Aj, nu tak visu ar mēru!
Nepiekrītu tam, ka mazus bērnus var atstāt vienus. Tas ir tāds izdzīvošanas un dabiskās izlases paņēmiens, bet diez vai mēs to gribam, vai ne? Pašlaik pasaule sīkajiem ir mazliet lielāka un bīstamāka kā pirms trīsdesmit gadiem un daudz lielāka kā pirms 100 gadiem, kad vajadzēja lielākoties uzmanīties neiekrist upē. Arī izvēles iespēju ir tik daudz, ka ... nu vienkārši ir ļoti viegli izaugt par patērētāju.
Par tiesībām sliecos piekrist. Bērniem ir tiesības, bet nav pienākumu. Izrādās, ir skolas, kurās bērnam nevar likt notīrīt tāfeli un izslaucīt klasi.
Vispār jau valstskā un pat tautiskā līmenī mēs bērnus kā tādus nemīlam. Mēs par viņiem nepriecājamies. Viņi drīzāk traucē. (Kas nekādi netraucē dažādos līmeņos sazīmēt viņu tiesības). Tāpēc visi uzsaukumi uz demogrāfiskās situācijas uzlabošanu caur vairošanos mani maigi izsakoties kretinē.