Pērkons ([info]perkons) rakstīja,
@ 2011-04-15 22:21:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Alcoholic kind of mood
Sajutos kā nīkulis, kad, ripojot uz krogusu, manā ceļā patrāpījās bariņš, kas bija pārlietojušies kristāla dzidro.
Viens no varoņiem, izlecot priekšā un izkliedziedot opā opā opā opā, savu priekšnesumu noslēdza ar dūres vēzienu, kas savā apogejā bija nieka pāris centimetrus no manas fasādes.

No vienas puses varēju nomest veļiku un uzkopt fasādi varonim, kurš pirms brīža spēka uzplūdos stikla pudeli pārvērta lauskās, un, izkliedzot opā opā, vicināja dūres, tak no otras – huj tu zini rektifikāta daudzumu, kuru introvenozi uzņēmuši līdzbiedri.

Tā arī aizbraucu nesasveicinājies un neiepazinies.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]black_data
2011-04-16 10:42 (saite)
Ja tādus nevar šaut, tad nav vērts.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?