, kas ir musu hosts, rit, bet nu es dodos ar vel vienu prami satikt draugus un kapt Spredikkresla. Skati & ainavas seit ir nudien vislabakas, kas redzetas un neparspejamas! Klinsaini fjordi staviem krastiem, augsti kalni, kas tale paliek zili, zili, un daaaudz so skatu. Braucam pa 13 celu uz Hjelmelandi pec kapiena Preikestolen, un tas vijas gar pasu klinti. Puisi mani atstaj pie savas pazinas no norvegu valodas kursa, un te nu es esmu. :) Heiehei, un rit jaunas vietas, ko iepazit, un dosos atpakal pie 6 puisiem aka uz Sveinunga mitekli. Jeeeei Un saprotu, cik loti man patik but cela :) |
5/23/10 12:16 am - Bergen IVBergena sodien beidzot list, un es, no rita satikusi Jaunzelandieti Raienu, lai precizetu par musu stopesanu rit (vins gan te doma, klust slims peksni un precize vel beigas) un iemetusi monetu Brigenes velmju aka, devos izstaigat centru viena. Beidzot ir sajuta, ka ta ir izstaigata, un svetdiena velak, bet ari seit viss tiek atri aizverts ciet.Dodos ar kajam uz maju pusi ari, cels ir gars, toties diezgan raibs, tostarp paspeju izsolot cauri Paradizei (Paradis), ka ari secinat, ka te ir tiiik lieli kailgliemezi, ar kuriem velocelins liekas gluzi nokaisits, ka brinos, ka putni nav resni. Pa celam atradu visadas interesantas vietas un nejausi ieklidu Griga muzeja, kurs gan bija ciet. Toties kas Griga majas par ainavu! Nav brinums, ka Edvards ta komponejis. Pats pie stura gan laikam saticis kadu trolli, jo pilnigi sastindzis akmeni (vai metala?). Ap so mirkli man ari pazud gajeju cels, bet par laimi man laipni atbrauc preti. Noklustu vel viena ballite, kur ir vel dazs latvietis, izstukoju ritdienas marsrutu. Un ta nu mums tagad ballite turpinas majas ar Ulrikena salasito skabenu zupas varisanu majas. Un vakarinuzkodam pasa laika :) |
5/22/10 12:34 am - Bergen IIINudien, iepazit pilsetas vienatne vai ar kadu, kas tajas pavadijis pietiekami ilgu laiku (piemeram, dzivo pastavigi), ir pavisam cita lieta! Saja celojuma gan parsvara satieku netiklotipastavigusiemitniekus (un labi, ka ta), bet skatijums noteikti ir radoss un pilnigaks.Piemeram, sodienas lielisko pastaigu pa pilsetas centru uzsakam gan ar veikala apmeklejumu, kur tika iepirkts norvegu "kartupelis" - ar marcipana virsinu, diviem kremiem ieksa un smilsu miklas pamatni. Tikams pikniks pie struklakota dikisa ar dzeltenam tulpem un roza ziedosiem kokiem, un dodamies izpetit parku. Parka, zinams, uzturas narkomani. Tomer... tas skats jeb komuna, kas paveras, ieejot nedaudz enotaja darza/parka, likas nedaudz cits, neka gaidits. Biezi gabalinu, uzkalninu, zalesplekiti aiznemis kads vai kadi cilveki, kas sez, taisnu skatienu lukojas uz celu, paskatas uz mums (turpinam mierigi solt, plapajot cauri un fotoaparatu izdomaju tomer neizvilkt). Ir kreslini, citiem nav. Viena saulaina plekiti calis citu ieloka sev kaut ko injice vedera muskulatura, citur meitene apkritusi uz galvas blakus aizmigusam virietim un ari gul - 2 citi pieskrien pavaicat, vai viss ok. Nedaudz talak vel barins iemegina drizak jau zagtus velosipedus. Peksni mums viena celina sak viens no siem individiem skriet preti, sajutas