Ja tā ir taisnība....
http://www.republika.lv/?id=article&nid=1817

Jau vasarā „Republika” rakstīja par baumām, ka Krievijas-Latvijas robežlīgums noslēgts ne gluži par skaistām acīm. Izteicām versiju, ka dažai labai procesā iesaistītajai personai no Latvijas puses, iespējams, ir atvēlētas 2% Krievijas gāzes giganta „Gazprom” akciju.
Kādu brīdi šīs runas bija noklusušas, bet pagājušā nedēļā Latvijas televīzijas žurnālisti atklāja interesantu faktu, kas kārtējo reizi netieši norāda uz mūsu, nu, gan jau bijušās valdības satuvināšanos ar Krieviju.
Sižetā tiek vilktas paralēles starp robežlīguma slēgšanu un krievu gāzes giganta biznesa interesēm Latvijā. Proti, par gāzes elektrostacijas būvi Kurzemē, kas turklāt nevis mazinātu, bet palielinātu Latvijas atkarību no Krievijas.
Bet visinteresantākais šajā sižetā bija minējums, ka politiķis Aigars Kalvītis pateicībā par labi sakārtotiem robežlīguma jautājumiem varētu kļūt par Krievijas gāzinieku interešu pārstāvi Latvijā.
Nekādu konkrētu pierādījumu gan žurnālistiem nav, bet dažādas sīkas sakritības liek domāt, ka kas tāds varētu būt solīts gan. Atcerēsimies kaut vai, piemēram, steigu ar kādu Kalvītis uzreiz nākamajā dienā pēc robežlīguma slēgšanai labvēlīgā Satversmes tiesas lēmuma tikās ar „Latvijas gāzes” pārstāvjiem. Arī šī uzņēmuma padomes priekšsēdētaja vietnieka Jura Savicka izteikumi, runājot par iespējamo elektrostacijas būvi, ir visai dīvaini: „es būtu priecīgs, ja Kalvīša kungs pēc kaut kādiem gadiem vai mēnešiem piekristu tur piedalīties...” u.tml..
Jāatzīmē, ka jau decembrī Saeimā galīgajā lasījumā plāno pieņemt likumu, kas ļautu uzsākt Latvijā jaunas elektrostacijas būvniecību.
Tikmēr Lielzemes vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs nav tik pesimistisks par Latvijas atkarību no Krievijas enerģijas. Paradoksāli, bet, viņaprāt, Latvija gāzi no Krievijas varētu saņemt arī par brīvu, ja vien Krievijai pa prātam nodrošinātu gāzes piegādes tranzīta shēmas. Tā, ka shēmotāji, tik uz priekšu!
Ja runas par siltu vietiņu Kalvītim izrādīsies taisnība, viņš, protams, varēs skaidrot, ka tas jau nav nekas īpašs, tepat netālu taču Vācijas bijušais kanclers Gerhards Šrēders arī iesaistījās ar „Gazprom” saistīta projekta realizācijā.
Bet varbūt Kalvītim noderēs cita bijušā premjera argumenti, attaisnojot līdzīgu situāciju. Proti, Māris Gailis, kurš ievēlēts „Ventspils nafta” padomē un kuram mēģina pārmest pārlieku draudzīgās attiecības ar Ventspils tēvu Aivaru Lembergu, saka šādi: „Bijušie valstu premjeri ļoti bieži tiek piesaistīti dažādu starptautisku un lielu uzņēmumu padomēs pieredzes dēļ. Tā ir normāla prakse pasaulē.” Tā kā Kalvīt, tev ne par ko nav jākaunas!...
Bet par bažām, ka Latvija arvien straujāk un straujāk tuvojas Krievijas vasaļvalsts statusam liecina ne tikai minētās darbības, bet kaut vai Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja Ābrama Kleckina („Saskaņas centrs”) izteikumi saistībā ar Francijas dokumentālās filmas „Putina sistēma” demonstrēšanu Latvijas Televīzijā 1.decembrī, dienu pirms Krievijas Valsts domes vēlēšanām.
Viņš, redz, uzskata, ka šīs filmas demonstrēšana varētu tikt uztverta kā Latvijā dzīvojošo Krievijas vēlētāju „smadzeņu skalošana”, no kuras vēlētāji Krievijā tikuši pasargāti. Domāju, ka retais man iebildīs — kur gan vēl, ja ne Krievijā, notiek klaja vēlētāju „smadzeņu skalošana”. Tikai, protams, pretējā virzienā tam, kāds attēlots nevēlamajā dokumentālajā filmā. Kauns!
Kleckina kungs, kuram būtu jābūt brīvas preses sargsunim, gluži pretēji sāk koriģēt mediju raidījumu programmas. Lieki, būtu piebilst, kas notiktu, ja „Saskaņas centrs” darbotos jaunajā valdībā!!!