Labi, ka tas nenotika
Redz. Esmu rāms kā zilonis, tomēr ir deklasēti indivīdi, kuri spēj piespiest nokāpt no sava 11. stāva troņa, lai dotos aprunāties aci pret aci.
Kā gadījies, kā nē, tak veselais saprāts un draugu atbalsts guva virsroku.

Jo!

Kā būtu, ja — sagaidījis divi_g pie darba vietas, visai iespējams, nodarītu pilsonim gauži un baudītu mirklīgu satisfakciju?

Es iegūtu — kārtībnieku glāstus, divi_g asaras un lāstus, iespējamu tiesu, tak, nedod dievs, kriminālu vai kāda minētā letālu.

Kam tas vajadzīgs?

Nekam. Jau kuro reizi sēžu uz ommmmm.