Draugu, draudzeņu un drauģeļu puksti

Kad Žannai Kalmānai bija 90 gadu, viņa parakstīja līgumu ar kādu advokātu, kurš piekrita maksāt viņai ikmēneša pabalstu apmaiņā pret viņas dzīvokli pēc viņas nāves (tā sauktā reversā hipotēka). Advokāts nomira 30 gadus vēlāk, bet Žanna joprojām bija dzīva. Viņa kopumā no advokāta ģimenes saņēma vairāk nekā divas reizes lielāku summu, nekā dzīvoklis bija vērts. Viņa nomira divus gadus pēc advokāta, 122 gadu un 164 dienu vecumā.

pirmo dāmu tusiņu izdomājām mēs abas ar i. madmixā. augšstāvā pie trepītēm. jo visas puslīdz pazīstamās meitenes tad bija tikai tāda un tāda stāra piedeva, nevis pašas par sevi brīnišķīgas personības, un mēs izdomājām, ka vajag mūs visas savest kopā - sapazīties, dzert, dejot un pļāpāt un būt vērtībām pašām par sevi. bija tikai viens noteikums: nerunāt par džekiem. viņi satraucās, ka mēs perinām kaut kādu karojošo feministu karu un grasāmies grāpī vārīt indi, bet ne - mums bija noruna vispār aizmirst par večiem un būt pašām. i tajā laikā bija smaga šķiršanās, kuru es - hahaha tagad varat sagrozīt kā gribat un pēc savas saprašanas - mediēju ti uzklausīju abas puses un sarunājos un paturēju rociņu, un abas puses pēc tam gadiem to novērtēja. vēlāk d. bija karš pret i. nevis pret mani, bet manila visu mainīja (visuvisuvisuvisuvisu)

mēs sarunājāmies, vismaz viņa izrunājās no sirds, nolaida tvaiku. mēs runājām arī par to, kā tapa teksti, kāds vispār mums katrai ir domu gājiens. tas nebija tā: par ko/kuru ir tas un tas, mūsu sarunas nebija jautājumu un atbilžu vakari, tās bija sarunas. es viņai skaidroju, ka rakstu ļoti vispārīgi un aptuveni, savienojami punkti ir tālu cits no cita un ir savienojami visādīgi un katrs var savienot punktus kā grib un tad sanāk kas nu kuram sanāk. viņa man teica, ka kādam kaut kas liekas, un es teicu, ka lai jau liekas un lai tic tam, ko pati redz. pēc manilas es pati nebiju necik runīga (es tad pat vēl nezināju), bet viņa absolūti atteicās ticēt, ka esmu sajukusi prātā, un domāja, ka mani patiešām stalko (un ka tieši m., bet es uzskatīju, ka viņam nav motīva to darīt) un ka man nekas nerādās, un prātoja, kur un kā fiziski un tehniski. vienīgais cilvēks, kurš tiešām un pavisam un līdz galam visā bija manā pusē un vēlāk vienīgā/pēdējā stīga un savienojums ar cilvēkbūtnību. ja nu kādiem sērošanas pionieru pulciņa vadītājiem šķiet, ka es nemāku sērot (neko nemāku). mūsu starpā nebija nekādas greizsirdības - ne vienai, ne otrai. bija uzticēšanās un bēdu uzticēšana. mūsu karogs bija sirsnības krāsā. kāda tā ir?

ja es pēdējā dzimšanas dienā būtu piezvanījusi - vai viņa būtu drusku nolaidusi tvaiku, vai viņai būtu palicis drusku vieglāk? es nezinu - vai ar nepiezvanīšanu es viņu pagrūdu? mums bija noruna: tā kā viņa ir ļoti aizņemta, es viņai nekad nezvanīšu - viņa zvanīs man, kad varēs/gribēs. tāpat viņa zvanīja diezgan reti - juta, ka es negribu ne ar vienu runāt. pēdējā dzimšanas dienā es grasījos piezvanīt apsveikt, bet domāju, ka vēl ir par agru - piezvanīšu vakarā. vakarā bija pēdējais seanss, man bija slikti un tā arī nepiezvanīju. man bija slikti un negribēju ne ar vienu runāt. nevarēju. varbūt jums ir taisnība. vai es būtu varējusi to novērst? nē, varbūt tikai mazliet uz brīdi atvieglot, tāpat kā tad, kad es izdarīju milzīgu kļūdu - aizbraucu vēl pēdējoreiz uz manilu, solīju vēl atbraukt, bet nepaspēju - pārrēķinājos.

