4/30/10 12:27 pm - MaestrōKad devos uz šejieni, speciāli tiku pie vēl viena konta - stipendijai eiro valūtā pagādāju Maestrō Noredā, no kuras šeit it kā naudu varu izņemt bez komisijas Minibankās jeb bankomātos - konvertācijas procesā gan zūd apmēram tikpat liela summa. Kad nupat vēlējos pasūtīt visas nepasūtītās biļetes: jūnijā uz mājām, atpakaļ no Dienvidnorvēģijas maijā, uz Berlīni, secināju, ka.. manu Maestro par Mastercard neviena no lidotājkompānijām un nsb.no neuzskata, lai gan uz kartes skaidri un gaiši rakstīts, ka tā pieder to saimei. Savukārt Visa konts patrāpījies gandrīz tukšs. Tā nu - tiku pie biļetēm no Rīgas uz Berlīni, un tas arī viss.Nedaudz palauzot galvu, pārskaitīju savus EUR uz otru kontu, ha, un nākamajā dienā tie bija klāt. Tagad man ir... biļetes no Berlīnes atpakaļ (woohoo! es dodos uz Berlīni! :) ), bet joprojām nav uz Rīgu vai Trondheimu :D Un, galu galā - kas tās ir par summām par transakcijām ar karti? Plus - visa ceļošana kopā sanāk neapmierinoši izmaksas līdzi nesoša. Toties mana kursa biedrene, ar kuru rakstījām darbu par ekōtūrismu, ir iedvesmojusies un nu uz mājām Oslō no šejienes dosies ar kājām, kopā ar draugu. "It'll take us a week or so. Maybe you want to join us? And then you could hitch-hike from Oslo to Latvia." Hell yeah, un savas trīs somas pa pastu :) P.S. Šodien pēdējā lekcija & man beidzot ir fotomašīn! Viu viu |
Mazās Mijas pasaules gaitas
jeb pa pasauli ar Susuriņu
4/24/10 11:07 pm - RussbuksaSavilku savas jaukās pavasara drēbes (jo ārā tak saule), atrastās saulesbrilles, un devos uz minēto vietu. Necik tālu, un par sevi atgādina aizmirstā sporta kluba kartiņa un jaukais ziemeļu (kurš te minēja piejūras klimatu?) pavasaris - salst. Atgriežos. Vai jau minēju, ka kaimiņiene sākusi mazgāt traukus? Un dara to visai aktīvi. Pa manu prombūtnes laiku viņai problēmu sagādā uz galda saulītē stāvošie tomāti. Saku, ka ir ok, ja tos pārvieto un tad slauka galdu (slauka galdu! brīnumi notiek. un tagad tomāti gozējas uz sarkana šķīvīša, mm)Dodos tālāk vēlreiz. Izvēlētais apkārtceļš izrādās visai interesants - var kārtējo reizi pavērot norvēģu mītnes, es pat izvēlētos kādu greznāku vārdu, bet ceļa lielāko daļu saule spīd acīs tā, ka redzu tikai gaismu & ceļu zem kājām. Un, izrādās, nonāku turpat, kur katru dienu. Tālāk ir neliela atšķirība - pie uni, milzīgā placī/ielejā sēž/tusējas/spēlē volejbolu un basketbolu kādi simts cilvēki, visi sarkanās biksēs, uz kurām ir Norvēģijas karoga uzšuve, balti uzraksti: russbukse. Izskatās apmēram tā: http://i31.tinypic.com/o05o46.jpg Izrādās, viņiem ir daudz foršākas izlaidumu tradīcijas nekā mums (un varbūt arī zviedriem, kuri uni izlaidumos braukā apkārt un kliedz): mēnesi pirms vidusskolas beigšanas viņi visi sāk ballēties šajā ietērpā, savukārt gadu pēc - uz vienu dienu atkal te satiekas un svin. Un KĀ svin! Tipiska norvēģu ballīte ir daudz cilvēku, kas staigā apkārt no vienas vietas uz otru, ir diezgan priecīgi un skaļi, čaļi parasti skaļi kopīgi [starp dzied un kliedz-auro?] kādu dziesmu ar aptuveniem vārdiem, un kņadu var dzirdēt tālu. Un, jā... nav brīnums, ka sporta klubā ir maz cilvēku ;) BET! Atklāju, ka es varu gandrīīz iesēsties špagatā ^.^ Tagad man gan sāp kreisā kāja/saites, bet kas gan tas ir. |
