Below are the 20 most recent journal entries recorded in Piecis' LiveJournal:

[ << Previous 20 ]

Tuesday, August 16th, 2022
10:24 pm	Bērnudārza ainiņu atstāstījums Pie galda pārrunājam dienas notikumus bērnudārzā. J: J vajadzēja mantu! Mēs: Kādu mantu? J: To, ko Luīze savāca! Mēs: Kas tā bija par mantu? J: Rozā, J to vajadzēja! Mēs: Bet ko ar to mantu dara? J: Luīze savāca. (1 Comment |Comment on this)
Thursday, July 7th, 2022
11:52 pm	Kā latvju amatieru aktieri Tomu Krūzu pārspēja Tātad, kā zināms, Toms Krūzs visus trikus taisot pats. Bez drošības, bez kaskadieriem, bieži bez zaļajām sienām utt. Man patīk, daudziem patīk, profesionāļi atzīst, ka ir kruts čalis. Nu tad vietējais tautas teātris nolēma viņu pārsist! Atcerieties to episko skatu, kad Krūzs ar moci bez kaskas zemu lido pa šoseju? Tātad. Latvija. Smuks vakars. Brīvdabas estrāde. Visas sēdvietas aizņemtas. Man kaut kā neizdodas sarunāt ar J, ka teijāteris ir jāskatās sēžot, attiecīgi dodamies uz kafejnīcu, kas sasniedzama pa asfalta celiņu. Iestājamies rindā. Blakus pieripinās čalis ar dzeltenu Yamaha baiku. Baltā kreklā, kurpēs, lina bikšelēs, saulesbrillēs. Saprotu, ka ir viens no aktieriem. To, ka neesmu kļūdījies, saprotu, kad viņam aizmugurē uzrāpjas dāma, tā ap 60, ādas jakā, ar matu lentu kā Mārdžai Simpsonei, saulesbrillēs. Tiek nogaidīts īstais brīdis, čalis piešķiļ moci un pa gājēja ceļa asfaltu ieskrienas skatuves virzienā. Skaisti, viņam izdodas pat paraut priekšējo ratu gaisā uz saknes izbīdījuma. Skatītāju skatieni ir pievērsti elegantajam uznācienam. Un tad čalis izdomā bremzēt. Uz zāles. Slapjas zāles. Ar priekšējām bremzēm. Aizturu elpu un skatos kā dāmas Mārdžas lente, kas aptver frizūru un aizsedz manam skatienam čali, strauji tuvojas BETONA, reāla 80-to gadu betona, nevis putuplasta, skatuves malai. Karoče, dāma nožāvās ar plecu uz zemes līdz ar pakāpienu, līdz ausij pie betona palika centimetri. Čalim līdzīgi. Pirmajās skatītāju rindās, aktieru vidū un kafejnīcas apkārtnē emociju gamma ir no "tas tā bija plānots" līdz "Valmierā morgā ir brīvas vietas?". Bet čalis pieceļas, norunā savu frāzi, un tā, it kā nekas nebūtu bijis, paceļ moci un aizstumjas aizskatuvē. Toms Krūzs nervozi pīpē stūrī. (Comment on this)
Wednesday, June 1st, 2022
10:00 pm	Mans ienaidnieks Hotai gadījums ar aizmirsto bērnu atgādināja man bērnības vienu no lielākajiem murgiem. Man bija kādi +/- 10 gadi, importa filmas bija kaut kas tāds, kas OBLIGĀTI bija jāredz. Un paklīst rajonā baumas, ka ir Filma. Ārzemju. Par citplanētiešiem. Ar šaušanu. Purčika pagalmā džeks, kas to jau ir redzējis ir karalis. Man arī jāredz. Ir tikai viena problēma - kiņčiks, kurā rāda filmu, saucas "Oktobris". Āgenskalnā. Nu, principā, ārzemes. Tātad. Agrā sestdienas rītā Plāns tiek saskaņots ar senčiem. Seanss ir 14. Es gribu redzēt pēc iespējas ātrāk, bet vecsenčiem vēl kaut kas jādarot, es varot doties, izstāvēt rindu, nopirkt biļetes un tad satiktos pie kiņčika. Sarunājam, ka 13:55 tiekamies pie ieejas. Sabāžu kapeikas un rubļus zeķēs, iegaumēju visus transportus, dodos ceļā. Āgenskalnu atrodu ātri, Nometņu ielu arī. Laiks man ir itkā daudz, bet skrienu meklēt kino. Redzu rindu, redzu uzrakstu, stājos galā un gaidu. Ticis līdz kasei nosaucu filmas