Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

Feb. 24th, 2016 07:07 pm 36 comments - Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

From:[info]penny_lane
Date:February 25th, 2016 - 12:09 am
(Link)
bet tas tiešām komiski, ka out of all things, tas bija tieši tas salīdzinājums ar slēpošanu man prātā.
From:[info]iive
Date:February 25th, 2016 - 01:46 am
(Link)
Man ir statistika par slēpošanu:
Divi smadzeņu satricinājumi un divreiz locītavā salauzta kreisā roka, kam nepareizi saauga kauls.
Es varētu vēl interesēties par distanču slēpēm, bet slaloms. Nu jā, ir tā, ka iedzinis bailes.
Un tas, ka pirmā palikšana stāvoklī beidzās ar morfiju vēnā un depresiju šobrīd arī nemotivē.
Bet varbūt pēc kāzām būs sajūta par stabilāku pamatu. Un man taču vajadzēs kādu, kam rādīt visas savas mīļākās multenes.
From:[info]iive
Date:February 25th, 2016 - 01:50 am
(Link)
Kalnu virsotnēs ir saule.
From:[info]virginia_rabbit
Date:February 25th, 2016 - 05:36 am
(Link)
tas tāpēc ka ziema. bet vispar jau ok, ka cilv. ir dažādas vēlmes un izvēles. man, piem, nepatīk sports sporta pēc (tsk. slēpošana) es nemaz nezināju, ka man tik ļoti patiks bērni. bet es gūstu no tā baudu, mani pārsteidz, izvelk no paredzamā.
From:[info]penny_lane
Date:February 25th, 2016 - 09:44 am
(Link)
man patīk bērni. es gribētu kādu iegādāt kādā humānākā veidā kā dzemdības.
From:[info]virginia_rabbit
Date:February 25th, 2016 - 09:50 am
(Link)
tad galvenais jāizvairās no dabisko dzemd. aizstāvjiem!
From:[info]begemots
Date:February 25th, 2016 - 09:58 am
(Link)
man kaut kā šķitis, ka ciktāl par dabiskas izlases ceļā radušos procesu var runāt kā par ko jēgpilnu, dzemdību kā procesa nosacītā jēga ir ieguldītajā peinā. nu, tipa, ka vairāk novērtē to, kas nāk caur grūtībām un ka tas palīdz radīt pieķeršanos.

ps. ar to patikšanu ir tā, ka nakts pēc tam, kad P. bija sēdējis tev tur uz ceļiem bija tāda, ka šajā vecumā vairāk gan ne. ne pie tevis, ne citiem.
From:[info]penny_lane
Date:February 25th, 2016 - 10:13 am
(Link)
ko tu tagad mēģini pateikt? ka es esmu milzīga traumējoša pieredze visiem bērniem, un labāk jāuzmanās?

man ir maz tādu mūžīgu pārliecību, bet man šķiet, ja nu obligāti, tad es gribētu adoptēt bērnu, tā man ir licies kopš kaut kādiem deviņiem gadiem. bez vēlmes glābt vai neglābt pasauli. then again - ja es būtu vīrietis, labi, jā, man piecus.
From:[info]begemots
Date:February 26th, 2016 - 10:35 am
(Link)
> ko tu tagad mēģini pateikt? ka es esmu milzīga traumējoša pieredze visiem bērniem, un labāk jāuzmanās?

nē, nu tas jau sen bija skaidrs. :]

es drīzāk gribēju pateikt, ka izskatās, ka bērniem vispār ir vecums, kurā viņus nevajag aiztikt svešiem cilvēkiem. un, ka īstenībā arī tā vienkārši svešus bērnus ņemt klēpī bez vecāku atļaujas nevajag. tajā reizē vienkārši paņēmi uz izbrīnu.
From:[info]penny_lane
Date:February 26th, 2016 - 11:01 am
(Link)
tas nu gan ir ļoti atkarīgs no katra individuāla bērna, tikpat labi var apgalvot, ka jebkuru pieaugušo traumē publiska uzstāšanās vai jebko tādās līnijās.
From:[info]begemots
Date:February 26th, 2016 - 04:13 pm
(Link)
Iespējams. No manas pieredzes un novērojumiem ar paša bērniem un citu cilvēku bērniem, man vairāk šķiet, ka tas atkarīgs no konkrēto bērnu vecumiem. Galu galā arī bērnkopības grāmatās par šāda tipa lietām raksta.

Mani arī 18-20 gados traumēja publiska uzstāšanās. Tagad pofig.