4/24/10 11:47 amĀrā ir brīnišķīgs laiks un ap +7, un ziņo, ka Rīgā pat esot palicis mazāk. Toties... šeit nav motociklu sezonas atklāšana, tas, un vēl nedēļa ar mācībām, kā arī Trondheimas izpēte, ir mana prāta nodarbinātības iemesls šobrīd.Šo piektdien beidzās Ekotoksikoloģija - vēl pēdējais praktiņš jāpabeidz arī modelēšanā, nedaudz vairāk palicis Enerģijā&sekās vidē, kuru gan es labprāt būtu redzējusi beidzamies jau sen. Arī Vides ekonomikai ir course wrap-up lekcija, bet EiT nākamnedēļ ir prezentācijas, būtībā - ieskaites. Ir izkrastalizējies jauks plāns izbraukāt Dienvidnorvēģiju, vairāk šobrīd uzsvars sanāk uz pilsētām un cilvēkiem. Uz Tromso laikos, kad tieku, biļetes joprojām ir padārgas, tāpēc par to vēl domāju. Un kaut kad ir jāiegādā biļete atpakaļceļam :) Štukoju vēl, vai turpināt meklēt kompāniju ar prāmi, vai tomēr taisīt nelielu quiz: kā mantas novērtēt uz 20 kg (pieņemot, ka vairāk kg par vedamo normu nav) un sagrupēt pa 3 somām :D Bet vispār - štukoju, ko pagatavot no zirņu miltiem un plānoju iet uz Idrettsbygget. |
4/16/10 08:26 am - MatlabMatlabMatlabŌ, pie mums atkal ir ziema.Vai varbūt Īslandes vulkāna pelni snieg? Man šodien, pēc 40 min, ir lielais KD programmēšanas priekšmetā. Nuuuu tad! Jāiet lūkot, cik interesanti būs. Norises vieta: datasal VEGAS. :D |
4/14/10 05:35 pm - VideōVai atceries, Imantā pie tenisa kortiem pavasaros auga māllēpes? Dzeltenās galviņas stīdzēja pretim saulei pie pašām žoga restēm, starp košumkrūmiem, un vienmēr tās meklēt bija viena no pavasara gaidīšanas rotaļām. Vai atceries... tas bija pirms... jau 15 gadiem! Kādu brīdi tur neesmu manījusi saulainās jaunkundzes.Toties pirmdien, dodoties uz Dragvoll, dzeltenie punktiņi ceļmalas sūnās un akmeņos bija viena no pirmajām lietām, kas iekrita acīs. Un cik daudz! Vēl ātrāk šeit, šķiet, par visiem krokusiem un sniegpulkstenītēm, jo tās noteikti arī te var atrast - domāju. Gandrīz šīs skaistās puķes tiku aizmirsusi, ja ne.. ja ne ap pieciem tagad būtu gaišs laiks un ja ne tās augtu tieši te. Vēl kāda lieliska lieta, kas apburoši iederās ainavā ar norvēģu sarkanām mājām ar baltiem logurāmjiem un vēl joprojām - šai - velēnu jumtiem, un tumšu debesmalu, un kalniem - varavīksnes arka pāri. Savukārt, atpakaļ nākot, piefiksēju pirmo gājputnu kāsi - nez, vai tie bija dienvidi vai Ziemeļpols, tik labi neorientējos, bet v veida formu putni veidoja lieliski. Šodien uzzināju, ka Avrami vienādojumus var izmantot ne tikai metalurģijā (nucleation), bet arī bioloģijā, lai aprakstītu S-veida augšanu. Jei. Un, lai šo visu skaistumu saglabātu, joprojām ilgojos pēc kameras - pēdējās dienās ir pārpētītas n lapas. Lemjot par "vai šo" un "bet varbūt šo", nolēmu, ka tomēr ir krīze, un neskriešu tik ātri ar tehnikas attīstību savos īpašumplauktos un nolēmu ka par labu salīdzinoši lētākam variantam ar vairāk iespējām, nekā bija līdz šim - ceru, ka būs arī ērts un labs. Manā plauktā sēž zirņu milti un daļēji atrod pielietojumu. Vispār tāda forša lieta :) Joprojām visus draudziņus izbrīnu ar griķiem. Nav redzējis neviens! |