nosaukumu, kasiere par mani iesmej. Kas to būtu domājis, uz vienas ielas ir 2 kiņčiki! Fāk! Nesos uz otru, pulkstenis tuvojas vieniem, bet pie kases tikai pāris cilvēki. Biļešu uz 14 vairs nav. Izmisumā apsveru visus par un pret un ņemu uz 16. Izeju ārā. Sākumā sēdēju uz kino trepēm. Nemanāmi biļetes tiek ieslidinātas rubļu vietā zeķēs. Tad aizgāju uz gastronomu, atdevu gandrīz visas pēdējās kapeikas. Atgriežos sēdēt uz trepēm. Mani aizdzina. Ielas pulkstenis bija kaut kur tirgus rajonā, tāpēc sāku skrējienu - pulkstenis-kino-tramvaja pietura-kino-pulkstenis... Senči taču mani satiks, viss būs labi... Senčus nesatiku. Līdz četriem biju veicis kādus 20 skrējienus iepriekšminētajā maršrutā. Tāpēc joprojām Nometņu ielu vienlīdz ienīstu un pazīstu. Mīziens arī bija atrasties tajā rajonā, plus vēl mīziens par kāvienu, ko dabūšu par to, ka neesmu saticis senčus. Stress un mīziens augstākajā pakāpē iestājās, kad sapratu, ka senčus nesatikšu. Tā nu smagi un nemanāmi nobimbājies velkos iekšā uz seansu četros. Filma bija zašibis! Sēdēju pa 3 vietām, jo biļetes bija paņemtas arī vecmuterītei un vecfāterim. Karoč, kā varonis noskatos filmu, izeju ārā, secinu, ka gastronomā atstāju visu naudu, kas paredzēta ceļam atpakaļ, jo biju cerējis, ka braukšu ar senčiem. Ceļu līdz mājām neatceros, laikam braucu pa zaķi un skrēju, bet atceros divus būtiskus faktus. Pirmkārt, senči bija dabūjuši biļetes uz 14 un noskatījušies filmu pirms manis. Otrkārt, dabūju pa kaklu par vazāšanos riņķī. Bet mazāku, nekā biju plānojis saņemt. Filmas nosaukums bija "Mans ienaidnieks". (5 Comments |Comment on this)
Sunday, May 22nd, 2022
7:53 pm	Visam jābūt savā vietā - manna Gatavoju vakariņas. Ieplānota mannā putra. J savos gandrīz 2.5 gados cītīgi asistē. Ūdens sācis vārīties, stāstu J, ka lieku sāli, cukuru, vaniļu. Ka nedrīkst šobrīd aiztikt plīts malas un pogas. Piešauju pienu, gaidu, kad sāks nākt uz augšu un ar roku no plauktiņa paķeru burku, kurā iekšā ir, pēc manas saprašanas, manna. Tajā brīdī sākas prasību birums no J puses: J: "Gribu sēdēt uz palodzes!" Žigli uzceļu uz palodzes. Piens jau sāk šūpoties. Atveru burkas vāku. J: "Gribu bezē! Bezē gribu!" Paķeru bezē kārbu un iešķiebju gardumu. Piens jau virmo un sāk nākt uz augšu. Ar vienu roku paceļu katliņu, ar otru putojamo slotu izmantoju, lai samazinātu izvirduma iespējas. J: (diezgan pieprasoši) "Gribu mannā!" (pavisam mierīgi) "Tie ir milti!" Es: "Liecies mierā, es jau to taisu!" Uzlieku atpakaļ katliņu uz riņķa un sāku bērt klāt un putot iekšā to, kam būtu jābūt, manuprāt, mannai. J: (diezgan izsmejoši) "Tie ir milti!" Es: "Nu bet es taču taisu mannā!" Tikai piebēris krietnu daudzumu, saprotu, ka mans virums nepaliek biezāks. Nemaz. Savā spītībā šauju vēl klāt un tikai tad pamanu, ka piebērtais nevis nogrimst, bet uz īsu brīdi uzpeld. Fāk! Esmu uztaisījis kaut ko dīvainu - neveiksmīgu putru no kokosriekstu miltiem. Garšo briesmīgi, nevienam neiesaku. Saņēmu mācību, ka maziņa dotajās norādēs ir ļoti vērts ieklausīties, pat ja esmu ļoti pārliecināts par sevi. (Comment on this)
Tuesday, April 12th, 2022
