Pamanīju, ka Kreisie/progresīvie ir sākuši parakstu vākšanu, lai Latvijā ieviestu progresīvo nodokļu sistēmu. Viņuprāt, nevienlīdzība Latvijā esot pieaugusi, par ko liecinot Džini indeksa pieaugums no 30 līdz 40. Un kreisie jau nebūs kreisie, ja izeju no šīs, viņuprāt, problēmas neredzēs citu, kā tikai lielo ienākumu aplikšanu ar papildus nodokļiem, lai Džini indeksu mazinātu.
It kā jau skaisti, bet... Tie paši kreisi progresīvie negrib atcerēties vai arī nekad nav zinājuši, ka Džini indekss ir visai relatīva lieta un nekādā ziņā nav absolutizējams. Varam apskatīt divus dažādus Džini indeksus, kuros, cik nu man tas ir labi izdevies to attēlot, Džini-1 ir ar lielāku nevienlīdzību, bet Džini-2 ar mazāku. Bet Džini-1 ir redzams, ka trūcīgākie ir daudz turīgāki nekā pie Džini-2, kurš atkal būtu kreisi progresīvo sapnis, jo sabiedrības nevienlīdzība ir daudz mazāka:


Ko vēl var izlasīt kreisi progresīvo Petīcijā http://kreisie.lv/paraksties/ ?
Var izlasīt to, ka viņiem nepatīk tikai lieli ienākumi. Nekur viņi nerunā par indivīda darba daudzumu šo ienākumu radīšanā. Ja kāds ir ļoti augsti kvalificēts vai arī strādā no rīta līdz vakaram, lai tikai nopelnītu vairāk, tas kreisi progresīvos neinteresē. Ja ienākumi ir lieli, tie ir apliekami ar papildus nodokļiem. Ja indivīds ir slinks kā maita un attiecīgi maziem ienākumiem, tas atkal kreisi progresīvajiem ir mīļš, jo tam nodokļu slogu varētu pat samazināt. Vai pat piešķirt pabalstus. Un tā rodas arvien lielāka grupa tādu, kam vajadzības ir minimālas, kas var ilgstoši dzīvot uz pabalstiem un strādāt nevēlas un pat vairs nav spējīgi. Vārdu sakot, būtu viduvējībai vai mazspējīgam ir labi, būt darbīgam un ražīgam - slikti.
Un vēl, nezinu vai daudzi to ievērojuši, bet kreisi progresīvie ne ar vārdu savā petīcijā nepiemin tos, kas no nodokļiem izvairās. Man šķiet, ka sabiedrībai kopumā daudz veselīgāk būtu piespiest nodokļus maksāt visiem, kas ļautu jau tagad maksājošajiem nodokļus samazināt (utopiska vēlme, ja pie varas būs kreisie, kuri tradicionāli vēlas pārdalīt), nekā aplikt ar papildus nodokļiem tos, kas nodokļus jau maksā.
Kreisi progresīvo priekšlikumi pašreizējā formā tikai veicinās ēnu ekonomiku. Bet varbūt tāds ir viņu sponsoru mērķis?
Pasaule ir pilna ar derīgiem idiotiem.

Lietišķajā Dienā, Aigars Plotkāns, ekonomikas nozaru multimākslinieks:

Mēs zinām, ko mēs gribam. Vēlamies labāku dzīvi, vairāk naudas, gudrāku un devīgāku valdību, labāku ceļu uz mājām un klusākus kaimiņus. Ko gribam no Latvijas? Lai mūs liek mierā? Niknāku KNAB vai lētticīgāku VID? Āzijas cenas un Eiropas algas? Rūpniecību ar augstu preču pievienoto vērtību, bet tikai ne manā pagastā vai pilsētā? Izglītību visiem tikai latviešu valodā, jo mūsu jau tāpat ir tik maz?

Nodokļu izvairīšanās tendences, jeb Latvija – viena no trim bagātākajām valstīm ES!

Lietuva apsteigusi Latviju "Barclays" IT centra izveidē.