4/10/10 11:24 pm - Atpakaļ TrondheimāFantastiskas brīvdienas Rīgā: satikti tik daudz cilvēki, ka gandrīz būtu jāsaskaita, vislielākais prieks par tiem, kuriem uzskrēju nejauši un kuri nesatikti sen, pārējie - jūs esat manā sarakstā, kad atbraukšu jūnijā, datumus var sākt rezervēt un ieplānot. :)Paspēju aiziet gan pie ārstiem, gan uz teātri, gan uz fakultāti, gan ciemos, gan raudzībās, gan svētkos, gan padejot.. gan uz dažu veikalu un sapirkties līdzņemamās lietas tirgū - mmmm, atmosfēra, smaržas un cenas! Lieliskiiii. * No rīta vēl pagūstu ieceļot pie ōmas un sasveikt dzimšanas dienā ar torti un norvēģu saldumiem. Trešā dzimšanas diena, ko apmeklēju. :) Atvadas ir sarežģītākas: gribas atpūsties vēl, nepadarīti daži darbi un tomēr Rīgā ir siltāk cilvēku un pavasara saulītes dēļ. Tomēr.. man patīk lidot, un zinu, ka šeit un tagad ir Mana vieta. Lidostā izošņāju visas smaržas, atrodu Īstās, kā arī ar mangō aromātu un pat dažādas citas interesantas, kas atgādina zināmus aromātus/atmiņas. Interesanta šķiet pat Coco, kas ir kas nebijis. Izrādās arī, ka rokas bagāžā var likt visu, kas nav šķidrs (tātad, arī tur tiek satilpināts ēdiens: bija doma tur salikt arī labi smaržojošo tēju, kuras līdz šoreiz ir daaaaaudz, aizpildīts plauktiņš kā likts). Nolaišanās ir kurioza - ne vairs fjordā, bet kaut kur citur (nomainīts skrejceļš, vai?) un pēc bagāžas saņemšanas apsargi/policisti pārbauda pases un vaicā, vai mums te ir darbs vai kā citādāk. Wtf? Galu galā, nokļūstam transportā uz pilsētu: izrādās, Flybussen biļete der arī parastajos busos. Bet ar viucienu&kājām vienalga būtu lētāk, taču..lielie pārtikas koferi apgrūtina. Gaišā dienas laikā iebraukšana pilsētā ir gluži citāda, daudz svešu un acij tīkamu vietu; sniegs izkusis, straumītēs gar ceļa malām kūst vēl pēdējie ledusblāķi. Mājās ir kārtība! Wooow! Un nepāliete stāsta, kā kāds draugs slēpojot pamatīgi salauzis kāju. * Un viss, kur es devos, man teica: es esot nogurusi, tā nu vēl vairāk koncentrējos uz mieru. Atklāju savu krāsaino astrālo ķermeni un ir jaunas idejas. Atklāju jaunas aizraušanās. Kā šo dziesmu. |
4/10/10 10:17 pm - Atpakaļ TrondheimāFantastiskas brīvdienas Rīgā: satikti tik daudz cilvēki, ka gandrīz būtu jāsaskaita, vislielākais prieks par tiem, kuriem uzskrēju nejauši un kuri nesatikti sen, pārējie - jūs esat manā sarakstā, kad atbraukšu jūnijā, datumus var sākt rezervēt un ieplānot. :)Paspēju aiziet gan pie ārstiem, gan uz teātri, gan uz fakultāti, gan ciemos, gan raudzībās, gan svētkos, gan padejot.. gan uz dažu veikalu un sapirkties līdzņemamās lietas tirgū - mmmm, atmosfēra, smaržas un cenas! Lieliskiiii. * No rīta vēl pagūstu ieceļot pie ōmas un sasveikt dzimšanas dienā ar torti un norvēģu