Drusku žēlums noskatīties, kā cilvēks cenšas darīt kaut ko, kas viņam galīgi nav piemērots. Nu, it kā es mēģinātu ar baletu nodarboties vai akordeonu spēlēt ;)
Pavei, Sudraba arī ir tāds pats piemērs. Cilvēks, kurš uztaisīja visskaļāko ieģībienu lielajā politikā, šo zīmi neņēma vērā un tagad kaut kādas tautas kustības dibina, un vēl partiju arī dibināšot.
Nu kas viņai par nemieru? Kas traucēja mazbērnu zeķītes adīt, vai, ja gluži tik rāmas lietas nepatīk, ar citām kundzītēm kopā mieloties ar kafiju, smalkmaizītēm un degustēt vīnus?
Bet ja arī tas par rāmu un galīgi nav pa prātam, ir tak milzums iespēju palīdzēt gan veciem ļaužiem, gan bāreņiem ārpus visām politikām.
Kas dzen cilvēku darīt to, kas tam galīgi nepadodas?
Lai ar politiku nodarbojas tie, kam tas izdodas. Piemēram - Šlesers. Man viņš nepatīk, bet viņam tā ņemšanās izdodas.