( Nodokļi Latvijā )

Lafērs iztraucēts

( krieviski )

Īsti vispārpieņemtas definīcijas startupiem nav, kā to var redzēt http://en.wikipedia.org/wiki/Startup_company, bet vismaz manā prātā tas ir uzņēmums, kurš radīts, lai īstenotu kādu jaunu ideju. Tātad, ne bulciņu ceptuve, kaut arī bulciņu ceptuve principā var cept kādas pavisam jaunas un neparastas bulciņas un nebūt 101. ceptuve, kas kopē iepriekšējo 100 ceptuvju sortimentu un darba metodes.
Un ja tas ir tā, tad tā ir principā neliela daļa no visiem jaunajiem uzņēmumiem, jo lielākā daļa būs vairāk vai mazāk atkārtojoša kādus zināmus modeļus - pārtikas veikals tur, kur īpašniekam šķiet, ka tāds spētu darboties, vēl viena grāmatvedības ārpakalpojumu firma, vēl viena apsardzes firma, vēl viena datorus apkalpojoša vai veblapas taisoša firma u.t.t. Ja kādu iemeslu dēļ jaunu uzņēmumu ir maz, diez vai ir pamats gaidīt lielākā daudzumā startupus.
Nav jau arī tā, ka latviešiem galīgi nebūtu jaunas idejas un uzņēmības. Drusku jau ir, kā var redzēt http://www.db.lv/latvija_var/. Bet maz. Un te laikam pie vainas ir gan nacionālais raksturs, gan labvēlīgas uzņēmējdarbības vides trūkums. Un šķiet, ka šīs abas lietas ir saistītas, un ka nacionālā rakstura īpatnības neļauj mums radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, bet tās trūkums kavē nacionālā rakstura izmaiņas uzņēmības virzienā :)
Un vēl - nacionālais raksturs traucē mums parādīt sevi labvēlīgā gaismā un sevi pareklamēt. Latvietis, kurš varbūt ir pat labākais pasaulē, visticamāk par sevi teiks - ko tad nu es, es jau neko, es te drusku niekojos :) Un ja kāds par sevi teiks, ka ir labākais, apkārtējie uz viņu skatīsies ar nosodījumu kā uz plātīzeri un lielībnieku. Tam mums no seniem laikiem pat sakāmvārdi ir sagatavoti - Tukša muca tālu skan, Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē u.t.t.
Bet izraēlieties ar sērdienīša kompleksu nesirgst un vai kāds maz atceras kādu izraēlieti, kurš nebūtu kaut kādā ziņā labākais pasaulē? :)
Bet ja paskatāmies plašāk, bailes uzsākt savu biznesu un pazaudēt varbūt ne lielo, bet tomēr garantēto nodrošinājumu ir tajās valstīs, kurās ir stipra sociāldemokrātiskā un sociālistiskā tradīcija. Eiropā kopumā ar startupiem tik spoži neiet. Kāpēc iespringt, ja tāpat ir labi un ja daudz nopelnīšu, man ar progresīvo nodokli tāpat lielāko daļu noņems? Bet ja mans bizness neizdosies un bankrotēšu, tad uz mani uz visu mūžu gulsies kauna traips...
Un vai man tas ir vajadzīgs?
Rezultātā par savu biznesu domā vai nu tikai ļoti uzņēmīgie, vai arī tie, kuriem ir zudusi iespēja strādāt citu labā.
Lūk tādas, ne sevišķi sistemātiskas pārdomas :)

Priekšstatu par nacionālo priekšstatu par biznesu var gūt: http://www.pardodbiznesu.lv/

How Did Israel Become “Start-Up Nation”? 

The Global Trend Toward Flat-Rate Taxes un Lessons from the Russia’s 2001 Flat Tax Reform

...bet pasaules reitingā, kur valstis sarindotas kārtībā, kas raksturo, cik viegli/grūti šajā valstī vest biznesu, Latvija nudien nav sliktā vietā:
http://www.doingbusiness.org/economyrankings/default.aspx

The Good Enough Revolution: When Cheap and Simple Is Just Fine
Es par šo arī biju domājis un pie līdzīgiem secinājumiem nonācis pats uz savu novērojumu bāzes. Biju jau agrāk pamanījis, ka ļoti daudzi ļauži nemaz nav spējīgi atšķirt labu foto no kaut kāda, bet pats faktiski esmu līdzīgs viņiem skaņas ziņā - man mp3 ir Good Enough. Nu vienkārši dzirde ir pavājinājusies un starpību kvalitātē nejūtu.
Un reti kuram laikam visas maņas ir asas šodien.

Aptaujas rezultāti: cilvēki baidās sākt savu biznesu «Apollo» 

– Pēc Pasaules Bankas lietotās metodikas, ja legāla ekonomika uzrāda 20% krituma, kā tas ir tagad Latvijā, patiesais kritums jāvērtē pēc elektroenerģijas patēriņa. Ja oficiālais kritums ir 18%, bet elektroenerģijas patēriņa kritums ir 10%, tas liecina par konversiju no legālas ekonomikas sektora uz pelēko sektoru.

