Da Vinči Šmiga
Ko lai saka. Labs tēva jubilejas pasākums. Piedzēros tā, ka no rīta viss bija augsta kontrasta krāsās. Viss, kas bija gaišs, man rādijās balts.
Katrā ziņā nezināju, ka varu nospēlēt tik daudz šlāgerus. Laba latviešu dzeršana-dziedāšana. Es tiešām plānoju iemācīties spēlēt akordeonu.
Protams neiztikt arī bez diskomforta. No rīta biju spiests skatīties, kā cilvēki lāpijās ar aukstu aliņu, jo biju sačakarējis kājai pirkstu (nezinu.. lauzts vai mežģīts). Tas viss notika pēc tā, ka pirtī metos glābt savu tēvu, kurš, atrodoties reibumā ko sauc "pilnās burās", bija gatavs smagi nokrist. Un noturēt simts un vairāk kilogramus smagu gaļas gabalu mans pirksts nespēja.
Secināju, ka man ir superīgi radi, jo tādu piedzeršanos no viņiem visiem tiešām nebiju gaidījis.

Priekā!