Sviesta Ciba |

Petrovichs (

petrovichs) rakstīja,
@ 2008-07-16 23:58:00

Libānā svētki

Hezbollas kaujinieki sveic atgriezušos ieslodzītos, kuri atbrīvoti no Izraēlas cietumiem:

Un svētku galvenā persona - Samirs Kuntars, īstenais varonis:

Par viņa "varoņdarbiem" var palasīt kaut vai šeit:
http://en.wikipedia.org/wiki/Samir_Kuntar

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	eermaniitis 2008-07-17 00:17 (saite)
	es ceru, ka masveida nelaimes gadījumi libānā būs ļoti izplatīta parādība nākošajos 6 mēešos vai arī es neko nesaprotu un žīdi sākuši kādu barot par baltu velti (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

buks
2008-07-17 09:53 (saite)

Masveida nelaimes gadījumi tur ir ikdiena kopš tā laika, kad Izralēlas armija iedzina Libānas teritorijā cik tur simtus tūkstošu palestīniešu, patriecot tos no viņu mājām, un tiem līdzi komplektā nāca arī brālīši hezballāhieši, fiksi pārņemot varu bēgļu nometnēs pēc Arafata nāves. Tā kā tavas cerības piepildīsies un vēl ilgus gadu desmitus tā zeme mirks asinīs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	eermaniitis 2008-07-17 09:59 (saite)
	vot, ja kaut kripatiņu tās enerģijas tiktu pavērstas kreatīvā gultnē, tad tā zeme ar šo potenciālu uzplauktu straujāk par jebkuru austrumu vai ziemeļu tīgeri tak zemes eļļas dolāru iešļirces neļaus cilvēkiem ar muļķībām likt nodarboties un pie darba ķerties visvairāk žēl pašu libāniešu - šamie ir īstie cietēji (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

buks
2008-07-17 22:20 (saite)

Skumjākais, ka Libāna 80. gadu sākumā (a starta pozīcijas visiem reģionā bija vienādas) tika dēvēta par "Tuvo Austrumu Šveici", un dzīves līmenis tajā bija kudi augstāks nekā lielā daļā ES zonas. Aber tagad pakaļā viss. Un tikai tāpēc, ka kaimiņos mellie nevar sadalīt, kuram Tas Kungs ko vairāk pirms cik tur tūkstošiem gadu apsolījis. :/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	petrovichs 2008-07-17 10:12 (saite)
	Zinām, zinām. Žīdi ir ļauni. Kādu dienu, aiz neko darīt, šamie izdomāja, ka viņiem palestīnieši vienkārši nepatīk, ka ņefig viņiem te olīvkokus un dārzeņus audzēt, un vienkārši ņēma un šamos aizdzina. Un tā nu mierīgie zemkopji dzīvo bez savām mājām. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

buks
2008-07-17 22:24 (saite)

Nevis kādu dienu, bet 1879. gadā, kad nolēma organizēt masveida emigrāciju uz šo zemi. A zeme ta aizņemta - audzē melones jau kopš aizvēstures vietējie. Diemžēl, kā Ādolfs savulaik postulēja, sākās elementāra cīņa par "dzīves telpu", kurā vinnēja tehniski un finansiāli labāk apgādātie un labāk organizētie. Tā no putna lidojuma jau pofig - tautas nāk un iet, tā bijis vienmēr. Būtu tas noticis pirms 1000 gadiem, tēmai mācību grāmatās labākajā gadījumā veltītu pāris rindkopas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2008-07-18 10:34 (saite)
	Tas ka zeme pārsvarā tika izpirkta, tas neskaitās. Skumjas pārdomas nāk prātā Latvijas sakarā, kur baronu zeme tika pamatīgi konfiscēta un dalīta latviešu jaunsaimniekiem. Nelikumīgi mēs te dzīvojam, nelikumīgi :( (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

strīdus jautājums, visai neskaidrs

buks
2008-07-18 21:18 (saite)

Zeme tika uzpirkta no turku ierēdņiem un latifundistiem, jo pamatiedzīvotāji bija dzimtcilvēki. Ja velkam paraēles, nudien nezinu, vai visi jaunlatvieši tā aizrautīgi daiņotu, ja XIX gs. sākumā te būtu ieradusies gāda naudīgu vīreļu kompānija (kuriem pirms sazin cik tūkstošiem gadu cilts totēms apsolījis te piena upes ķīseļa krastos), kas no baroniem aktīvi uzpirktu zemi un visus latviešu zemniekus no tās triektu prom, lai iet kur acis rāda.

Savukārt par baronu īpašumiem runājot, ieteiktu painteresēties par feodālajām tiesībām. Zeme tika iekarota ar spēku un tiesības uz tā balstītas - tas viss attiecīgā laika likumu ietvaros. Taču privātīpašumā zemi neviens barons vai grāfs nesaņēma, tikai lietoja kā savu feodu, jo zeme bija augstākā senjora zeme. Baronam tas bija Ordeņa mestrs, pēc tam Kurzemes hercogs, savukārt tā senjors bija Žečpospoļitas karalis. Un katram nākošās paaudzes feodālim nācās prasīt investūru savam senjoram. Pēc Žečpospoļitas sadalīšanas Kurzemes un Liflandes daļu augstākais senjors kļuva Krievijas imperators, aber pēc tā gāšanas (un atteikšanās no troņa) var teikt, ka tai de jure saimnieka nebija, bija tikai apsaimniekotāji. Tā kā baroni (starp citu, baronu muižnieku vidū bija visai maz) likumīgi varēja pretendēt uz pašu muižu, nevis visu pārnovadu, kura feodāļi bija bijuši viņu senči, bet pret kuru savas feodāļa saistības šie vairs sen nepildīja (aber saskaņā ar feodālajām tiesībām, ja nebildi pienākumus, zaudē tiesības).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: