|
as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -
Jan. 22nd, 2015 06:17 pm mani nebiedē ne vīriešu, ne sieviešu loma. mani biedē, ka kādam tas ir rīl šit. nu ka kādam jātaisa tās vakariņas, vai kā kādam jāņemas pa māju vai kādam... nezinu, man tiešām liekas, ka dzīve ir par īsu (pārrakstījos sākumā "īstu"), lai rutīniski ņemtos ar to visu, ok, visi mazie svētki, kad sadomā taisīt ēst vai ļoti gribi. vai tā grīda tiešām līdz aubei.
bet ikdienā. ikdienā, nopietni?
ir taču kino un seriāli un viss neuzzinātais un neizlasītais un mazi sapņi, kas beidzot jāīsteno, un sekss, un vīns, un mazsatikšanās un...
jā, protams, es esmu staigājošs haoss. un vienmēr būšu. un - paldies dievam. par spīti visām vecmāmuļām, kas draudēja, ka neviens mani neprecēs nekad nekad. 6 comments - Leave a comment | |
Comments:
nu jā, tā drāma jau laikam tipiski ir starp to, ka vajag eksaitmentu un to, ka rituāli un ritms savukārt ir tas, kas sniedz zināmu mierīgumu un pašpaļāvību.
Tie lūzeri, kas nenopelna gana daudz, ir spiesti gatavot mājās. Nu, ja mamma viņus neuztur. Un dažiem pat garšo mājās gatavots ēdiens.
| From: | zazis |
Date: | January 23rd, 2015 - 12:46 pm |
---|
| | | (Link) |
|
jā, man arī pacēlās līdzīgs jautājums - kad kāzas?
| From: | zazis |
Date: | January 29th, 2015 - 03:33 pm |
---|
| | | (Link) |
|
to es nez. jautājums pacēlās, jo varēja saprast, ka kāds taisās tevi precēt (vaiarī jau ir noprecējis) pretēji vecmāmuļu vēlējumiem.
|
|