Kristiansand - Oslo
Pēdējā Kristiansand dienā devāmies pakāpelēt pa klintīm, kur takas bija sazīmētas ar ziliem punktiem uz kokiem un izcirstas akmenī vertikāli, tāds kā "neskaties lejup" variants, vēl nedaudz pa centru un vakarā, pēc plāniem un sarunām gadījās arī ieklīst vietējo Erasmus miniballītē (viņu tur gan arī ir diezgan maz), kas notika koju TV istabā. Jaunieši risināja tādas aktuālas problēmas, kā vodkas ražotājvalsts un nosaukuma atbilstība, un dažu derību iztirzāšana. Tiku pie dažiem labiem dialogiem, kā
"Where are you from?"
"Aha, from!"
Ballīti pametām drīz, bet, tā kā hosti vēl nebija devuši atbildi, itāļu meitene ieteica palikt Ankor hostel i Oslo, apmēram 250 NOK un centrā. Šīs dienas laikā tapa arī tāds zelts kā "gredzenu karalis" un "uztrenējums".

Rīts savilkās nedaudz garāks, bet ap 11 soļojām jau pa ceļu. Atradām diezgan labu vietu, kur stopēt, vēl gan pilsētas robežās - Krs ir ļoti izstiepta - , bet tur diezin ko nevedās, un tā turpinājām ceļu. Jāsaka gan, ka gājēju ceļi izbeidzās drīz ap vietu, kur sākās tilts (ar brīnišķīgu joslu gājējiem: režģotu ejamo daļu, kas drebēja, mašīnām braucot pāri), kā arī pēkšņi pazuda tunelī. Apmēram stundu intuitīvi/vaicājot meklējām otru tuneļa galu un maldījāmies pa dīvainiem privātmāju, parku un šauru lielceļu rajoniem, līdz uzgājām E18 pēc mēģinājuma stopēt benzīntankā. Vēl pēc kāda laiciņa - jo norvēģiem ar tādām neparastām lietām kā stāvošs cilvēks ar uzrakstu lielceļa malā iet ilgāk, lai gan viņi gana daudz priecīgi māj, rāda paceltus īkšķus utt., iet ilgāk. - mūs paņēma kungs gados, tērpies vienos zīmolos.

Man par pārsteigumu un pirmo reizi, runājām norvēģiski (kur man ir franču "en" un vācu "er, un citi nez kā gadījušies vācu vārdi). Viņš izstāstīja diezgan daudz detaļu par vietām, kam braucām cauri, vēsturi, par draugu, kas prasmīgu laivu būvnieku dēļ savu laivu rūpnīcu no Igaunijas tagad, kā pats cerot, ir pārcēlis vismaz uz 5 gadiem uz Poliju, un par to, ka, redz, mēs apstāsimies Lillesand, lai satiktu klientu, kā arī Grimstad, jo viņš ik pa mirklim pieraksta mātes dzīvesstāstu, kura tur dzīvo. Pēc pusstundas Lillesand tikām ieaicinātas iekšā uz kafiju un kūku (jo, šķiet, tas bija kāds tējas laiks) veco ļaužu pansionātā, kur apmēram stundiņu papļāpājām ar ōmītēm norvēģiski, stāstot, ko te darām, no kurienes esam, un kā un kāpēc dodamies uz Oslo. Un tā vairākas reizes no vietas. Pašas ōmītes pēc tam, kad bija noskaidrojušas, vai nesēž viena otras vietā (ōpīšiem tas nelikās tik svarīgi) un cik kūkas padot, sāka to lepni viena otrai pārstāstīt un uzdot papildjautājumus.
Un tā nu.. pēc ilgāka laika vai ap 20iem bijām Tēnsbergā uz sarunāto tēju pie special_r, kas izraisīja siltas jūtas ar tējas krūzes izmēru, kas ir bijusi problēma visu Norvēģijas laiku. Ap šo mirkli brauciens kļuva nedaudz uztraukumpilns, jo Oslo bija plānots būt vēl ātrāk. Atrisinājām to ar vilcienu...pulksten 21.59. Un, protams, uzreiz iemigām. Oslo nokļuvām aptuveni pēc stundas, neilgi pēc vienpadsmitiem: pilsēta izgaismota, svinoša, pilna ar priecīgiem cilvēkiem (un mēs izkāpām pieturu ātrāk).

*turpināts nākamajā ierakstā