|
|||||||||||||||
as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -
Comments:bet te ir meitene, kas izskatās kā modele un to nevar neredzēt!! tur ir kkāda pilnīgi cita fiška, lelles ar celulītu nepalīdzēs, jo viņai nav nekāda celulīta ko pieņemt.
un man, atzīšos godīgi, ārējā pievilcība ir svarīga tikai kontekstā "patikt/neriebties citiem", jo sevi es vēsi mīlu arī smirdīgu un jebkādu, bet neies tak cilvēkus biedēt :( Es domāju, ka tai meitenei varētu palīdzēt tas, ja visas supersmukās vispārideālās slavenības netiktu regulāri vilktas zem lupa, lai izpētītu, kur tur kurā brīdī kāda izgājusi no mājām bez meikapa vai pieņēmusies par 1,5kg.
man to ir grūti saprast, jo rau: es nekrāsojos tikpat kā nekad, man ir specifiski sejas vaibsti, ja lietoju alkoholu un/vai nekustos, man parādās celulīts, un man nekad pat prātā nav nācis
un es tagad neauroju: nost ar iecietības kampaņām!, vnk īsti neticu to efektam. protams, bet problēmā ir galvā, nevis reklāmā. es par to, lai dzīvotu vienkāršāk :) ai mīn, ja cilvēks pārdzīvo, ka viņam ir 44. izmēra pakaļa, manuprāt, reāli vienkāršāk ir nodzīt to līdz 42. izmēram (vai kuram tur vajag), nevis būvēt 100-metrīgaās pishaizsardzības, kuras tāpat sabruks, kad iemīļotās bikses neuzlīdīs kājās vai kāds ne tā paskatīsies.
savukārt ja 44. izmērs neuztrac - good for you. "protams, bet problēmā ir galvā, nevis reklāmā."
Nu nezinu, vai tik droši to var apgalvot. Redzamais tomēr ietekmē uzskatus par to, kas ir normāls. Un vēl kas - nevar noliegt, ka mūsdienās tas, kas jau skaitās "resns" (nu, tur ĶMI uz 24), pirms vēl 20 gadiem bija "normāls un smuks", tādēļ man šķiet, ka kaut kas te tomēr nav kārtībā. 24 ir uz augšējās robežas, vēl ir ok*, bet tūlīt vairs nebūs (no veselības viedokļa)
*turklāt nav pavisam objektīvs rādītājs, jo pazīstu cilvēkus, kam pat ar 10 kg lieko svaru pārtaukojās aknas un strauji pacēlās visi kardiomarķieri. *** it kā reklāmas būtu vienīgais, ko cilvēks redz. redzamais ir arī tas, ko tu redzi uz ielām :) ok, 12 gados tu dročī gk uz plakātiem, bet tev stāv arī uz klasebiedrenēm un moš arī uz kādu učeni un mātes draudzenēm. Tādēļ jau es rakstīju redzamais nevis redzamais (ikdienišķais).
Ai, un ĶMI vispār nav objektīvs (muskuļu masa vs. tauki; dažāda blīvuma kaulu struktūras). It kā jau man vēl būtu ko teikt, bet šoreiz atklanos. Jāvelk sava resnā pakaļa uz MJR. :)
Nu jā, tādā gadījumā, protams, pašam ir jāstrādā ar sevi un kampaņas nelīdzēs. Bet kampaņas var palīdzēt nākamajām paaudzēm (ok, zinu, ka naivi izklausās), un es domāju, ka tas ir superīgi, ka ir dažādu formu un izmēru bārbijas, piemēram. Ka mazie meitēni var redzēt lietas sabiedriskajā telpā, kas izskatās visādi. Jo tas, ko laiž meinstrīmā, to mēs pat neapzināti pieņemam par acceptable un par to, kā tam jābūt.
Jā, man laikam tā mūžīgā self-acceptance battle jāizcīna. Un man šķiet lieliski, ka sevi mīli visādu - tieši tā tam arī vajadzētu būt. |
|||||||||||||||