Man aizdomas, ka stāsts par augsti kvalificētiem un šausmīgi strādīgiem bagātniekiem ir tāds pat mīts kā leģenda par viedajām sirmajām lauku māmiņam, kas kaut absolvējušas tikai 3 pagastskolas klases, zina visas senču zintis, ir labsirdīgas kā māte Terēze un dzīvesgudras kā visi Himalaju guru kopā ņemot. Tb ne laukos tādas māmuliņas kāds sastapis - pamatā tikai žultainas tenku vecenes, - tā arī čaklus cilvēkus, kas ko sasnieguši, pateicoties savai izglītībai un talantiem, mēs retumis sastopam strauji dilstošā un jau pirms tam plānā vidusslāņa vidū, bet visi zināmie pie bagātības tikušie ir šēmotāji un dienesta stāvokļa un sakaru izmantotāji, nevis čakli rožu audzētāji, kas savus miljonus santīmu pie santīma sviedriem vaigā krājuši. ;)