tadas interesantas, calim acu rajons apsartis pamatigi, tas izskatas skumjas vai asarojusas un skatiens izmisis, varbut skriesanas del. Nu ja, tapat jau vini visi lielakoties izskatas neveseli. Un ta ari man tiek stastits, ka norvegi vinus uzskatot vienkarsi par slimiem, apcubinot - pusdienas, majinas par brivu, un ta talak. Turpinam klist pa mazam ielinam, kur visur paveras neticami skati: majinas, kas rapjas kalnup un kalni pasi, jumtins pie jumtina, un, starp citu, pilsetas centra galvena tiksanas vieta ir zilais akmens - kas apzimejot 4 debespuses. Biblioteka, Griga halle, muzeja remonts, universitate.. Ielukojamies Akvarija bodite: suveniri ar pngviniem, roniem un citu dzivo radibinu. Ta nu nedaudz piesezam, atlaizamies uz murisa blakus, lidz ma izripo paris monetas no kabatas un ieripo mura sprauga. Kamer veicu operaciju "izdabusana ara ar zimuli un plastmasas daksinu", kas norit sekmigi, Linda ir uzkapusi augstak zalite un bauda Bergenas sauli. Alright! Sagurums ir un ta vieta liekas mikstaka par akmeniem se. Nedaudz parmijam vardus, un norokamies savas domas. Peksni mani pamodina skali smiekli. Isti nesaprotu, kas un ko, un tiesi kur, jo kaut ka neparasti gulu (gulu?!!) uz vedera, turklat parka, un nemaz natceros, ka butu gajusi te gulet. Izradas, abas bijam iemigusas apmeram uz stundinu :) Viss vieta! Izpetam paris veikalus, btw, Norvegija ir visi Lindex, BikBok, Dressman, Match un varbut velkads, dazos pat redzamas cenas LVL. Nobalsojam ka teletubijterpi aka kombinezoni ar kapucem varetu but tiri valkajama lieta, un caur majam, ka izradas, dodamies ciema. Tur satiekam diezgan atraktivus jauniesus, kas galu uz grila zave ar fenu, spele gitaru un runa 3 valodas vienlaicigi intereanti, ka ari lielisks ir skats lejup un apkart & tam visam but pa vidu ar savu tejin' & burbuliem. He :) Tada lieliska kalnota vakara noskana. Ar domu par Stavangeru mekleju, ar ko turp doties, un sodien sanemu aicinajumu uz Peru inku balliti uz Fløyen kalna... ja vien vini nedoma mani ziedot dieviem! Un lustigu jaunzelandieti, kas mosh bus mana kompanija. Noteikti pluss - satieku daudz latviesus te ar :) Gribetos gan vinus satikt LV! |
5/20/10 09:08 pm - Kristiansand & Oslo bildes( Mazas mijas gaitas Kristiansand & Oslo ) |
5/20/10 07:50 pm - Bergen IIBrinikigais, miglainais rits, (ielejas-kalnu) miglai celoties gar kalniem uz augsu, parverties par patikamu un saulainu dienu. Kamer ir jauks laiks un ta ka abas neesam bijusas Ulrikena, devamies iekarot ari otru pilsetai tuvako augstako virsotni, kura nav apsnigusi aka Ulriken (643m). Lielaka dala lauzu uz turieni dodas trosu tramvaja, kas prasa, iespejams, 20 minutes, tomer mums ta bija lieliska nodarbe visai dienai un kadu laiku neparejosa uzvaras garsa.Sakam tiri pieklajigi - gar tacinu, kas pazuda aiz tramvaja budinas, un bija atzimeta karte ka videji gruts cels, bet nu, mums, iesacejiem, vieglaka tuvak nebija. Kaut kur pa vidu (pec brisanas pa akmeniem, plavinam u.c.) nonacam uz Sykkellope - downhill ritenu trases, pa kuru tad ari turpinajam doties augsup. Un siltums! Lieliskas tacinas, plus izstradajam savu kalnu