Uz galda, blakus dažādiem papīriem, iepakota brūnganīgā kartonā stāv LED dienas gaismas spuldze, kas man atgādina ļoti garu franču bageti viņai raksturīgajā iepakojumā. Nupat pagatavoju dubulto espresso un, nākot atpakaļ pie galda, praktiski sajutu svaigi ceptas maizes smaržu. Spuldzei galu nenokodu.

Citās ziņās, vakar apmeklēju izrādi «Ziedonis un visums». Jau vēl pirms izrādes noķēru sen neizbaudītu kaifu — klusi sēžot un nevienu netraucējot, vēroju ļaudis. Pa kluso noklausīties viņu sarunas, uzlūkot grimases un žestus, un tam visam fonā tāda vienmērīga zuzēšana pa visu telpu. Un tādos brīžos man galvā šaudās tūkstošiem domu, ko gribētos kaut kur pierakstīt it kā, lai neaizmirstu.

Šausmīgi pietrūkst kroga.

Izrāde? Man bija šausmīgi skumji, ka liela daļa bija atnākusi uz komēdiju.

Beigās tāds kā kamols kaklā.