Klau, bet vai Tu esi pārliecināta, ka var nosaukt tādas tēmas, kas patiešām ir 'sliktas' dzejas pazīme? Man tagad nav īsti laika iedziļināties pasaules dzejas vēsturē, bet politiskā dzeja, kaut kādā mērā patriotiskā dzeja tomēr ir bijusi aktuāla ne jau tikai skolēniem, kurus kārtīgi izdresējuši skolotāji. No mūsdienu latviešu dzejniekiem varētu minēt, piemēram, Ingu Gaili (sociālā problemātika). Nav taču gluži tā, ka atbildes par to, kas ir laba literatūra, varētu atrast vienīgi vai pat lielākoties creative writing grāmatās.
Man šķiet, ka lielākā nelaime ar šiem noteikumiem ir tieši tāda, ka tie jau iepriekš nosaka, kā cilvēkam ir jādomā, nevis tas, ka konkrētās tēmas būtu pilnīgi nederīgas literatūrai. Un slikti ir tas, ka šie noteikumi liek domāt - Raiņa, Bārdas un citu latviešu klasiķu lasīšana ir derīga tikai tam, lai izpatiktu jūsmīgām skolotājām, patriotiskms ir priekš paijmeitiņām, bet ētika priekš nūģiem. Bet šīs lietas tomēr ir apdomāšanas vērtas, vienīgi vajag izvairīties no klišejām.

Un ja par publisku izteikšanos - vai tad nevar atrast kādu veidu, kā, apejot šos konkrētos piemērus, Tu tomēr vari uzrakstīt par šīm tendencēm? Ja esi saistīta ar dzejas vidi, tad taču varbūt var atrast veidu, kā runāt par "vispārīgiem novērojumiem", varbūt minot kādu piemēru ne konkrēti no šiem zpd.

Par tēmām/kvalitāti, protams, tev ir taisnība. Bet then again, cik bieži tu ej pa parku, takas malā ieraugi brūnu struņķīti un padomā "hmm, varbūt tā ir apsūkāta šokolādīte?"

Tēmām jau, protams, nav ne vainas - tikai izpildījums ir drausmīgs. Var rakstīt par pilnīgi jebko, vienkārši patriotisma tēma skolēnu konkursu sakarā ir ļoti aktuāla, un, ja viņi būtu lasījuši to Gaili, ne tikai Raini, tad jau varbūt arī nebūtu teksti tik drausmīgi vienveidīgi un salkani.
Bet tas jau vairs pat nav tikai par lit. kopumā, man liekas - tas ir domāšanas modelis, kas spēj vienīgi kopēt kaut ko jau gatavu un rakstīt rāmī (tāpēc es arī minēju to creative writting, ne jau, jo man liktos, ka uz tāda tipa grāmatām būtu visa lit. metodika jābalsta, bet tur tiešām ir foršas lietas, kas varbūt varētu mudināt uz brīvību un oriģinalitāti).
Zini, es kādā zematslēgas ierakstā vienk. iekopēšu kādu no tiem dzejoļiem, un tad būs skaidrs, par ko es runāju, citādi tiešām var izklausīties, ka es činkstu bez iemesla.

Ticu, ka tādi tie dzejoļi varētu būt.

Vispār man ir ierosinājums, kā apvienot patriotismu un radošuma veicināšanu literatūras stundās - noskatīties lielisko latviešu filmu "Elpojiet dziļi". :) Liekas ļoti par tēmu.

Jā, tā ir burvīga.