Par miesassodiem
Manā visnotaļ liberālajā apziņā vienlaikus sadzīvo viedoklis, ka miesassodi būtu ļoti derīgi un atjaunojami. Nē, ne jau par visiem pārkāpumiem, bet par dažiem - pat ļoti.
Piemēram - cilvēks ņem un brutāli noparkojas invalīdu stāvvietā. Tā kā tas bieži vien ir biezais, kuram naudas sods pie kājas, kārtīgs pēriens pa mīkstumiem būtu daudz audzinošāks un atmiņā paliekošāks. Vai arī - cilvēks izgāž atkritumus mežā. Vispirms lai savāc savējos atkritumus un vēl vienu kaudzi no tā, ko cits izgāzis, bet pēc tam - lūdzu, uz pērienu! :)
Saka, ka vissāpīgākais sitiens esot sitiens pa kabatu. Bet ja cilvēkam kabata ir ļoooooti pilna vai ļoti tukša, tad pēriens visus nolīdzinātu.