Vakardienas tēmu turpinot
Īsti vispārpieņemtas definīcijas startupiem nav, kā to var redzēt http://en.wikipedia.org/wiki/Startup_company, bet vismaz manā prātā tas ir uzņēmums, kurš radīts, lai īstenotu kādu jaunu ideju. Tātad, ne bulciņu ceptuve, kaut arī bulciņu ceptuve principā var cept kādas pavisam jaunas un neparastas bulciņas un nebūt 101. ceptuve, kas kopē iepriekšējo 100 ceptuvju sortimentu un darba metodes.
Un ja tas ir tā, tad tā ir principā neliela daļa no visiem jaunajiem uzņēmumiem, jo lielākā daļa būs vairāk vai mazāk atkārtojoša kādus zināmus modeļus - pārtikas veikals tur, kur īpašniekam šķiet, ka tāds spētu darboties, vēl viena grāmatvedības ārpakalpojumu firma, vēl viena apsardzes firma, vēl viena datorus apkalpojoša vai veblapas taisoša firma u.t.t. Ja kādu iemeslu dēļ jaunu uzņēmumu ir maz, diez vai ir pamats gaidīt lielākā daudzumā startupus.
Nav jau arī tā, ka latviešiem galīgi nebūtu jaunas idejas un uzņēmības. Drusku jau ir, kā var redzēt http://www.db.lv/latvija_var/. Bet maz. Un te laikam pie vainas ir gan nacionālais raksturs, gan labvēlīgas uzņēmējdarbības vides trūkums. Un šķiet, ka šīs abas lietas ir saistītas, un ka nacionālā rakstura īpatnības neļauj mums radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, bet tās trūkums kavē nacionālā rakstura izmaiņas uzņēmības virzienā :)
Un vēl - nacionālais raksturs traucē mums parādīt sevi labvēlīgā gaismā un sevi pareklamēt. Latvietis, kurš varbūt ir pat labākais pasaulē, visticamāk par sevi teiks - ko tad nu es, es jau neko, es te drusku niekojos :) Un ja kāds par sevi teiks, ka ir labākais, apkārtējie uz viņu skatīsies ar nosodījumu kā uz plātīzeri un lielībnieku. Tam mums no seniem laikiem pat sakāmvārdi ir sagatavoti - Tukša muca tālu skan, Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē u.t.t.
Bet izraēlieties ar sērdienīša kompleksu nesirgst un vai kāds maz atceras kādu izraēlieti, kurš nebūtu kaut kādā ziņā labākais pasaulē? :)
Bet ja paskatāmies plašāk, bailes uzsākt savu biznesu un pazaudēt varbūt ne lielo, bet tomēr garantēto nodrošinājumu ir tajās valstīs, kurās ir stipra sociāldemokrātiskā un sociālistiskā tradīcija. Eiropā kopumā ar startupiem tik spoži neiet. Kāpēc iespringt, ja tāpat ir labi un ja daudz nopelnīšu, man ar progresīvo nodokli tāpat lielāko daļu noņems? Bet ja mans bizness neizdosies un bankrotēšu, tad uz mani uz visu mūžu gulsies kauna traips...
Un vai man tas ir vajadzīgs?
Rezultātā par savu biznesu domā vai nu tikai ļoti uzņēmīgie, vai arī tie, kuriem ir zudusi iespēja strādāt citu labā.
Lūk tādas, ne sevišķi sistemātiskas pārdomas :)

Priekšstatu par nacionālo priekšstatu par biznesu var gūt: http://www.pardodbiznesu.lv/