viņa zināja? nē, viņa nevarēja zināt. vienīgais mierinājums
tāds pats mierinājums kā tas, ka labi, ka mammai nebija jāredz krievijas iebrukums ukrainā

es saprotu tieksmi meklēt vainīgos vai vienu (vienu!) vainīgo un kārt pie lielā zvana vai kārt bet lēnām un vilkt striķi uz augšu
bet vēzis pagaidām vēl nav ārstējams. mums visiem viņas pietrūkst. kurš ir visvainīgākais? tiešām es? vai vajag kādu vienu (vienu!) vainīgo? mēģinu iztēloties, kā viņa reaģētu uz melnās sotņas izgājieniem. man šķiet, ka arī viņai tas būtu kaut kas vispār neaptverams un neieliktos nekādos - ne tikai tāpēc, ka spīdzina tieši mani, bet tāpēc, ka vispār spīdzina - kādu - jebkuru - jebko - vispār. es ceru, ka, ja pēc nāves apziņa kaut kādā formā saglabājas, tad, ja viņas apziņa kaut kur kaut kā vēl eksistē, tad noteikti ne šeit. lūdzu lūdzu ne šeit - es ceru, ka viņa šo visu neredz

es, protams, ieteicu pirms trīs gadiem detroitas "pistons" ultravirtuālajai vadībai un frontofisam sākt pārkārtošanos ar to, ka džeidenu aiviju vajag kaut kā aizmainīt no komandas (tīri cilvēces, detroitas un draftpiku labā), bet kaut ko tādu es negaidīju

Ivey has gone live on his Instagram account more frequently in the past week, posting at least three lengthy videos after he was shut down for the rest of the season by the team because of injury last Thursday. On Monday morning, he called out the NBA for promoting Pride Month, saying it celebrates "unrighteousness."

"The world proclaims LGBTQ, right?" Ivey said during the video stream. "They proclaim Pride Month and the NBA does, too. They show it to the world. They say, 'Come join us for Pride Month to celebrate unrighteousness.' They proclaim it on the billboards. They proclaim it on the streets. Unrighteousness."

In another live stream Monday evening, Ivey questioned why he was waived before speaking again at length about religion.

"[The Bulls] said my conduct is detrimental to the team," he said. "Why didn't they just say, 'We don't agree with his stance on LGBTQ'? Why didn't they say that? ... How is it conduct detrimental to the team? What did I do to the team? What did I do to the players?"

On Feb. 19 against the Raptors, Ivey did not play because of a coach's decision, the first time in his young career he had been a healthy scratch. After the game that night, he noted that he "wasn't the same player as he used to be," referring to his religion while talking to reporters in the locker room.

"I'm not the J.I. I used to be. The old J.I. is dead," Ivey said. "I'm alive in Christ no matter what the basketball setting is."

Ivey was outspoken about his religious beliefs in Detroit, but his intensity ratcheted up during his tenure in Chicago, which agitated some team staff members who described Ivey as "preachy" around the locker room, sources told ESPN. His social media rants often lasted nearly an hour and ventured into a variety of topics, including his own bouts of depression, finding religion, "wicked" music lyrics, anti-Catholicism, abortion and asides about his love for apple pie.

He also predicted he would go unsigned as an NBA free agent: 'They gonna cancel me, bro, I'm telling you. They don't want this... God is faithful.'

Unprompted, Ivey turned his frustration to Golden State Warriors star Stephen Curry, whom he said has 'not surrendered.'

'And y'all believe he's a Christian?' Ivey asked. 'This stuff is not gonna matter on Judgment Day, all them rings he got, all them rings LeBron [James] got, all the rings Michael Jordan got.'

Ivey went on to downplay the importance of the NBA in his life, saying he is prepared to move on without the league.

kaut arī viss principā godīgi - džeidens uzlika nikolaju basketam, baskets uzlika nikolaju viņam (ja kāds vēl neierubījās, tad aiviju izmeta no līgas), no unrighteousness.

beidzot elektriski spēlēju Baldur's Gate Enchanted Edition (līdz šim kaut kā nebija līdz tam), ko varu teikt par startu

vispār ļoti kaifs

pirmais, ko ievēro - bultas un pingponga bumbas ir salējuši vienā slotā pa astoņdesmit, nevis divdesmit
līdz ar to problēmas ar pārslogoto inventāru izzūd

tālāk, salējuši jaunus varoņus, nevis veco vietā, bet komplektā. tas, laikam, drīzāk palīdzēs variēt ļauno personāžu kolektīvu (ar kuru es neiesaistos attiec.), taču labie ir visai normāli. gribas pat kādu paturēt bandā, taču tad atceries kivana dps un, tā teikt, ne šoreiz.

treškārt, salējuši veselību miesā un garā vājākajiem ienaidniekiem, lai viņus nevarētu vairāk vanšotot. giberlingi vairāk ne ar ko neslimo. četru giberlingu uzbrukums liek veikt manevrus. piecu giberlingu uzbrukums pārvēršas par kautiņu pie diennakts alkoveikala. desmit giberlingu uzbrukums (pirms gadiem 20 pazīstams, kā giberlingu safari), tagad arī ir safari, bet vairs ne uz giberlingiem.

ar +1 ieročiem un munīciju, cik draņķīgi bija, tik arī ir. kādā piektajā dienā izejot no vienas kartes uz otru, man uzbruka vampīrvilks. un ko lai es ar viņu iesāku? parādīju nesportisku piezīmi un pārlādējos.