as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

Skaista dabas ainava, skaista pilsēta, skaists cilvēks, dzīvnieki. Tāpat kā vairumam, man patīk skaistums. Kaut gan skaisto var saskatīt visur, ja vēlas. Atceros, ka man reiz jautāja - tu esi redzējusi neglītus mincīšus? Es kaut kad nesen gribēju ierakstīt, ka tiekšanās pēc skaistā nav nekas slikts vai sekls, ja vien ar to sev baigi nenodari pāri. Nez kāpēc man reizi šķita, ka būt neskaistam ir vienkāršāk, lai gan diez vai es gribētu dzīvot pasaulē, kur visi būtu vienādi un noliegtu skaisto.

(Reply) (Thread)

Nav tā, ka skaistums ir kaut kāds objektīvs lielums cauri gadskārtām. To, kas ir skaists, mēs daļēji iemācamies

(Reply) (Parent) (Thread)

Kants rakstīja, ka skaistums ir subjektīvs. Un vēlāk Velšs par to, ka iespējams paplašināt skaistuma robežas. Un tas attiecas ne tikai uz mākslu.

(Reply) (Parent)

Bet, jā, esmu lauzusi daudzus "skaistuma stereotipus", kādi man bija pusaudžu vecumā. To cilvēku dēļ, kas man patīk (patikuši), jo konkrētas īpašības manās acīs viņus padarīja skaistus. Un tad lauzu paštaisnumu sevī, kā citi var nesaskatīt šo skaistumu?

Bet, ja runa ir tikai par to, ko redz acis (fiziski), tad es nespēju izskaidrot, kāpēc man daži cilvēki liekas tādi pārpasaulīgi skaisti (belle, beau nevis jolie). Man viņi ir kā gleznas, ko apbrīnot no attāluma. Lai gan nav izslēgts, ka es varētu sadraudzēties ar šiem sapņu cilvēkiem, jo atšķirībā no Džeinas Eiras es nenicinu skaistumu.

(Reply) (Parent) (Thread)

Ļoti varu šim piekrist. Ir cilvēki, ko es varētu glenzot, par kuriem varētu himnas sacerēt. Bet parasti es tiem vienkārši uztaisu ēst :)

(Reply) (Parent)