kazinu/spaidermena metodi lielakam klintim. Werks gud! Taluma kads lidinas ar puki/kautkadutur planu, un mes pratojam, nez kura koka vins nolaidisies. Bet ta noteikti ir lieta ko pameginat gribas!!! Lidz ar virsotni pec paris h paradas ari cilveki, turpinas lieliskas ainavas, un atklajam nedaudz sniega. Vienviet uz torna uzgleznota pat Visu redzosa acs: ja, skati te ir Gredzenu pavelnieka cienigi... mini sniegavirs, atrasta majina kalnos un iechillojam ar pusdienam un lielisku pilsetas panoramu. Miers, dazi putnini un kalni, kas sak blavot lidz ar attalumu ka akvarelis. Atpakalcels izradas interesantaks neka planots, jo norvegu izpratne par tacinu ir nobert daaaudz akmenu. Pa tiem ari liksmi tek lejup udens. Pasi vini skrien augsup un lejup, lai gan liekas stavums vairaku gradu lenki. Ar basam kajam liekas nedaudz vieglak :) Sakuma nolemjam panemt shortcutu pa nogazi, iekapjam kadikos (kur teju liekas, ka uzkapts kam dzivam), un... uzejam daudz vel miniaturas skabenes. Buuuus zupa! Gajeju cels izradas bik atraks, bet tomer garlaicigaks neka musu ritenotaju tacinas,un tomer, yeah, guud hike! |
5/20/10 07:54 am - Bergen IEsmu Bergen, ir miglains otras dienas rits. Pirma izvertas saulaina un skaista, un abas ar Lindu esam sasaulojusas pat nedaudz sartas :)No Oslo izbraucot 23.09, seit ierados ap 7iem no rita, pa celam mostoties un nedaudz paverojot kalnu virsotnes un ainavas, tajos mirklos, kad vilciens nebrauca pa tuneliem. Oslo pedeja diena pagaja daudz staigajot & nedaudz maldoties, ka ari atklajot, ka pilseta ir pat tiri jauks ezers. Uz staciju, par laimi, devos laicigi, jo tas aiznema nedaudz vairak ka 2 h ar somu un no talaka pilsetas stura/ezera Sognevann. Pilsetina ir looti miliga, ar mazam majinam, kas rapjas kalnos un, protams, ka jau Berg-en, novietota kalnu vidu. Mani sagaida Linda, kas izkapj no busina ar Norvegijas karogu - hmm, precizas noskanas pec 17.maija. Un ta pabrokastojam un dodamies izlukot visus labakos sturisus: sakam ar Floyen kalnu. Un, ta ka sakam iet ar kajam un tiekam augsa loti atri (gan ar nelielu aizelsanos un prieku par to), bet tik neiespejami tas nav & ir interesanti, liekas, nesapratisu citus celus vairs. Skatu skati! Augsa uztaisam nelielu latviski-norvegisku pikniku un sastopam civinosu sarkankrutiti: ko tadu neesmu redzejusi kops bernibas... Lejupcela panemam paris shortcut'us pa cela likumiem (tur, kur cels nebija asfaltets=tacinas) uuun ta nu parvarot viegli attaisamu koka barjeru un dodoties lejup pa gliti izveidotam koka trepitem, kur mala samestas vel laternas kaudzite, nonacam pagalma. Tie dullie tak apdzivo visu nogazi! Masinas atstaj uz cela un ta laikam katru ritu - pa kadiem 6 kapnu posmiem uz leju un vakara atpakal! Apmetot likuminu caur stadionu, atradam RIEPAS. Tomer Linda nelava pierunat tas panemt lidzi uz majam, un tad nu papriecajamies tapat. Talak musu cels ved Brigenes virziena, kur ir vecumvecas koka majas (mm, vecs koks) un var veleties, iemetot kronu aka. Ka secinam, ne sodien, jo viens onka ir aka un kaut ko rosas, otrs vinam palidz celt ara spainus, kuri pilni ar kronam, 2 kronam un