11:08 am	Palaist vaļā krievu pēc kautiņa? Es lielu daļu bērnības pavadīju Purvciemā, attiecīgi viss rakstītais balstīts uz reālu pieredzi. Manā "rajonā" ietilpa milzīgs kvartāls ar n-tajām piecstāvenēm. Attiecīgi, bija dažas piecstāvenes, starp kurām izejot kautiņš bija garantēts par saviem 90%. Un no tiem procentiem, 90% gadījumu kauties nācās ar krieviem. Šķērsojot sava rajona robežas, lai nokļūtu veikalā "minska", skolā vai pie čomiem, bija gandrīz garantēts kašķis ar urlāniem no pentagona, viškas vai citiem atsaldētajiem. Tātad, kādi bija populārākie iemesli kautiņiem: 1. Kaut ko atņemt 2. Tas, ka esi latvietis 3. Tāpat vien 4. Izrakstīt pizdjuļei No tā izriet kautiņu veidi: 1. Kamēr biju maziņš, parasti, norāvos no diviem vai trim ībļiem. Vienatnē tie morālie izdzimteņi nekad neaptīrīja pat sīkos. Principiāli nepiesējās, ja gāja vairāk par diviem sīkajiem. 2. Kad paaugos, paaugās arī viņi, bet tam visam pievienojās tas, ka iesaistījās arī pāris gadus vecāki atsaldētie. Atkal - vismaz 2-3 pret vienu. Biju atklājis, ka ja nedomājot iedod bietē lielākajam, pastāv krietna iespēja, ka pārējie aizlaidīsies. Viņi reāli mīza norauties paši. Iemesli kautiņiem nemainījās, tikai kautiņi kļuva ātrāki - viens, divi sitieni un kāds laižās lapās. 3. Uz pamatskolas beigām jau sanāca situācijas, ka krievi lasījās baros. Tas bija pārmaiņu laiks, arī latvieši apvienojās, lai šad tad kādam krievānam uzšautu pa muti. Bet urlānu bari bija ievērojami lieli. Atceros, ka trakākā situācija bija, ka mani ielenca kādi 10 ambāļi, "pierunāja" kauties "viens pret viens", bet nu, protams, tiklīdz nonācu nedaudz prom no centra, sanāca dabūt spērienus pa muguru vai laipnu pieturēšanu. 4. Šis kautiņa veids gan parasti nebija saistīts ar nacionālo īpatnību, bet gan piederību konkrētam rajonam. "purčik sila, mežik mogila". Rajons pret rajonu, siena pret sienu, 20 pret 20, ķēdes, dēļi, kastetes. Un katram bija jāaizstāv sava rajona gods. Jāatzīst, man pietika vienreiz redzēt to vājprātu, es nolēmu, ka turpmāk šos pasākumus izlaidīšu. Galu galā, man ir savi secinājumi par to, kā var noslēgties kautiņš ar krievu: 1. Nekad nedrīkst palaist vaļā guļošu un viegli asiņojošu ībli. Tiklīdz jutīs, ka var aizlaisties, saņemsi akmeni mugurā. 2. Nekad nedrīkst ticēt, ja uz lāpstiņām nolikts krievāns šņukst, raud, lūdz piedošanu, raskajivajetsa. Tiklīdz paiesi nedaudz tālāk, daudz ko uzzināsi par savām attiecībām ar māti. Un aizskries organizēt baru, lai atriebtos par pazemojumu. Bonuss - akmens mugurā. 3. Jautrākā opcija ir ievilināt 5-6 gabalus situācijā, lai būtu vienlīdzīgi spēki. 4. Principā, vienīgais variants bija noskaldīt līdz slimnīcas robežai. Tad bija miers uz kādu nedēļu, bet no apmētāšanas ar akmeņiem vienalga bija jāuzmanās. 5. Ar tiem, kuriem bija iznācis pamatīgi izkauties, veidojās īstermiņa alianses. Zināju, ka varu mierīgi iet gar Igora poģiku, viņš mani šobrīd neaiztiks. Bet pamiers bija ļoti trausls, jo kašķis varēja sākties par to, ka biju pamierā arī ar Maksu no blakus mājas. Ko es ar to gribu teikt? Nekas jau nav mainījies. (Comment on this)
Friday, April 8th, 2022
