as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

mani nebiedē ne vīriešu, ne sieviešu loma. mani biedē, ka kādam tas ir rīl šit. nu ka kādam jātaisa tās vakariņas, vai kā kādam jāņemas pa māju vai kādam... nezinu, man tiešām liekas, ka dzīve ir par īsu (pārrakstījos sākumā "īstu"), lai rutīniski ņemtos ar to visu, ok, visi mazie svētki, kad sadomā taisīt ēst vai ļoti gribi. vai tā grīda tiešām līdz aubei.

bet ikdienā. ikdienā, nopietni?

ir taču kino un seriāli un viss neuzzinātais un neizlasītais un mazi sapņi, kas beidzot jāīsteno, un sekss, un vīns, un mazsatikšanās un...

jā, protams, es esmu staigājošs haoss. un vienmēr būšu. un - paldies dievam. par spīti visām vecmāmuļām, kas draudēja, ka neviens mani neprecēs nekad nekad.