Vakardienas diskusijā bija viens zīmīgs komentārs. Uz romijas jatājumu: Kā to tik skaidri var zināt, ka ģenētiski modificēta pārtika ir pilnīgi nekaitīga?, helveticas atbilde: skadiri var zināt tāpēc, ka dzeram kopā ar bioloģijas PhD, kuru kompetenci man ir mazāk iemeslu apšaubīt, nekā random materiālus internetā. (Diskusijas pieteikuma citāta autors arī ir bioloģijas PhD, tas nu tā, ne es to Belēviču zinu, ne īpaši ticu viņa izteikumiem.)

Tas, kas manī joprojām rada naivi bērnišķīgas dusmas – publiski pieejamā informācija vs virtuves draugu biedrības noslepenoto Īsto Patiesību (kā zināms, arī sovoks patiesību uzzināja samizdatos vai ķēķa dzertiņos). Tas nekad nebeigsies? Paaudzes nomainās, bet šis būs mūžam?