puskronam. Nolemjam piekapt velak, lai ir darbins nakamajam gadam, jo 4 spaini izskatas iespaidigi. Aizcapojam uz pili un pasaulojamies uz pamatiem preti gotiskai fasadei, kur otra puse kads cel skatuvi ar loti augstam uzskatuves kapnem, un dodamies uz alternativo veikalinu ar VISU no gotu kleitinam, pirsiem un feju nujinam lidz virakiem un gramatam par dziedesanos. Reflekteju par zilu paruku vai kadu no unikalam gramatam, bet nedaudz pardomaju. Toties atcela ieraugam milzigu burinieku, kas ir no pasas Norvegijas. Iegriezamies sameklet WC Radisson hotel, jo citu alternativu isti nav. Ka jau pierasts, uzpildam udens pudeles. Ta ka ir 2 krani, domaju, izdomata vel viltigaka udens attirisana. Tomer mazakais, kas ir sanos, nez ka nedarbojas... ok! Meginu parasto, un peksni mans udens sak loooti putot: izradas, mazais bij domats ziepem :) Vakara meginu pamacities (ka neka 28.05 Ekotox eksamens) un secinu, ka unikali sledzos ara uz macibu materialiem :D Ak ja! Un vel te ir sfinksu kakis, kurs izdod interesantas skanas un parasti snauz zem segas. |
5/17/10 06:58 pm - Oslo 16.-17.05.Un tā, ieradāmies Oslo ap 22.30. Pilsēta ir izgaismota, dzīvelīga, līksma, no ik stūra skan mūzika, kas aicina dejot un pievienoties, bet galvenokārt: ir silts. Un joprojām nav kur palikt. Ankor, kā izrādās, ir pārpildīts, centrālā stacija nav variants, Ankor Hotel ir padārgs. Ceļā uz nākamo ieteikto hosteli satiekam parīzieti Adam, kuram arī nav veicies ar CS un kurš meklē hosteli. Dodamies meklēt to kopā, un laimējas - pa 300 NOK, gan nelielā konferenču zālē, tiekam pie guļvietas, uzlieku savu kapteiņa cepurīti un līdz aptuveni trijiem dodamies izpētīt nakts skaistumu. Starojošs prieks, un..."Hei, filmmakers!" "Hm?" "Can I switch my caps with your caps?" "Huh, no.." "Ok. But I like your caps." Atgriežamies viesnīcā pēc naksnīgā operas apmeklējuma, un naktī mani pēkšņi pamodina kaimiņš, jo viņam, hm, gribas kaut ko darīt. Nez kā viņš gan tikai runā par franču skūpstiem un pēc tam to, cik ļoti ir piedzēries. Es nepieminēšu, cik ļoti mani kaitina, ja tieku pamodināta nakts vidū, bet viņš pamanījās to izdarīt divkārt. Rīts - tiekam pie lieliskām brokastīm hostelī, un banana palegg ir tas, ko meklēšu veikalā tagad :) Tā kā līst, aši izstaigājam Vīgelanda parku un uzmeklējām Nacionālo galeriju. Turpmākās stundas pagāja pētot nacionālos māksliniekus, Munku, Pikaso, Matisu un citus lieliskus autorus. Par pārsteigumu, teju neviena darba, kas apbēdinātu vai liktu vilties. Skaisti. Neilgi pirms pieciem pavadīju Alisi uz autobusu un devos izpētīt pilsētu viena. Savāda sajūta. Teiktu, ka brīva, bet pasmaga mugursoma nedaudz tur pie zemes. Arī tas, ka manu zvanu teju gandrīz atbild ar vārdiem "Tev šovakar nav kur palikt?" liek padomāt vai pasmaidīt. Bet tā nu devos uz rātsnama pusi, meklējot it kā nedaudz dabas šajā pilsētā, tur, starp citu - lielisks klasiskās mūzikas mēģinājums, un uzdūros arī vakardienas kaimiņam. Izstaigājām kopīgi Akerbrigi, viņš izstāstīja, ko darot un kur esot ceļojis, joprojām sūkstījāmies par Oslo couchsurferiem šajā nedēļas nogalē. Protams, saņēmu aicinājumu doties uz