|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -
Comments:
vairums lielo "zinātnes sasniegumu" ir bijuši reliģiski motivēti vai paši "zinātnieki" ir bijuši reliģiskie.
viņiem nebija izvēles.bet tagad paldies dievam ir.
nē, izvēle bija un ir vienmēr. "universitāte" arī ir reliģiski-ieinteresēti dibināts fenomens. ā, bet viņiem nebija izvēles.
viņiem nebija izvēles, no nākotnes skatpunkta mēs ar saviem īpatnējiem uzskatiem arī būsim "viņiem nebija izvēles".
pastāsti vairāk, kas tie par "zinātniskajiem sasniegumiem", kam bijusi reliģ. motivācija (paņemu popkornu)
"divas dižās grāmatas - atklāsme un dabas grāmata". like, viss Bēkons. Dekarts. modernās zinātniskās metodes tēvi, eh?
eh, neproduktīvi. kas ir zinātnes sasniegumi? viduslaiku arābu reliģiski iedvesmotā algebra un astronomija? Keplera un Galileja "debesu harmonija"? par Ņūtona reliģiozitāti taču nav pat vērts rakstīt, tas ir zināms pat bērnam. ir gan jājautā, vai pārformulēti/reformēti fizikas, kinētikas likumi (alas, "teorētiskā fizika") maz būtu uzskatāmi par zinātnes sasniegumiem. vai Linneja reliģiski iedvesmotā taksonomija ir zinātnes sasniegums?
ak, ņūtona maldi. zinātniskā metode paredz, ka zinātnē ir jāneitralizē jebkādas personiskās autora noslieces un dabiskās izziņas kļūdas.
Toties senāk oficiālā baznīca iebilda pret zinātniskiem atklājumiem (saule griežoties ap zemi, utt.)
Nav tālu jāmeklē, lai noskaidrotu, ka oficiālā baznīca iebilda pret tobrīd empīriski nenovērojamu hipotēzi, kura bija pretrunā tā laika zinātnes atziņām un common-sensam un nosacīti apgreidotam aristotelismam, kas bija visas viduslaiku zinātnes stūrakmens.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||