Ar elektrisko balsošanu lielākais čakeris ir ne tik ļoti tehnisks, cik loģisks - ir ļoti grūti nodrošināt visa procesa caurskatāmību, vienlaikus nodrošinot pilnīgu balsotāju anonimitāti. Ja šobrīd Ciblas novadā ir kaut kāda komisija, kas varēs nozvērēt, ka tik tiešām no septiņiem balsotājiem četri nobalsojuši par Pēteri, divi par Mirdzu un viens biļetenā izšņaucis degunu, bet neviens nezin, kurš tieši, lai gan aizdomas ir, tad elektriskajā balsošanā gala rezultāts izgaismosies kaut kādā uzpariktē un nevienam nebūs nekādas skaidrības, kā tas viss tai uzpariktei sanācis. No pasaules pozitīvākajiem piemēriem ir zināms, ka Maskavas domes vēlēšanās ar steigu grib elektrisko balsošanu ieviest, jo pusslepus mest paciņas ar falšiem biļeteniem caurspīdīgā urnā ir kas viens, kamēr pareizos elektronus iebarot kaut kādam printera un patvāra krustojumam - kas pavisam cits.