hosetli, ja nesatikšu draugu (jei). Tā nostaigājām pāris stundas, uzkāpām operā un pat paspējām nosalt un padejot pie mūzikas, kas tika atskaņota krastmalā. Pēc kādas 4.stundas iet bija apnicis un bijām atpakaļ pie Akerbrigge. Tā kā joprojām nebiju saņēmusi nekādas ziņas, mani arvien vairāk sāka pārņemt sajūta, ka vakarā nav, kur palikt, un ka šī visai dīvainā kompānija (kura par manējo nesūdzējās, tieši otrādi), ir tāda savdabīga un pat negribēta bezizeja, jo, ja pirmās pāris stundas tas bija pat uzjautrinoši, ilgāk tas tik interesanti vairs nelikās. Par laimi, mans ieilgušais un nerunīgais izmisums tika kliedēts vakarpusē, kad tapa noskaidrots, ka pie naktsmājām un jaukas kompānijas tomēr tieku. Atvadījos no Adama un devos satikt Edgaru, ar kuru ātri ar metro nokļuvām kopmītnēs. Jāteic, ka tās tik tiešām atšķiras visās pilsētās. Visinteresantākais tomēr ir just, ka ir pēdas, un to, cik daudz patiesi ir noiets. Un Oslo, starp citu, ir ne tikai klasicisms, bet arī nedaudz jūgends, kā arī nejauši atradu savu meklēto Budu ar lotosu! Šodien pabijām parādē: visur pilsētā izkārti karogi, un cilvēki satērpušies tautas tērpos vai vismaz ar trīskrāsu lenti pie krūts vai karodziņu rokā, iespējams, arī saldējumu vai bērnu ratiņiem ar papīra vējdzirnavām. Pie pils jau dzird daudz orķestrus, bet pāri ļaužu masām saskatāms ir visai maz mazo parādes dalībnieku, kuri gan maršē un žonglē ar orķestra zižļiem... lielākoties pārsteidz viņu ādaskrāsu dažādība, un pilsēta arī ir pārpildīta. Tā kā šī nav gluži mūsu diena, atzīmējam nevis ar saldējumu vai kūku, bet maizes zupu ar putukrējumu. Rīt pēdējā diena šeit, lai gan liekas, ka night sight-seeing tour ir lielākā daļa objektu aplūkota. Un tad - Bergen! |
5/17/10 09:01 am - Kristiansand - OsloPēdējā Kristiansand dienā devāmies pakāpelēt pa klintīm, kur takas bija sazīmētas ar ziliem punktiem uz kokiem un izcirstas akmenī vertikāli, tāds kā "neskaties lejup" variants, vēl nedaudz pa centru un vakarā, pēc plāniem un sarunām gadījās arī ieklīst vietējo Erasmus miniballītē (viņu tur gan arī ir diezgan maz), kas notika koju TV istabā. Jaunieši risināja tādas aktuālas problēmas, kā vodkas ražotājvalsts un nosaukuma atbilstība, un dažu derību iztirzāšana. Tiku pie dažiem labiem dialogiem, kā"Where are you from?" "Aha, from!" Ballīti pametām drīz, bet, tā kā hosti vēl nebija devuši atbildi, itāļu meitene ieteica palikt Ankor hostel i Oslo, apmēram 250 NOK un centrā. Šīs dienas laikā tapa arī tāds zelts kā "gredzenu karalis" un "uztrenējums". Rīts savilkās nedaudz garāks, bet ap 11 soļojām jau pa ceļu. Atradām diezgan labu vietu, kur stopēt, vēl gan pilsētas robežās - Krs ir ļoti izstiepta - , bet tur diezin ko nevedās, un tā turpinājām ceļu. Jāsaka gan, ka gājēju ceļi izbeidzās drīz ap vietu, kur sākās tilts (ar brīnišķīgu joslu gājējiem: režģotu ejamo daļu, kas drebēja, mašīnām braucot pāri), kā arī pēkšņi pazuda tunelī. Apmēram stundu intuitīvi/vaicājot meklējām otru tuneļa galu un maldījāmies pa dīvainiem privātmāju, parku un šauru lielceļu rajoniem, līdz uzgājām E18 pēc mēģinājuma stopēt benzīntankā. Vēl pēc kāda laiciņa - jo