Ziedonis un visums
Lai gan pa lielām ripām izvairos no dažādiem pasākumiem, kur cilvēku īpatsvars pārsniedz sešus ļaudis uz telpu, tak reizi no reizes liktenis brunčos liek saņemt sevi rokās un nogādāt uz kādu kultūras meku.
Tā nu iegadījās, ka iekšējais plebejs, nespējot pretoties ārējiem apstākļiem un mēģinot sabalansēt patīkamo ar lietderīgo, nolēma apmeklēt izrādi «Ziedonis un visums», kuru uzvedis JRT, un kur pēc visiem visuma likumiem biļetes var izcīnīt lejot asinis, kāpjot pār līķiem un pārdodot aknu. Vai arī atliek būt smalkam kundziņam ar pareiziem blatiem orgānos un pāris mākslinieku telefona numuriem piezīmjgrāmatiņā.

Lai vai kā, atvēris Pasaules Plašā Pinuma lapu jrt.lv lasu sekojošo:



Neticīgs cilvēks būdams, atvēru norādīto vietni pāris minūtes pirms norādītā laikā un drudžaini atjaunoju lapu, lai nenokavētu sakrālo brīdi.
Ikurāt 10:05 krīt barjera un es pa galvu, pa kaklu skrienu pirkt savas divas iecerētās biļetes, taču, kā tajā senā dziesmā, tās paņēmis bij cits. Viss izpārdots velna vecmāmiņai un citiem labiem cilvēkiem. Palikušas vien trīs biļetes vidū, no kurām divas es nopirkt nevaru, jo nedrīkst atstāt tukšu, bloķētu vietu.
Jau ar asarām acīs, piekto reizi pārlūkojot visus izrāžu datumus, parādās — divas vietas uz brieža vēl brīvas par 20 Latvijas valsts latiem gabalā, taču, kamēr es zeķē meklēju monētas, biļetes jau nopircis atkal kāds cits, gan jau labs cilvēks savā būtībā.
Nupat jau tveru pie galvas, bet attopos, ka nav tur īsti ko plēst, tāpēc pēdējiem spēkiem vēlreiz pārskrienu pār sarakstiem.

Ir! Ir! Astotā rinda, malā, bet tas jau perpendikulāri, 15 Ls par kontramarku, tinkš - tankš, enter, ctrl+p, vēlreiz enter, fuffffff, biļetes uz galda.

Guvis satisfakciju un apdrukātu papīra lapu, pārskrēju vēlreiz pār izrāžu sarakstiem. Jā! Lūdzu! Ņemiet! Krietni draudzīgākā vietā par nieka divām brūnaļām dārgāk.

Paņēmis glāzi vēsa ūdens, aizvēru lapu un mēģināju paskatīties visumā, bet to bija aizklājuši mākoņi.