Ziniet kas tieši man riebjas šajā nolāpītajā dzīvē? Tas, ka visam ir jābūt pēc kādām vispārpieņemtām normām, pēc kanoniem un apkārtējo viedokļiem. Pēc pastāvošās kārtības un kaut kāda reglamenta. Bet dzīvot gribu es — kā Es, nevis kā kaut kāds tēva dēls, kurš sasukātiem matiem peld pa sabiedrības izvemtajām samazgām un ar smaidu sejā māj ar roku vēmējiem — viņam, redz, dzīve ir tāda, kā jābūt.