uznācis pilnīgs apnikums.nē,ne pret brīvdienām,tās priecē kā vienmēr.bet kaut kas galīgi nav tā kā bija un šoreiz tāda sajūta,ka nav manos spēkos to mainīt,vai arī tas nav maināms.viss jau iet uz priekšu un attīstās,arī sajūtas.viss progresē un izvēršas lielāks un spēcīgāks.
ai,apmaldījos domās.

vakar ar Elizabeti un Mārci sadziedājāmies pie Pink Floyd.ehh,sāka jau mazliet pietrūkt laiks kad mēs dziedājām.