– Gluži tā nav. Jāskatās, kādos sektoros ir kritums. Latvijā šogad rūpniecības uzņēmumos elektroenerģijas patēriņa kritums ir 30%. Iedzīvotāju elektrības patēriņā dramatisku kritumu nav. Tirdzniecībā arī kritums nav dramatiski liels.

Turklāt ekonomikā ir lietas, kas mani mulsina. Nesen iekļuvu milzīgā sastrēgumā, jo izrādījās, ka lielveikalā Spice notika izpārdošana, – sastrēgums uz Spici sākās jau no TV torņa Krasta ielā pāri Salu tiltam. Iedzīvotāju rīcībā ir milzīgas rezerves.

Lai saprastu tendences, jāvērtē klientu grupas. Ap 60% Latvenergo klientu vidējais elektrības rēķins ir ap 10 latiem mēnesī, un tikai 3% klientu rēķins ir virs 40 latiem.

– Tad tipisks Latvenergo klients ir pilsētas dzīvokļa saimnieks.

– Turklāt visdisciplinētāk norēķinās tie, kas ir ar vismazākajiem ienākumiem, tie klienti, kas maksā desmit latu lielos rēķinus. Viņi izurbj vēl vienu papildu caurumu siksnā un vispirms samaksā par elektrību, siltumu un komunālajiem pakalpojumiem, tad pāri paliek trim baltmaizes kukuļiem un cerība, ka bērni kaut ko piesviedīs klāt.

China Slowdown Stunts Entrepreneurs

Money from rich countries has trapped many African nations in a cycle of corruption, slower economic growth and poverty. Cutting off the flow would be far more beneficial. 

Pamanīju, ka bārdainais ir izteicies devalvācijas sakarā, ka ieņēmumu samazināšana iedzīvotājiem ir daudz nepatīkamāks ceļš nekā lata devalvācija. Pārdomāju viņa teikto, un nonācu, pie secinājuma, ka savā ziņā viņam piekrītu. Neenu, ja domājam valstiski, varbūt man citi argumenti būtu, ka devalvācija nav pieļaujama, bet tīri egoistiski devalvācija man būtu diezgan pieņemams variants, jo:
1. Devalvācija samazinātu ieņēmumus pilnīgi visiem, arī mazo algu saņēmējiem, atšķirībā no šībrīža variantiem, kad algas samazinājums vispirms skar vidējās un lielās algas, bet mazās - drusku mazāk;
2. Pensiju un citu sociālo izmaksu slogs Valstij ir smags. Tas mazinātos.
3. Imports, protams, sadārdzinātos, bet man lieli importa pirkumi nav paredzēti. Ar ikdienas vajadzību sadārdzinājumu gan jau ka tiktu galā.
4. Interesanti būtu ar kredītiem. Šobrīd intuitīvi šķiet, ka lielākās grūtības ar kredītu atmaksu ir tiem, kam nesen bija vidējas un lielas algas, un kuru algas šobrīd ir samazinātas vai pavisam izbeigušās. Devalvācijas gadījumā līdzīgas grūtības piemeklēs arī minimālo algu saņēmējus, jo viņiem būs tūlītējas grūtības ar savu nelielo patēriņa kredītu atmaksu, jo tipiska banka vai cits aizdevējs, cik zinu, parasti kredīta līgumā ir atrunājis, kas notiek devalvācijas gadījumā. Un bankas ciest negrasās.
Gan jau ir vēl kaut kas tikpat taisnīgs devalvācijā.

Rīga, 4.marts, LETA. Kopējie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā joprojām atpaliek no iepriekš plānotā apjoma, liecina jaunākā Finanšu ministrijas apkopotā informācija par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem līdz 28.februārim.
Šajā laika posmā budžeta ieņēmumi bijuši 336,511 miljoni latu, kas ir 93,3% no iepriekš plānotā.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi par 11,9% pārsniedz plānoto, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi par 51,1% pārsniedz plānoto, akcīzes nodokļa ieņēmumi par 3,7% atpaliek no plāna, bet pārējo nodokļu ieņēmumi plānu pārsniedz par 14%.
Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi par 22,5% atpaliek no plāna, kas arī izveido kopējo nodokļu ieņēmumu novirzi no plānotā.
===
Nu ko, PVN palielināja, bet iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināja, tā ka iegūtā aina rezultātā izskatās pavisam loģiska.
Protams, Vikipēdija nav patiesības augstākā instance, bet daudzos gadījumos tā var kalpot par labu izziņas materiālu tālākam pētījumam, un raksts par Laffera līkni nav izņēmums:
http://en.wikipedia.org/wiki/Laffer_curve

Провал спасения Восточной Европы приведет ко всемирному краху: 

Desmitkāršojusies valsts aizņemšanās iekšējā tirgū