Gaļu es pārsvarā pērku tirgū. Purvciema tirgū.
Tad lūk, tur ir divi punkti, kas pārmaiņus tiek apmeklēti. Pirmajā, iecienītākajā, pārdevējs ir omulīgs krievs pie kura iepirkties ir tīrā izprieca, tajā pašā laikā jūtot, ka tevi skaisti šmauc.
Otrajā punktā, kas tiek lietots neesot pirmajam, pārdevēja ir latviete. Tad lūk no šīs latvietes man ir paniskas bailes. Ja man vajadzētu iztēloties manjaku, tad tā ir viņa. Mierīga, bet brīžiem drebelīga balss, itkā pati baidītos norauties no ķēdes. Viņa , piemēram, šodien ar skumju un ilgu pilnu skatienu stāstīja, ka viņai neesot suņa, jo žoga nav un arī īsti laika nesanāktu rūpēties. Kamēr šo visu stāstīja, es skatījos kā viņa pārgiež manis izvēlēto karbonādes gabalu un veikli novelk ādu no taukuma. Skatījos un baidījos arvien vairāk.
Un vēl es šodien tiku pie šādiem pievilcīgiem Lizard Skins velocimdiem G Love.