saldumiem. Trešā dzimšanas diena, ko apmeklēju. :) Atvadas ir sarežģītākas: gribas atpūsties vēl, nepadarīti daži darbi un tomēr Rīgā ir siltāk cilvēku un pavasara saulītes dēļ. Tomēr.. man patīk lidot, un zinu, ka šeit un tagad ir Mana vieta. Lidostā izošņāju visas smaržas, atrodu Īstās, kā arī ar mangō aromātu un pat dažādas citas interesantas, kas atgādina zināmus aromātus/atmiņas. Interesanta šķiet pat Coco, kas ir kas nebijis. Izrādās arī, ka rokas bagāžā var likt visu, kas nav šķidrs (tātad, arī tur tiek satilpināts ēdiens: bija doma tur salikt arī labi smaržojošo tēju, kuras līdz šoreiz ir daaaaaudz, aizpildīts plauktiņš kā likts). Nolaišanās ir kurioza - ne vairs fjordā, bet kaut kur citur (nomainīts skrejceļš, vai?) un pēc bagāžas saņemšanas apsargi/policisti pārbauda pases un vaicā, vai mums te ir darbs vai kā citādāk. Wtf? Galu galā, nokļūstam transportā uz pilsētu: izrādās, Flybussen biļete der arī parastajos busos. Bet ar viucienu&kājām vienalga būtu lētāk, taču..lielie pārtikas koferi apgrūtina. Gaišā dienas laikā iebraukšana pilsētā ir gluži citāda, daudz svešu un acij tīkamu vietu; sniegs izkusis, straumītēs gar ceļa malām kūst vēl pēdējie ledusblāķi. Mājās ir kārtība! Wooow! Un nepāliete stāsta, kā kāds draugs slēpojot pamatīgi salauzis kāju. * Un viss, kur es devos, man teica: es esot nogurusi, tā nu vēl vairāk koncentrējos uz mieru. Atklāju savu krāsaino astrālo ķermeni un ir jaunas idejas. Atklāju jaunas aizraušanās. Kā šo dziesmu. |
3/24/10 10:09 pm - Le solSaule šeit atmodina vasaras vakaru sajūtu, pavasara atmosfēru un liekas, ka nu tik ir klāt, bet... sniegs paliek. Vēsums paliek. Vienīgi gaiss un spožums, un smaržas apkārt ir citas. Un, kas ir pats jocīgākais, tās tik ļoti atgādina par pazīstamām vietām un lietām, ka sāc ilgoties nevilšus.Tomēr es skaitu dienas līdz brīvdienām, jo ir sajūta, ka mugura, sēžot pie datōra, ir salauzta un acis tāpat. Bet toties šodien diezgan lustīgi izvēlējāmies un atrisinājām problēmas projektpriekšmetā uuun mēs visi jūtam, ka TĀS nāk. Saruļļoju matus lokainus un saņēmu daudz komplimentu :) Uni atkal (kā jau gandrīz katru nedēļu) notiek kaut kādi infō pasākumi, kurus šoreiz sauc par fagdag. Kaimiņiene ir slima, un to uzzinu no viņas draugiem, kas atnākuši aprūpēt (pie viena pamodinot mani ar zvanu pie durvīm, kurš atskan manā istabā ar): pabarot ar augļiem, vakariņām, tēju. Ārkārtīgi jauki, tomēr. Šķiet, ka šādu cilvēku, uz kuriem var paļauties, katram pasaulē vajadzētu vairāk... bet vai es pati kādam (un kam?) zvanītu? |
3/21/10 03:13 pm - DanskursJa trešdien biju pārāk sagurusi, lai dotos uz deju treniņu, bet, pārvarot to visu, devos, un mūsu Dance Cafe "dejotājam ar stāžu" palīdzēju izlabot dažas stila kļūdas (ko acīmredzot vadītāji, kas ignorēja visus, izņemot tos, kas bija pāros un dejoja labi, kautrējās darīt), tad šodien, kad NTNUI piedāvā svinga kursu, puiši, kas tur bija jau vakar, un joprojām mazākumā, iemācīja soļus man, paši vadot apburoši vai mazāk apburoši. Un šeit man jāpiekrīt Zuzei par estētiku visapkārt. Visur, visur. Bet es lēnām atskārstu, ka man, sķiet, vislabāk patīk beļģi. Nom nom. |
