Rimtas pārdomas svētdienas rītā
Pamodos un atcerējos vakardienas spēli, kas lielā mērā bija balstīta uz atmiņu. Atcerējos jautājumus, kuru atbildes es kādreiz biju zinājis, bet īstajā brīdī ne par ko nevarēju atcerēties. Nevarēju, it kā nebūtu zinājis. Tā ir bijis arī citreiz. Reizēm ilgi nevaru atcerēties kaut ko, par ko skaidri zinu, ka esmu zinājis, un paiet neilgs laiks, un piepeši atceros.
Šis drusku juceklīgais ievads ir par to, ka cilvēka atmiņa ir patiesībā daudz lielāka, nekā mēs ikdienā spējam izmantot, jo kaut kas pieklibo tās organizācijā un piekļuvē pie tās. Apjoms ir liels, bet varbūt MFT vai kādiem indeksiem ir pārāk maz vietas? Kāpēc nav kaut kas Google līdzīgs, vismaz tāds, ko varētu apzināti izmantot? Vēl rodas iespaids, ka atmiņā viss glabājas ļoti fragmentētā veidā. Un kas notiek ar vecajām atmiņām? Vai tās arhivējas un tiek noliktas kādā lēnākas piekļuves apgabalā?
Jautājumi, uz kuriem diez vai kāds zinās Pareizās atbildes ;-)