Šodien sapratu, ka tomēr esmu kautrīgs pēc suņa. Proti – vilku ar pelēko bērīti uz Vecāķu pusi un, klabinot bremzes kā zīmi, lai palaistu mani garām, uz veloceliņa, kas ved uz Mežaparku, bez labas dienas novēlējuma palika
dienasgramata.
Bet vai kā grībējās padot sveicienu...