Sapņi ir teju kaut kas demonisks. Vai dievišķs. Man regulāri rādās vizionāri sapņi, kuri ir ne vien zašibisj no estētiskā un emocionālā viedokļa, bet pat satur kādu morāli, kā Ēzopa fabula. Bieži vien pamožos no tiem ar tādu nelielu apskaidribas sajūtu. Aš Dievs caur mani nočanelējis universālo vizdomu tikai es nespēju to līdz galam atcerēties, jo esmu nabaga mirstīgais tārps.
Pārsvarā tas traucē gulēt un nākamajā dienā esmu cauru dienu noguris. :(