Ja rīt nebūs vēl labāk...
Eh, ceru, ka nevajadzēs atkal durt ausī, kā bērnībā.
Pīkst joprojām – kad vate ausī, ar mani delfīni, šķiet, sarunājās. Nē, nesarunājās – tupa bļauj visu laiku labajā ausī.

Bet tā negribu, lai atkal ar adatu durtu kaut kur auss iekšienē... No otras puses - negribās palikt puskurlam (tfu tfu tfu).

Nu un kāpēc šitāda muļķība uz manām ausīm manu ausi?!