norvēģiem ar tādām neparastām lietām kā stāvošs cilvēks ar uzrakstu lielceļa malā iet ilgāk, lai gan viņi gana daudz priecīgi māj, rāda paceltus īkšķus utt., iet ilgāk. - mūs paņēma kungs gados, tērpies vienos zīmolos. Man par pārsteigumu un pirmo reizi, runājām norvēģiski (kur man ir franču "en" un vācu "er, un citi nez kā gadījušies vācu vārdi). Viņš izstāstīja diezgan daudz detaļu par vietām, kam braucām cauri, vēsturi, par draugu, kas prasmīgu laivu būvnieku dēļ savu laivu rūpnīcu no Igaunijas tagad, kā pats cerot, ir pārcēlis vismaz uz 5 gadiem uz Poliju, un par to, ka, redz, mēs apstāsimies Lillesand, lai satiktu klientu, kā arī Grimstad, jo viņš ik pa mirklim pieraksta mātes dzīvesstāstu, kura tur dzīvo. Pēc pusstundas Lillesand tikām ieaicinātas iekšā uz kafiju un kūku (jo, šķiet, tas bija kāds tējas laiks) veco ļaužu pansionātā, kur apmēram stundiņu papļāpājām ar ōmītēm norvēģiski, stāstot, ko te darām, no kurienes esam, un kā un kāpēc dodamies uz Oslo. Un tā vairākas reizes no vietas. Pašas ōmītes pēc tam, kad bija noskaidrojušas, vai nesēž viena otras vietā (ōpīšiem tas nelikās tik svarīgi) un cik kūkas padot, sāka to lepni viena otrai pārstāstīt un uzdot papildjautājumus. Un tā nu.. pēc ilgāka laika vai ap 20iem bijām Tēnsbergā uz sarunāto tēju pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} special_r, kas izraisīja siltas jūtas ar tējas krūzes izmēru, kas ir bijusi problēma visu Norvēģijas laiku. Ap šo mirkli brauciens kļuva nedaudz uztraukumpilns, jo Oslo bija plānots būt vēl ātrāk. Atrisinājām to ar vilcienu...pulksten 21.59. Un, protams, uzreiz iemigām. Oslo nokļuvām aptuveni pēc stundas, neilgi pēc vienpadsmitiem: pilsēta izgaismota, svinoša, pilna ar priecīgiem cilvēkiem (un mēs izkāpām pieturu ātrāk).*turpināts nākamajā ierakstā |
5/14/10 10:48 am - Kristiansand IIIVakar bija kaiju diena. Pilseta tas sez itin uz visa: n dzejnieku galvam, kuri ar sapnainu skatu raugas tales, laternam, jumtiem un maksligiem udenskritumiem. Japiemin, ka pilseta, kas te ir juras krasta (un tas nosaukums ir radies no karala Kristiana un smiltim) ir daudz lidzenaka neka Trondheima, ari gan mazak ripojosu objektu. Paradokss.Par lidzenumu nevaretu piekrist nelielajai pussalai pie pludmales (kur bija diezgan daudz beigtu, t.i., aizmigusu, gulbuju, kuri pamodas un snaca, kad piegajam tuvak: jo ari gulbis pa miegam var uzpeldet virsu piekrastei). Tomer rapties pa klintim ir fun fun fun, un ta var atrast ierikotus solinus un noskirtas vietas neiedomajamakajos nosturos. Plus, karte sazimeti nocietinajumi (kas lielakoties ir tikai vairs pamati vai cementa karkasi), un lielgabali, kadi 3 gab. (tie gan jaiztelojas pasam - laikam jau ir aiznesti pirms mums. Bet dazu eku vieta aug patikama zala zalite. Un tomer klintis ir lieliskas un gandriz kapsanas zina uzvar kokus. :) Sakumdala ir ieradies loti krasains un skals atrakciju parks, kas priece ar pop un indiesu muziku, kuru partrauc skali izsaucieni, lielako cela dalu, ta ka lekat pa akmeniem var ari ritma. Atrodu pa celam ari glitus (glitus!!) dzislu iezus un kaut ko melnu, kam vairs neatceros nosaukumu, platnes. Pasa