10:09 am	Dārgās degvielas pozitīvā ietekme Beidzot mēs tuvojamies Skandināvijai! Es vienmēr esmu fanojis par to, ka var braukt kruīzā un neraustīt ātrumu. Vizinoties pa ziemeļu kaimiņu ceļiem ir gadījies, ka pat vairāk kā 100 km var nobraukt ne reizi nemainot iestatīto ātrumu. Un re, arī pie mums tas sāk tuvoties. Jau trīs pēcpusdienas uz Vidzemes šosejas braucot ar kruīzu uz 90, visa labā josla vienmērīgi ripinās. Kreisā josla vienmērīgi apdzen braucot uz 100. Un pēcpusdienā esmu sastopas tikai ar 3-4 ūbersteidzīgiem. It kā sīkums, bet no Rīgas līdz Siguldai pavadot par 4 minūtēm ilgāk, mans mazmotors ietaupa aptuveni 1 EUR. Latvijas standarta trīslitrīgajam dīzeļmotoram, kas bija mana iepriekšējā spēkstacija, ietaupījums jau būtu 2.3 EUR. Karoče, līdz Siguldas Šokolādei braucot pēc noteikumiem tiek ietaupīts priekš vienas Valmieras :D (Comment on this)
Tuesday, April 5th, 2022
10:09 am	Smaids un cerība Man kaimiņu ofisā ir bērnudārzs. Montesori, advancētais, ar ievirzieniem un visām citām ekstrām. Kāpjot pa kāpnēm augšup, man pretī kāpj 4 censoņi un, ritmā piesitot kājas pie pakāpieniem, korī skaita: "Sambo, džudo, karatē, putins lido miskastē" Man smaids līdz ausīm un ataust cerība. (3 Comments |Comment on this)
Friday, December 17th, 2021
9:09 am	Braucu mašīnā, klausījos radio Šorīt man neizdevās izveidot dialogu ar Valsts kontroles pārstāvi. Apbrīnoju spēju runāt kvalitatīvā birokrātiskā valodā 10 minūtes, bet pateikt pilnīgi neko. Klausījos, mēģināju iebilst, ka gandrīz 10 gadi ir pārāk ilgs laiks, lai izdarītu jebkādus secinājumus par 2012. gadā izteikto ieteikumu par zinātnes finansēšanas efektivitāti, bet dzirdīgas ausis manas pārdomas nesasniedza. Man par prieku, arī intervētāja pūles saņemt atbildes uz konkrētiem jautājumiem bija nesekmīgas. (Comment on this)
Thursday, November 25th, 2021
1:32 pm	Penzija Braucu mašīnā, klausos radio. Jā, es arī mēdzu veidot vienpusēju dialogu ar studiju un zvanītājiem, attiecīgi LR1 ir labs kompanjons. Vakar gadījās raidījums par pensijām. Pirmās piecpadsmit minūtes klausījos un 3/4 nesapratu, jo tante no VSAA mētājās ar tik specifiskiem izteicieniem, ka prasījās pēc ziņām vieglajā valodā. Gudrītis no Indexo arī nebija īsti labāks, jo runāja vienkāršiem vārdiem un pateica itin neko. Galu galā, info tiem, kas nav vēl penzijas informācijas burbulī - no 30. novembra 2. līmeni vairs nevarēs atstāt neaiztiktu iestājoties kritērijiem kļūšanai par pensionāru. Tiek piedāvātas 2 "labas" iespējas - saņemt pavisam nedaudz un saņemt ļoti nedaudz klāt pie pensijas, kuru sūri grūti krāj apzinīgā darbaļaužu grupa. Realitātē tiek dota iespēja izvēlēties pārvietot uz 1. līmeni vai atdot apdrošinātājiem un saņemt mistiku. Bet situāciju veiksmīgi paskaidroja divi personāži. Tante no VSAA visu laiku minēja mistisko koeficientu "G", kas tiek izmantots elementārajā formulā "mana pensija"="2. līmenī uzkrātais"/G/12. Šausmīgi neveiklā veidā izmuldējās, ka vidējais rādītājs G ir 18. Reāli tas nozīmē, ka ja nodzīvo ilgāk par 20 gadiem pēc pensijas vecuma iestāšanās, tad esi plusos. Izklausās pēc plāna! Galu galā studiju sasniedza viena laimīga pensionāre, kura dalījās savā veiksmes stāstā ar apdrošinātājiem: "Es biju sakrājusi vairāk nekā 10000 EUR 2. līmenī, noslēdzu līgumu un tad man apdrošinātāji veselus 5 gadus reizi ceturksnī izmaksāja 200-300 EUR! Varēju paceļot, kaut ko nopirkt. ... Tagad gan viņi izmaksā 15 EUR ceturksnī, bet tas arī ir labi". Mīļo tantiņ, tev tikko nozaga vairāk nekā 40% no sūri grūti pelnītās tavas naudas un tu vēl par to paldies pasaki! (1 Comment |Comment on this)
