No vienas diskusijas par Saeimas atlaišanas turpinājuma variantiem:

Pedējā laikā publiskajā telpā atkārtoti parādās doma: "kāda jēga atlaist Saeimu, nav kas nāk vietā, nekas nemainīsies", resp., tas pats, kas pirms referenduma. Aicinu domājošus cilvēkus nepakļauties šīm "provokācijām". Šajā siloģismā jau apriori tiek pieņemts, ka nekas nemainīsies, un uz to tālāk tiek balstīti secinājumi. Būtiskais šajā aktā ir nevis konkrētās Saeimas atlaišana, bet fakts, ka tas ir iespējams un ir noticis. Ja tauta būtu izcīnījusi sev tiesības atlaist Saeimu referendumā, vai arī drīzumā prezidents patiešām izsludinās referendumu par saeimas atlaišanu, būs precedents, pamainīsies politiskā vide, spēles noteikumi. Politiķiem būs jārēķinās, ka nepietiek tikai ar vienreizēju pirmsvēlēšanu populismu, bet ir (tomēr)(daudz maz) jārēķinās ar pastāvīgu vēlētāju atbalstu. Savukārt uzveduma organizatoriem, iespējams, nepietiks ar vienreizēju pirmsvēlēšanu PR kampaņas "nopirkšanu", būs jārēķinās ar iespējamām arkārtas vēlēšanām un ārkārtas izdevumiem, risku. Protams, var nopirkt divas un trīs ārkārtas vēlēšanas, bet tas maksā dārgāk. Varbūt to naudu izdevīgāk ieguldīt citos biznesa projektos? Resp., pamainot noteikumus, spēle var apnikt dažiem esošiem spēlētājiem, bet dažiem malā stāvētājiem palikt interesanta.