augstakaja punkta pussalinai ir bijusi baka, uz kuru ved bezcels, ko kads tomer atlaujas nosaukt par "kapnem uz baku", tagad tur ganas onkulis ar kameru, ka ari virietis ar 2 maziem puisisiem, kas luko uzkapt uz viena no cementotajiem jumtiem, pec tam, kad saku pust burbulus (skaista skata savilnota vai ka citadi), vini nodarbosanos maina, un kliedzot steidz uzbrukt un cinities ar tiem. Jateic, ka burbuli cieta vairak. Atcela vel salasam ziedosus zakkapostus un noteikti radioaktivas pienenes si pavasara visgarsigakajiem salatiem. Hei, un sorit spid saulee! |
5/13/10 12:06 am - Kristiansand IIIr paaris iemeslu, kaadeell man shii pilseeta saak patikt: pie kopmiitneem netaalu esossais motociklu veikals (ielaas gan to nav redzams tik daudz kaa Trondheimaa), ziedossi koki un parks. Parks ir kas liidziigs mezzam ar staavaam klintiim, kuraas vareetu raapties, kaapeleet un leekaat pa akmenniem visu dienu vai pat ilgaak (un, protams, ka tas arii tika izmeegginaats), kaa arii gliitaam tacinnaam un daudz ezeriem. Pie viena no tiem izbaudiijaam lielisku iespeeju iedzert teeju un paveerot leekaajossas zivis un eedeliigas bezdeliigas. Chiill. Klintiis ved lloti fotogeeniskas kaapnes, vietvietaam arii kaads ledaaja pamests milzu laukakmens. Un lloti staavu krauju ieskauts daarzs ar estraadi, struuklaku un gulbju ezerinnu - manupraat, pasakaina vieta, kur pavadiit pastaigas vai orienteeties, skallie bllaujot, ka to dara 10 gadiigi jaunieshi treneru pavadiibaa).Hei, un atklaat to, ka lefses ir garssiigas & cept marshmallowus uz sveces vakaraa peec garas dienas ir veel labaak :) |
5/12/10 10:57 am - KristiansandPulksten 7.oo es iebraucu ziemaa. Saakumaa viss ir mazliet balts, kaa nosarmojis - malka cella malaa, egllu gali, zzogi. Ar laiku sniegs klluust biezaaks, pilniigi neskarts un apallaam kupenaam kaa putukreejuma pikaam, un vilciens brauc, aiz sevis izputinot mazus sniega kristaalinnus. Pieturaas rodas veelme iziet aaraa, ieelpot no jauna ziemas svaigumu un pabrist pa salto pasauli, kur ir tikai augstumaugstas egles, nelielas maajinnas un mirdzums visapkaart. Nesaprotu, kaa no pavasara saakuma, kas tikko viesojas Trondheimaa, braucot uz dienvidiem, varu iebraukt ziemaa, tomeer, ieraugot ziimi "Røros", man tas top skaidrs. Esam vidienee, un esam kalnos. Pa logu veras neticamas ainavas: ielejas, kraujas, upes. Netaalu staav arii viena no 900 gadus vecajaam, peleekajaam koka eekaam. Mieriiga, raama. Tikai strauti traucas apkaart un paari akmenniem. Maakonni nolaidussies pavisam zemu, un pasviitro baltumu veel. Veel uz priekssu, veelaak, sniegs paarveerssas pirmajos ziedossos kokos, vizbuliissu klaajienos nogaazees un baltaas eekaas un baltos maakonnos. Dienvidnorveeggijas avasaris.Jaa, pulksten 5.oo Trondheima bija diezgan tukssa - vien kaadas 3 massiinas, 3 cilveeki, kas dodas uz vilcienu un 2 ritenbrauceji. Plus - stacijaa dazzi snaudossi bomzzi. Sseit! Turpmaak katra stacija ir pilna ar cilveekiem, kuri aiz sevis velk mini ritennkoferiissus, kaa arii kontrolieriem zilaas formaas, kas cieniigi staigaa pa peronu, veerojot vilcienus un pasazzierus, un