''Sabiedrības integrācija nav notikusi, visus turpinām dalīt latviešos un krievos.'' (c)

Integrācija ir pašu integrējamo pienākums. Ja es apmestos dzīvot Krievijā, man nerastos doma, ka vietējai valdībai jāveic kaut kādi speciāli pasākumi manis integrēšanai. Gan jau pats kaut kā ieintegrētos. Vislabāk tas padodas, zinot vietējo valodu un bez mitas nekačājot kultūrautonomiskās pravas. Diemžēl lielam īpatsvaram krievu vēl arvien ar to ir lielas problēmas, jo kā petrovichs minēja, tie neuzskata Latviju par leģitīmu valsti un neraugoties uz to, ka prom braukt netaisās un it kā uzskata to par savām mājām, ir klaji nelojāli pret vietējo kultūru un valstiskumu. Iemesls kāpēc viņi dzīvo Krievijas informācijas telpā, kurā klaji tiek gāztas samazgas un apmelojumi Latvijas virzienā, var būt meklējams tikai viņos pašos. Latvijas nacionālradikāļi jau sen ir kļuvuši par absolūtu fringe fenomenu. Tas pats šī brīža VL distancējas no radikāliem un naidu kurinošiem uzskatiem, tāpēc latviešu nacionālims nav cēloni promaskaviskumam. Tāpēc es nesaprotu kāpēc politiskajām partijām vajadzētu kaut kādu īpašu dialogu tieši ar krievu elektorātu. Ja vairums krievu lasītu presi un skatītos/klausītos pārraides latviešu valodā (vismaz paralēi saviem Kremļa medijiem), tad šāds jautājums vispār nestāvētu.