3/19/10 01:50 am - Filmu festivālsHere I am today.Var teikt, ka esmu nobijusies no tā, ka esmu pastāvīgi nogurusi, var teikt, ka tas ir slinkums, bet šodien man ir day off ar izgulēšanos pēc lekcijām un to filmu, kuras es sen esmu gribējusi noskatīties (jo nav tā, ka man pavisam nepatiktu filmas. citreiz tām gluži vienkārši nav noskaņojuma) atrašanu un izbaudīšanu [tādu kā Last Holiday, apbrīnojot pašai savu atmiņu tādiem nieka nosaukumiem], un labu tiesu rīsu, rozīņu, burkānu un riekstu, un karameļu konfekšu. Un tējas. Mmm. Nedaudz mierīgāk ir, un prieciņš, ka rīt nav lekcijas. Pasniedzējs dodas makšķerēt uz Baikālu. Piesārņotas zivis :) Bet pēc Lieldienām, kā Tomašs [aka Ekotoksikoloģijas pasniedzējs] teica, ja atgriezīšos no Krievijas - frāze, kas nez kādēļ sasmīdināja tikai mani -, viss turpina notikt :) |
3/15/10 11:11 pm - CoSestdienas pasākumā mani apbūra Fatimas (no Alžīrijas - runā perfekti arābiski un franciski) kompānija: (gaišādains un ar gariem matiem) puisis no Dienvidāfrikas, kurš zināja dažādu konditorejas izstrādājumu nosaukumus un stāstīja par dažādiem ģimeņu/baznīcas svētkiem, kas izklausījās gluži kā no cita gadsimta, tumšādaina meitene no Sudānas, un sprogains puisis no Itālijas. My friends, viņa teica, un - norādot uz mani - my coursmate!.Savukārt svētdien atkalsatiktais norvēģis Steinars no tiesas mācās latviešu valodu - viņam ir grāmata ar gramatiku, leksiku un sarunvalodas frāzēm. Interesanti, ka CS kompānijā saruna kaut kā vienmēr iegriežas par Rīgu un Latviju, un viņiem ir vispozitīvākā pieredze - sākot no tā, ka Rīgā ir daudz couchsurferu un tie viens otru pazīst, līdz pat kopīgiem paziņām, interesantu valodu un citiem sīkumiem. :) |
3/14/10 07:24 pm - SkiisKad parasti kāds kaut ko šeit runā par slēpošanu, kautrīgi smaidu visu sarunu, un, ja man vaicā, atbildu, ka pēdējo reizi slēpoju kādu 4-5 gadu vecumā. Atceros, ka toreiz bija kaut kāds kalns, kurā bijadikti grūti uzkāpt, mājās kaudze ar koka (?) slēpēm, un vispār diezgan briesmīgs pasākums.Vēlākā laikā kaut kad man radās stereōtips, ka slēpo tikai ģimenes. Un Latvijā tā laikam lielākoties arī ir. Toties šeit... slēpo visi. Those Norwegians who do not like skiing or hiking have moved.. or live in Oslo, šodien saka Bjorns. Jau kādu laiciņu atpakaļ Chetana ieteica, ka varētu man aizdot slēpes un man būtu jāpamēģina. Ok, drīz man tā sāka likties arī pašai. Lutefisk vakariņās tika apspriests šis - nākamais - CouchSurfing pasākums: slēpošana Bymarkā, un izdomāju, ka varētu pievienoties. Šorīt mani pamodināja kaut kas pakšķošs, kas ir diezgan dīvaini, jo mums nav palodzes. Bet tomēr drīz vien atkal sniga. Trasē brīžiem bija tik jautri, ka varēji aiztaisīt acis un laisties lejup pa nogāzīti - jo starpības nav, ne tu redzi ceļu, ne uz priekšu, kur tas beidzas baltajā sniegā. Un tā, ar diezgan lielu krišanu - sākumā noteikti - un pārējo atbalstu esmu