Saturday, November 6th, 2021
9:58 pm	Nedēļa ar krimiķiem Apmēram 7 dienas. 3 grāmatas. Man bija iestājies krimiķu lasīšanas trakums. Sāku ar sev pieejamo jaunāko Galbraitu. Nepievīla. Negribu spoilot, bet neticēju, ka viņa jau no sākta gala bakstīja ar burtiem acīs kurš ir vainīgais, bet līdz pat atrisinājumam centos samedīt ļauno visādās versijās. Galbraits vispār man sāk šķist pat inčīgāks par Nesbi. Attiecīgi, Nesbe tiek nobīdīts uz otro pozīciju. Pēc tam paņēmu sen sarakstītu Viļa Selecka krimiķi. Bļa. Ko viņš ir lietojis? Visu? Tā izskatās, jo katrā nodaļā ir cits stils, šausmīgi tizli dialogi mijās ar ļoti normāliem, brīžiem ir inčīgi, brīžiem ir ņēmies izspļaut visu savu žulti un kompleksus. Nu, slikto atkodu jau kaut kur pašā sākumā. Pēc tam ātri izlasīju Ingunas Dimantes "Nāvi kraukļiem (ciemā)". Vot to es saprotu. Autore noskatās sēriju no Puaro, piemet modernākas fiškas, romāns gatavs. Viss vienos stereotipos par krimiķiem. Ieskaitot Kristī iecienīto potenciālo vainīgo sapulcēšanu vienā telpā un daudzus, daudzus citus. Brrriesmīgi. Bet lasījās viegli. Vainīgo uzminēt nebija iespējams. Ko ņemt nākamo? (1 Comment |Comment on this)
Wednesday, October 20th, 2021
1:08 pm	Tiesības Ha! Šodien saņēmu krutākās tiesības rajonā! Lepns kā pāvs varu vazāties un visiem attālināti rādīt, ka man ir TR2 tiesības! Viennozīmīgi esmu pietuvinājies viena no bērnības sapņiem piepildīšanai - ar vismilzīgāko traktoru vilkt pa koplietošanas ceļiem. Mācību procesā bija svētīga iespēja atsvaidzināt noteikumu zināšanas. Iepriekš biju pārliecināts, ka par saviem 90% zinu CSN, bet pa 20+ gadiem diezgan daudz ir mainījies, papildinājies un uzlabojies. Otrs, bet ne mazāk svarīgs ieguvums - tagad māku ar piekabi atpakaļgaitā noparkoties garāžā bez panikas lēkmes un ar pirmo reizi. No visa tiesību iegūšanas procesa mani visvairāk izbrīnīja fakts, ka ar T kategoriju CSDD nav nekādā sakarā. Attiecīgi viss tiek kārtots ļoti aizdomīgā kantorī, 90 gadu stilā ar daļēji papīra testiem, parakstoties uz zemas kvalitātes dokumentu kopijām n-padsmit reizes, CSN eksāmens kardināli atšķiras no CSDD eksāmena. Pašas tiesības ir nestandarta izmēra laminētas lapiņas formāta ar zīmogu uz fiziskas fotogrāfijas. Bišķi atsita 90 gadu sākumu. (Comment on this)
Sunday, September 26th, 2021
11:34 pm	Patriotisma brīdis, jeb kā nomedīt igauni Viss sākās agri no rīta. Pirmā automāta kārta sadrebināja rūti. Es te, protams, nedaudz dramatizēju, bet dzirdēt automātus un lielāka kalibra šāvienus no netālā meža varēja ļoti labi. Namejs visā savā spožumā. Es pie sevis pavīpsnāju un skaidri nolēmu, ka tajā mežā jau nu šodien nelīdīsim. Devāmies savā autoCamino pa apkārtnes svētvietām. Apskatījām smukas mājas, visādas ekstras, vienvārdaskot, labi pavadījām dienu. Jau vakarpusē man sagribējās kolu, nu tā, ka nevar tās 20 minūtes līdz mājām paciesties. Ieeju veikalā, a tur milzīgs plakāts - "Piedalies Namejā arī tu!". Visu cieņu NBS, mācības ļoti pietuvinātas realitātei. Būtība ir tā, ka ieraugot karavīrus ar Igaunijas zīmotnēm, jāzvana uz NBS, jāsūta bildes, jāsūta lokācija, jo igauņi iebrukuši Latvijā. Nu, mājup mēs braucām nevis kā baltie cilvēki pa šoseju, bet lavījāmies pa krūmiem, mežiem un purviem meklējot igauņus. Diemžēl, neatradām. Bet vēlreiz gribu pateikt to, ka NBS malači. Es jūtos drošāk! (1 Comment |Comment on this)
