Par Lietu
Ar "labajiem krieviem" un "Putina karu" īpaši Latvijā ir tā, ka pat ja viņu nav, nākas tos izdomāt. Sabiedrībai vēstures, etniskās kompozīcijas un pastāvošās ģeopolitiskās situācijas dēļ ļoti, ļoti gribas, lai tā būtu patiesība, ka tur vairums ir pavisam normāli cilvēki, kas ir kaut kādas nelielas kliķītes varā, slikto propagandas mediju apmānīti utt. Labi, var vēl saprast tādu Olgu Drageļevu, kam pašas kaut cik emocionalā līdzsvara noturēšanai ir vitāli nepieciešams šis pašapmāns. Vēl atceros kā viņa rakstīja esejas, kāpēc svin un svinēs 9. maiju. Liels pārsteigums man ir par tām izspūrušajām tantēm, kas pavasarī, kad "neatkarīgos" krievu medijus šurp atvilka, šķībi smīnēja par drošības iestāžu brīdinājumiem. Nu tak tagad noķēra aiz rokas. Kas vēl nav skaidrs? Pēc nopirktām neizskatās. Būtu cits tūnings. N štuku somiņas n'shit. Kā Čulpanai. Nez par filmas Mirotvorec honorāru pirka? Atgriežoties pie tēmas - Kur labumiņš latviešu intelektuālim vai sabiedriskajam darbiniekam nezināt, kā krievu dienesti strādā ar medijiem. Pietiktu palasīt kaut vai to, kas atklājās VDK materiālos. Man bija Varšavas Universitātē viens pasniedzējs, kas bija no 70-tajiem antikomunistu opozīcijā, izdeva samizdatu un vēlāk tika izdzīts no Polijas Tautas Republikas emigrācijā, kur turpināja strādāt kuslajiem emigrācijas medijiem. Viņš vēlāk ilgus gadus studēja komunistu lomu transformācijā un no sirds smējās par visām pasakām par dziesmotām, smata utt revolūcijām. Par savu opozicionāra darbību viņš teica - mēs uz to brīdi jau bijām komunistiem vajadzīgi. Ja viņi gribētu, lai ir miers un nav nekādas opozīcijas, mūs kā Beijruta laikā, apšautu. Vēlāk, kad atvēra arhīvus, tad izrādijās, ka svarīgākajos opozīcijas punktos komunisti bija salikuši savus cilvēkus, caur kuriem mēģināja stūrēt sabiedrības protestu. Spilgtākais piemērs Leha Valensas biogrāfija. Kas mūsdienu Krievija ir mazāk apņēmīga vai prasmīga kā komunistu Polija? Diemžēl tā ir taisnība, ka ja kāds ir reāli bīstams režīmam, tad viņu vairs nevar ieraudzīt termovizorā. Par pārējiem, pat ja viņi paši domā, ka dara ļoti viltīgu spēli ar dienestiem, tad paši ir nekas vairāk kā bandinieki. Jā, viņi tipa kritizē un tipa nosoda, bet vajadzīgajā brīdī vienmēr kaut kā nostājas tajā pašā pozā kā Maška Zaharova. Vai tur par okupekļiem, tūristu vīzām, krimnašu vai mūsu maļčikiem. Kāpēc šoreiz sanāca tā aptaisīties, ka tagad projektu pārraugošajam FSB majoram jaungada prēmijai kirdikt? Maskavas kundziņi kontaktējās galvenokārt ar pilnīgi mīkstajiem, iztapt laimīgajiem latviešu velkomētājiem un tādiem pašiem emigrantiem, kas nolēmuši nemierīgus laikus pārlaist savā Jūrmalas villā. Maskavas švītiņus aicināja uz visādiem smalkiem burziņiem, kur viņi apgrozījās lielvaru diplomātu un thinktankistu sabiedrībā. Tas viņiem radīja sajūtu, ka viņiem ir baigi svarīgais "jumts" un viņi ir šausmīgi kādam vajadzīgi, jo īpaši Latvijā. Pašu Latviju viņi tā arī nesāka uzskatīt par patstāvīgu spēlētāju, tāpēc klaji lika mīksto viņiem noteiktajiem rāmīšiem. Nu un pienāca pārsteigums, tikai lielkrievu bramanība smadzenes ir sačakarējusi tiktālu, ka viņi patiešām nesaprot, par ko ir norāvušies. Tad kā viņi tādi nesaprotoši var jebkā būt noderīgi Latvijas interesēm un jebko reāli ietekmēt Krievijā?