apguvusi pamatus (noteikti), kā arī saņēmusi komplimentus par to, ka man izdodas amazingly well, tā kā jātic būs, ka slēpošana ir kaut cik apgūta :) Galu galā, iemācījos pat bremzēt. Vienu mirkli iebraucām jaunu ceļu kaut kur cauri mežam, un tad piedzīvoju patiešām jautrus mirkļus (vai arī tie tādi bija mūsu ~10 ļaužu kompānijai), krītot un rušinoties ārā no sniega, kā arī piezemējoties visa bariņa vidū; tomēr nekas nevar būt priecīgāks kā iekrist uz deguna pūkainā sniegā īstā norvēģu ziemā - nudien. |
3/14/10 01:01 am - Punk itPiektdienas scene No1:Eju pa vienu no centra ielām, galvā adīta krāsaina cepure ar grebeni no diegiem (vienmēr esmu gribējusi grebeni, he). Piepeši, man pretī nāk panks - ar īstu grebeni. Ieraugām viens otru, nomērām ar skatienu, no viņa puses diezgan izbrīnītu, un turpinām skatīties, līdz paejam garām. Klusi pasmejos. Varētu būt, ka mans risinājums ir diezgan negaidīts, jo, galu galā, ir ziema un, iespējams, viņam arī salst. :) |
3/12/10 11:12 pm - Vakariņas draugu lokāAww yeah! Couch surfing ir viens no labākajiem izgudrojumiem :) Šovakar viens no šejienes komūnas biedriem (oriģināli gan no citas Norge pilsētas) pulcēja mūs uz lutefisk vakariņām, jo, redz, savulaik lēti iegādāti daudz kg.Tad nu apguvām tādus terminus, ko lietojot ārzemēs (jo kompānijā bija arī itālis, dienvidameriku apceļojis norvēģis no kādas citas pilsētas, sudānietis, singapūriete no mana kursa un viņa dzīvokļabiedrs) kā "Excuse my Norwegian arm!" sniedzoties pēc kāļu sautējuma, zirņu sautējuma, kartupeļiem vai sinepēm, vai bekona kkā, ko ēda kopā ar sārmos glabātu/gatavotu zivi. Tāda trekna un caurspīdīga:interesanta. Un sarrunas! Par itāļu mafiju, kura no Ķīnas transportē preces un atpakaļ sasaldētus mirušus emigrantus, jo viņi grib tikt apglabāti savā zemē, latviešu valodu un Rīgu, jo čalis tur viesojies un nu mācās valodu no grāmatas, pārējie arī ir Rīgā bijuši (!!), moskītiem un, protams, iz-couch-otajām zemēm un..ēdienu. Aiznesu cukurā apceptu musli, kurš ideāli derēja kopā ar saldējumu :) Ļoti komfortabla un atvērta atmosfēra. Mmm, tīk. * Pēc manām muskatriekstu pankūkām ar dārzeņiem (a la biotēkas recepte) šis ir vienkārši fantastiski. Tikko ar Hannu (singapūriešu meiteni) pabeidzām dzert tēju, pārējie aizčāpoja uz kino; izpļāpājāmies, un sameklējām visādas lapas brīvprātīgo darbam organiskajās fermās & citur. |
3/11/10 09:43 amUn vai tu zini, kas ir kvinoja? Nom nom. |
3/9/10 11:59 pm - NomSacepu sev cepumiņus no mušļa ar rozīnēm, ar riekstiem - rozīnes uzpūtās apaļas un lielas XDUn vēl mums šodien Lieldienas - ar krāsotām olām, kā arī roka iemēģināta sklandraušu cepšanā, jo šeit rudzu milti ir normāla parādība. Kādi? Citādāki un ok arī ar kartupeļiem. |