Wednesday, September 22nd, 2021
1:46 pm	Dāmas piezemēšana Ejam ar J un E pastaigā. Mūsu ciems ir pilnībā izmiris, jo vietējie tādu lepnību kā pastaigas bezjēgā atļaujas tikai tad, ja ir kāda jēga, piemēram, uz mazdārziņu aizčāpot. Attiecīgi, cilvēku nav, var mierīgi drasēt riņķī. Tomēr, daži iebraucēji vēl aizķērušies, pa promenādi pretī peld dāma labākajos gados, pavadā vedot suņa izstrādājumu (lielāku par čihuahu, mazāku par vāveri). E jau ir izaudzināts, ka suns sākas izmērā ap celi, divdomīgi nosmīkņā, bet cieš klusu un pamāj dāmai ar galvu. Es pieklājīgi pasveicinu, saņemu pieklājīgu, bet iedomīgu "Sveiki!" pretī. Savukārt, J, ieraudzījis kaut ko kustīgu, sastingst. Kundze manāmi izstiepjas, mugura iztaisnojas, pavadu turošai rokai mazais pirkstiņš tiek atšauts, visa tāda lepna, suns arī sāk tipināt uz mininagugaliem. J skatās, skatās, kādas 10 sekundes analizē redzēto, paceļ roku, izstiepj pirkstu un lepni paziņo: "Zaķis". Turpmāko skatu varēja salīdzināt ar to, kā izpūšas balons. Aizlidoja ātri. (Comment on this)
Sunday, August 1st, 2021
4:23 pm	Skynet brīdinājums Tā kā Lotārs nolēma, ka viņam, redz, vajadzīga jauna automātiskā ātrumkārba, šobrīd pārvietojamies ar franču nodevu ekoloģijai, kas ir ieguvusi tiešu sasaisti ar Parīzes nolīguma galveno serveri. Citrons sajutis, ka viņā tiek lieta vienīgā Latvijā pieejamā Mažeiķu degviela, paziņoja, ka precīzi pēc 1100 km tiks veikts pašiznīcināšanās akts. Kopš tā brīža visos mašīnas ekrānos tas tiek atgādināts ik pēc pāris minūtēm un ātri samazinot atlikušo kilometru skaitu. Paldies, protams, par brīdinājumu, bet tas ir bišķi par traku. (Comment on this)
Tuesday, July 13th, 2021
10:02 pm	Es šokā Pa ilgiem laikiem biju atkal ar mazu bērnu Ziedoņdārzā. Ar nu jau lielajiem, šad tad mēdzu tur piestaigāt, viss bija daudz maz čotka. Arī R sākumā tīri labi patika, savā pusotrgadnieka prātā nēsājās pa atrakcijām, patiesi priecājās. Protams, ka šobrīd topā ir slidkalniņš. R jau kādu 20 reizi noslidinājies, uzrāpjas, apsēžas ir gatavs šļūkt .... .... nedaudz iepazīstināšu ar darbojošām personām: Protams, Rausis, pusotrgadnieks, kura fāteris galvenokārt ir mierīgs, bet kaitināt nevajag. Cits pusotrgadnieks, ar pavecāku kundzi (pagaidām es vēl to humanoīdu saucu par kundzi). Divgadnieks, ar pilnīgi jocīgu senci, tā uz gadiem 30. Es par viņu zinu visu. Viņš ir no Valmieras, tagad dzīvo Rīgā, Valmierā dod bērnam braukt ar DipDapu, Rīgā nē, bumbu gan spēlējot utt. Kā es to zinu? Es neesmu vienīgais, kas to dzirdēja. Arī uz Tallinas ielas to varēja dzirdēt. Viņš stāvēja laukuma vidū un skaļā balsī to stāstīja sievietei uz soliņa. Pārbļāva pat ikdienā skaļos slāvu tautības vecākus vienā setā. Trīsgadniece, ar metrs deviņdesmit astoņi garu krieviski runājošu tēvu. Iespaidīgs kuilis, bet ļoti laipns ar visiem apkārtējiem bērniem. Vēl čupa ar ārzemniekiem, pāris slāviem, bet to darbība turpinājumā nebija tik svarīga vai ietekmējoša. .... R gatavojas šļūkt, viņam no aizmugures pienāk otrs pusotrgadnieks un iesper pa muguru. Piebildīšu, ka kaza stāv tieši blakus, es kādus piecus soļus nostāk. "Eu, kas tā dara?", es iesaucos un dodos uz slidkalniņa