sarunaajoties. Hamar ir galapunkts, kur notiek paarseessanaas. Sseit uzkaveejos stundu un arii ieturu pusdienas. Izraadaas, ka labaaku vietu nevareeju izveeleeties - parks, kuraa esmu apmetusies, izradaas pie pashaam dzelzcella sliedeem, taa kaa mani cellojuma biedri, kas aizbrauc kur aatraak, iespeejams man maaj labas apetiites. Taa paguustu arii papriecaaties par citiem indiviidiem, piemeeram, onkuliiti, kas, ieraudziijis manu mugursomu, klanaas un kungiem, kas 17. maija gaidaas pie asfalta skruuvee karogmastus. Pilseeta ir daudz dazzaadu dziivnieku un putnu statuju, arhitektuura - nedaudz iespaidiigaaka nekaa manaa. Naakamaa pietura - Oslo stasjon. Liela! Un - ar daudz smeekkeetaajiem, bet taa jau droshi vien galvaspilseetu liksta. Sseit uzturos tikai 30 min, bet naakamajaa viucienaa ir numureetas vietas. Seezzu blakus baardainam kungam, kurss brauciena saakumaa aktiivi cirkulee peec maiziiteem, dzeerieniem un citur, kaa arii - runaa angliski. Es baudu savu jasmiinu teeju un ekotoksikologgijas pierakstus. Mmm. Diezgan laba komnbinaacija, ja nnem veeraa, ka aiz loga ainavas vairs nav tik gleznas - izaardiiti izcirtumi un nelieli kalninni, dazzi ezerini. Paarsteidz vien dazu iezu atsegumu kraasu bagaatiiba un tas, kaa norveeggi prot buuveet tunellus. Un tagad, peec 14h esmu Kristiansand, kurai apkaarteejaas lielaas pilseetas ir taalaak kaa brauciens uz Daaniju. |
5/11/10 01:13 am - Somas, somas...Vai jau teicu, ka man nepatīk dienas PIRMS, it sevišķi, ja tās saistītas ar somu kārtošanu?Tā kā bieži vien ir šis untums - sakrāt inerci pēdējam mirklim, tad nu čakli šobrīd pošos vēl joprojām rītdienas 14h braucienam, kurš sākas.. hei, jau ap 5.oo no rīta! VARENIII. Bet, pa starpai, šodien pabeigts norvēģu valodas kurss. Tagad smērēju ļoti norvēģiskas pitasmaizītes ar Hvitost un citiem labumiem, un štukoju, kurā kabatā tās vislabāk varētu ietilpt. Šito mums ģeometrijā diemžēl neiemācīja. Ģeorallijā arī ne. Toties maisiņos saiņot es protu visu itin labi (un tos atstāt..iepriekšējās nometnēs?), ja tikai to maisiņu būtu :) Šeit gan labāk derētu kastīte. Tātad, secinājums ir viens: pulkstens vēlu naktī esmu spējīga rakstīt esejas par maizītēm. Toties norvēģi bez slēpēm nevar iztikt pat vasarā: šodien redzēju vienu uz slēpēm ar ritentiņiem, sparīgi slēpojot pa asfaltu kopā ar draugiem, kas skrēja dienišķo distanci. Viņu spēju skriet un sarunāties, turklāt šajā reljefā, kur iešana vien prasa fizisku piepūli, nudien apbrīnoju. Bet norvēģis... norvēģis skrien, satiek pa ceļam draudziņu, skrien un runā, pusstundu, stundu. Gadās vakaros redzēt arī tādus, kas apstājas, lai aprunātos, un tad skrien tālāk, bet tā ir cita sērija. Iespējams, ka tas ir tikai mans, trenažieru zāles iemītnieka, šaurais skatījums, bet šī kalnu iemītnieku suga nudien ir fenomenāli izturīga, arī pret picām un alkoholu. Jā, un beidzot arī māllēpes ir manā kadru kolekcijā, bet šīs bildes būs vēlāk, jo - pagaidām atā uz 2 nedēļām (Oslo, Kristiansanda, Bergena un Stavanger & lieliska ex-skolas biedru kompānija & 17. maijs). Ticiet arī jūs, ka atradīšu arī laipnus CS hostus :) |
Powered by Sviesta Ciba