Nuss, man aizdomas, ka iemesls ir tīri merkantilismā slēpts, tb cik nu ļaužu sadzīve komfortabla. Savukārt labējie kaut kādu nebūt labklājību lielai iedzīvotāju daļai nodrošinājuši tikai mazā reģionā (Eiropa & Ziemeļamerika) un pāris gadu desmitus XX gs. otrajā pusē, - uz cilvēces vēstures fona tas ir piliens okeānā. Visa civilizācijas vēsture, ja piekrītam Marksam, ir labējo un kreiso antagonisms, bet neatkarīgi no tā pie varas vienmēr bijuši labējie kā civilizācijas autori. Savukārt viss pozitīvais mazajam cilvēkam (kaut vai tas, ka man iedeva veselu nedēļu atvaļinājuma, man ir balss tiesības, mana laulātā drīkst strādāt, manam bērnam ir bezmaksas pamatizglītība utt.) ir kreiso panākts - bez kreiso aktivitātēm šaubos, vai kāds būtu tāpat vien no labas sirds atsacījies no peļņas solidaritātes vārdā, tas nav cilvēka dabā.
Tā rezumējot: katrā iekārtā ir kādi, kas jūtas labi, un kādi, kas jūtas slikti - ideālu iekārtu nav. Aber vairākums tomēr zem kreisajiem jūtas labāk, nodrošinātāk. Īd un pukojas tie, kas jūtas slikti. Kad vairākums jūtas daudzmaz komfortabli, tad īgnos nedzird, tos sāk pamanīt tad, kad vairākums kļūst neapmierināti ar dzīvi. Kaut kā tā.