pusi. Tikmēr R saņem otro un trešo spērienu pa muguru, kaza turpina neko nedarīt, tikai viegli aizrāda. R, dabūjis ceturto spērienu pa muguru sāk raudāt, es arī esmu klāt un paņemu opā. Es: "Jums liekas normāli tas, ko jūsu bērns dara?" debīlā kaza iedomīgi: "a, ko man viņu tagad nopērt?" Un pēkšņi jancīgais valmierietis metas aizstāvēt to smerdeli: "bet kuram gan negadās, vai tad tavējais bērns nevienam nav iespēris, tā viņi mācās robežas...", karoče sāk kūdīt visus apkārtējos pret mani un aizstāvēt to sitēju. Un, par ko es visvairāk šokā, sasniedz dzirdīgas ausis, kas no visām pusēm sāk piebalsot. Man tajā brīdī bišķiņ aizbrauca širmis. Jā visādi kašķi ir bijuši visiem maniem bērniem, gan lielākā, gan mazākā vecumā. Arī fiziska aizstāvēšanās dažādos vecumos. Bet nekad par daļu no socializēšanās neviens mans, kā arī neviens no man zināmiem pusotrgadniekiem-divgadniekiem, nav izvēlējies atklātu fizisku uzbrukumu ar mērķi - nu, tāpat vien. debīlā kaza: "es esmu tikai viņa auklīte, bla, bla, bla, ko lai es citu ar viņu daru... bla, bla, bla" Es: "Ejiet sēdiet dzīvoklī, ja nespējat paskaidrot bērnam, ka tas, ko viņš dara ir slikti" debīlā kaza un daži apkārtējie: "jūs mani apvainojat", "kā tā drīkst", un vēl visādas frāzes. Valmieras pajols: "Es savam gan mācu, ka ja iesit, tad pēc tam jāiet samīļot" Psihais es: "bļā, es pēc tam tevi samīļošu" Visu situāciju man atvēsināja tas, ka es ieraudzīju, ka divmetrīgais slāvu tēvs, paņem savu atvasi un, manuprāt, ar tekstu, ka "meitiņ, ejam prom, Tev tas nav jāredz" dodas prom. Es arī iesēdināju R. ratos, bišķi nomierinājos. Pavisam nomierinājos, kad tā stulbā kuce savu sīko aizveda prom. Bet palika mazā škrobe, ka neuzšāvu valmierietim, lai pēc tam samīļotu. To, ka mani turpina nodirst dzirdēju vēl kādu laiciņu. Rezumējums un pārdomas. Es nelepojos ar savu rīcību. Bet superiecietība pret bērnu visatļautību jau ir pārsniegusi man saprotamas robežas. Es joprojām savam pamatskolniekam reizi pa reizei atgādinu, ka, ja viņam kāds dara pāri vai viņš redz, ka kādam negodīgi tiek darīts pāri, fiziska aizsardzība nav aizliegta un kautiņa gadījumā no direktora kabineta jāzvana man. Bet lielākās mieles ir par to, ka visi metas aizstāvēt pāridarītāju, jo viņš, redziet, ir reālais situācijas upuris. (6 Comments |Comment on this)
Tuesday, June 22nd, 2021
11:49 pm	Rīta pofigisms Tie, kas mani pazīst, zina, ka līdz piebeigta pirmā kafija, es neesmu īsti pilnvērtīgi funkcionējoša cilvēciska būtne. Rīts. Uzlieku vārīties kafiju. Skatiens ierasti vēršas pa logu pagalmā. Termometrs rāda 107 grādus. "Ārā silts", bija vienīgā doma, kas izskrēja man caur smadzenēm tajā brīdī. Kafija padzerta. ¨Ā, termometru kāds pārslēdzis uz Fārenheitiem". (Comment on this)
Tuesday, June 15th, 2021
9:23 pm	Jāņu sajūta Tā kā neapmeklēju lielveikalus, LR2 (un neviens cits radio kanāls) man neskan, TV mums nav tad vienīgais, kas man rada Jāņu tuvošanās sajūtu ir daba. Vairāk odu, mazāk maijvaboļu, un pļava kā lielveikala reklāmā. (1 Comment |Comment on this)
Saturday, June 12th, 2021