3/8/10 05:32 pm - Pavasaris vienmēr sākas ar pirmo motocikluUn šodien viss sniegs mazās straumītēs tek pa kalniņiem uz leju, atsedzot krietnu slāni ar melniem akmentiņiem, ar ko ziemā kaisītas ielas un zaļganu asfaltu. Kājas izmirkst, seju skalo rīta lietus un sajūta kā vasaras negaisā. Prieks.Šodien iepazīstos ar Hosē - spāni, kurš mani 'piedraugoja' facebook. Satiekoties pavisam negaidīti saņemu pa bučai uz katra vaiga - sirsnīgi un turpinu smaidīt arī vēlāk. Pareizā kompānija! Atvērti un sirsnīgi, kaut arī necieš lietu :) Nākamā manā sarakstā [pēc joprojām interesantas, bet ieaijājošas Klimata politikas lekcijas] ir ķīmiskās tīrītavas atrašana. Adrese ir sagūglēta, un it kā tam nevajadzētu būt tālu no uni. Tā nu dodos medīt mazgātavu - pavasaris spīd un laistās un pat kaut kā pamanos atrast īsto ielu ar pirmo reizi. Gandrīz tipisks Jūrmalas skats: koka privātmājas abpus ielai, un nevienā no tām, protams, nav nekas tāds kā "vaskeri" vai "renseri". Iesoļoju 3. mājas pagalmā (jo brīžam jau tīrītavas ir tādi viltīgi/kautrīgi dzīvnieki, kas mēdz slēpties aiz stūriem, pagrabos un citur), bet arī nekā - glīti vārdunuzvārdi ar zvanupogām un kādi 9 šķirojamie konteineri 3 atkritumu veidiem pagalmā. Izrādās, šī viltīgā renseri ir ieeju ierīkojusi no otras puses kaut kādā šķūnīšizmēra mājiņā. Sastopu smaidīgu ķīniešujapāņuaziātu meiteni apaļiem vaigiem, kuru iztraucēju no gludināšanas ar kaut kādu advancēto gludekli, kurš piekārts - nu ne gluži no griestiem, bet tuvu tam - atsperē, un kura labāk saprot norvēģiski. Do you want to deliver it? Šajā mirklī gandrīz vai gribētos pafilosofēt par deliver/nodot darbības vārdu tik dažādajām nozīmēm, bet sarunājam tikšanos citreiz. Vēl man palaimējās šodien centrā uziet veikaliņu HOT ROD - ar fantastiskiem zābīšiem & citām lietām (kas nebija tik fantastiskas un vairāk domātas viņiem). Pagrabstāvā viss veltīts MC: vairāki plaukti ar dažādām ķiverēm, ādas jakas/bikses (kur es varētu satilpt 2x), bet ļoooti glīši HD zābaciņi... 31. izmēram, 700 NOK :) Vai lielāki, kas sver kādas 5x vairāk - 1600 NOK. Un vēl daži, faktiski, gandrīz bez zoles vai svara. |
3/7/10 10:39 pm - Svētdienas praktiņiOujēe, no paša rīta beidzot redzēt (jo kāds ir saņēmies nopirkt webkameru) senčus un ōpapu pēc ļoti ilga laika, kā arī uzņemt negaidītus viesus, kuri runā ļoti tīkamā valodā un vispār ir ļoti tīkama kompānija (pat no rīta.. jo 13.oo ir rīts), un atnes līdzi datus no Latvijas, ar kuriem varēs darboties/spēlēties GIS, murrr, ir labi :)Tā kā ar Siv esam sarunājušas vismaz iesākt 8. praktiņu šajās brīvdienās, uzvelku lielo džemperi (sajūtoties kā īsts norvēģis: džemperis, svārki un trekinga zābaki & īpašās zeķes), un tāds krāsains dodos lūkot, kā var iekļūt iekšā Uni svētdienā. Faktiski, tas ir vieglāk par vieglu - novelc savu ID karti & uzspied kodu. Un tāpat pie computerlab. Mana grupasbiedrene, kas ir nedaudz lielāks MatLab eksperts par mani, jau ir TUR, bet kaut kā šodien īsti nevelk uz darbu.. sākam pļāpāt par visādiem niekiem un beidzam ar to, ka sarunājamies krieviski! Džīz! Un tas te ir vairākiem norvēģiem raksturīgs - viņus fascinē Krievija un krievu valoda. Neparasti?? Pēcāk iečekoju arī citu ēku, un tur.. tukšs, kluss, bet kāds spēlē I will survive uz klavierēm. ĢZZF pirmo reizi sajutos kā mājās, kad dzirdēju tur kāpnēs klavierspēli - arī kādā cilvēku patukšā pēcpusdienā. Šobrīd tās ir kā atmiņas par piederības sajūtu, kā siltums, kas piepilda. Jā, šķiet, mājvietā vajadzētu pastāvīgi ieviest kādu, kurš spēlē klavieres, lai piederētu & gribētos atgriezties, citādi ir tā, ka jebkurā vietā ir (vai arī - nav) māju sajūtas. |
