Lasījis neesmu, bet viedokli izteikšu :)

Patiesībā šai sakarā iedomājos, ka (un tas laikam izriet no Tevis citētā par verdzības sindromu) mēs ļoti daudz skatāmies atpakaļ, kavējamies atmiņās, sērojam. Tā vietā, lai raudzītos uz priekšu. Ja tā dara bērni, viņiem saka, skaties kur ej, citādi paklupsi. Ko lai saka tautai?