10:07 pm	Makgaivers Ha! Par 90% ir pabeigts āra galds. Saimes galds. Stabils. Ir vēl doma gala klājienu uzlabot ar citur neizmantojamiem masīvkoka dēļiem, bet tas var pagaidīt. Jau šobrīd izturēja slodzes testu, droši var uzkrāmēt vismaz 90 kg šašlika. Galda pagatavošanai izmantotie materiāli - vecās satrupējušās brusas un šķūņa sienu atliekas. Izmaksas - apmēram 2 EUR (benzīns motorzāģim un elektrība slīpmašīnai), jo viss atkal tika sameklēts pa pakšiem. Ja līdzvērtīgu materiālu būtu jāsapērkas, tad sanāktu vismaz savi 100 EUR. Galu galā galds sanāca tik liels, ka pirms kāda laika pie tā būtu varējuši mierīgi sasēsties 8 cilvēki, bet mūsdienas tikai 2, lai varētu ievērot 2 m distanci. Nosacīta škrobe ir tāda, ka meklējot pēdējos loriņus, atradu klētī noslēptu gatavu galda pamatni. Nosacīti lieki čakarējos 3 dienas, bet toties mums ir ekskluzīvs skats! (Comment on this)
Wednesday, June 2nd, 2021
11:15 pm	Makgaivers Es gan neesmu horoskopu dižsekotājs, bet man dzimšanas diena ir vienā dienā ar The Original Makgaiveru. Kaut kādas sakritības ir. Šodien pabeidzu dārzā solāro ūdens sildītāju. Tā izgatavošanai tika izmantots vecs galds, kādi 6-8 metri ar lokanu 8 mm PE caurulīti, melnās krāsas atlikumi no veca baloniņa, gabals no plēves atgriezumiem un čupa ar dažāda izmēra īsām trubiņām un caurulēm, lai rastu iespēju no 8 mm pāriet uz dārza laistīšanas šļūtenes ātro savienojumu. Tagad mums vienlaicīgi laistās dārzs un mucā, kur pēc dārza darbiem nomazgāt rokas (starp citu, jau pagājušajā sezonā mucai piesuņoju krānu), lēni tek silts (remdens) ūdens! Kopējās projekta izmaksas - manā gadījumā 0 EUR, jo pilnīgi visu sameklēju pa pakšiem. Ja gribētu pa smuko un visu iepērkot, tad ar kādiem 25 EUR jārēķinās. Pirms sāku būvēt biju diezgan skeptisks. Youtube apgalvoja, ka strādāšot, es biju pārliecināts, ka ne īpaši. Uzparikte būtībā ir kaste, kurā ir spirālē satīta lokanā caurule, viss nokrāsots melna no iekšpuses un pāri pārvilkta plēve, lai siltums neiet prom. Ūdens pa vienu galu auksts iekšā, pa otru silts ārā. Reāli siltu (~40 grādu) ūdeni izdevās dabūt tikai tad, kad ievērojami samazināju plūsmu. Tātad, lai dabūtu siltu ūdeni, jāgaida ļoti ilgi un saulei jāspīd ļoti spoži. Bet jebkurā gadījumā kruta, ka varējām rokas nomazgāt patīkamā temperatūrā. Eksperimentējot, protams, radās arī idejas uzlabot risinājumu. Opcija A: izmantot ievērojami garāku cauruli. Nu, kādus metrus 40-50. Bet nav garantijas, ka arī tad pietiks laika sasilt pie sakarīgas plūsmas. Opcija B: Izmantot kaparu. Bet varētu būt sasodīti dārgi. Nu, vismaz ar 40 EUR visai sistēmai. Opcija C: Man mētājās lieks pussalūzis peristaltiskais sūknis, varētu piemaukt to. Bet nebūs košerīgi, jo peristaltam vajag elektrību. (2 Comments |Comment on this)
Saturday, May 15th, 2021
11:03 pm	Muzikālais atklājums Vajadzēja visas 10 sērijas noskatīties serikam, lai beidzot noklausītos visu tituldziesmu. Pielipa un nelaiž vaļā! Sākumā nevarēju saprastu kā tik krutam piedziedājumam var būt tik jocīgs pārējais. Bet tagad tas galvā skan visu laiku. Protams, nav pasaulē ģeniālākā mūzika, bet tā pamatīgi aizķēra. Man kļuva skaidrs, kur sākotnējo iedvesmu ķēra, piemēram, Hurts. Klips ir vienkārši kalnus un prātu gāzošs. Modernā versija ir laba šodienas mēslu pārpildījumā. Hotai kā patiesam pūristam noteikti patiks oriģināls :) (Jūtjūbē pat pats izpildītājs ir pierakstījis sirsnīgu aprakstu). Jāmeklē platē un jātaisa ballīte brīvdabā! (Comment on this)