3/6/10 10:18 pm - Sports!Jāsaka, ka nu es tiešām lepojos ar laša zupu, ko protu izvārīt - šovakar tā garšo tā, ka pat kariju negribas likt klāt. Mmmmmmmmmm :)Un bez pipariem vai lauru lapām. *Amused! Tātad, esmu dzīva pārradusies mājās pēc Midterm eksāmena vakardien (un vispār, pārējās nedēļas, kas lika pat knapi kustēties). Eksāmeniem šeit (vismaz Midtermiem) ir advancēta sistēma: vari līdz ņemt no abām pusēm aprakstītu A4, protams, no piezīmēm noder kādi 5-10%, kurus sākumā pat domāji nerakstīt (no klimatoloģijas lekcijām - ledus laikmetu/interglaciālu secība līdz mūsdienām - īsi), tad saņem vairākas lapas. Sākumā nesaproti, uz kuras jāraksta, bet beigās top skaidrs: ir teksts, tad vairākas lapas ar rūtiņām & kopā ar dzeltenu koppapīra dubultlapu, uz kurām raksti, pēc tam ieliec baltā "vāciņā" - uz visiem pēdējiem saraksti ID nr, programmu un kursa nr, programmas nr. ar. Vārdu sakot, bija puslīdz ok gan tests, gan kvalitatīvie jautājumi, bet rēķināmā daļā pamatīgi sapinos. Trešdien mums bija arī Midterm prezentācijas EiT - tā kā bijām pēdējā grupa, bija tā laime aizkavēties līdz 17.oo - visiem kaut kā dikti uz runāšanos, šķiet. Toties prezentāciju laikā sapratām, ko paši saprotam ar grupas līderi un gatavojot&gaidot tās attīstījām vēl visādas foršas idejas. Ar iedvesmu! Psiholoģija un māksla iekš vides - ōjā. :) Un gala rezultātā es biju tik pārgurusi, ka, mājāsatnākot, knapi varēju pacelt kaut vai katlu/šķīvi, lai sev pagatavotu ēst. Kā es pievarēju tos pāris km līdz Moholt? :D Toties mana jaukā grupasbiedrene modelēšanā (šis man arī patīk viņiem: iedrošināšana strādāt kopā. nemocieties, nešpikojiet, bet sadarbojieties!) ieteica ēst vitamīnus un ēst. Tad nu pārtraucu aizmirst ēst vitamīnus, jo šeit ir maz saules, un vēl sataisīju ūberpusdienas. Bet šodien beidzot aizstiepu sevi uz foršo sporta māju: Idrettsbygget. Sākumā bija pagrūti atrast, kur ir skriešanas trenažieri. Laimīgā kārtā jaunieši šeit runā angliski & atrodu tos pašā tālākajā stūrī, teju atsevišķā telpā, pa ceļam apejot dažus nelaimīgos aizmirstos trenažierus. Kaut kādi cilvēciņi mokās pie zviedru sienas, citi staipa nežēligi lielos svarus. Feels like home :) Trenažieru moš vairāk, bet dažus nevaru atrast. Rīt iešu nolūkot TKD. Rrrr :) Un uz saunu ieeja tieši no dušām. MUR! |
3/3/10 08:20 pm - midterm session:openTeorētiski šodien viss mācību pasākums/Midterm presentation of process&project beidzās 2h vēlāk, nekā paredzēts.So mājās pārnācu ļoti, ļoti pārgurusi. Un pa ceļam lasīju krikumiņus ar pozitīvām drusciņām - nogurumam tādu nav daudz. So, paldies, Astriņ&Roland, you made my day, kā sacīt jāsaka. Garbage - Metal Heart
 exhausted |
Powered by Sviesta Ciba