Tas nav nekāds salto!
Biju dzirdējis, ka pēc mazuļa dzimšanas, poētiski noskaņotie tipiņi mēdz teikt :"Jā! Mana dzīve uzmeta kūleni!".
Nezinu. Nezinu ar kādu fizkultūru viņi nodarbojās, bet varu teikt, ka nekādu salto es pat uzmest nepaspēju.
No pirmās mazuļa stundas šajā pasaulē es biju blakus, mainīju pirmo autiņu, pirmo zīdaiņa mazgāšanu, pirmo, pirmo... Tā vienkārši bija...

Nekāda kūleņa!
Pat uz sāniem nepasēpju pagriezties.
Tik vien cik, ejot un darot, neguļot un rūpējoties, skrienot un domājot, es spēku guvu kaut kur – hujviņziņ kur, bet ne kūleņos.

Ar to es šo atskaiti beidzu.
Paldies par uzmanību!