Tēmām jau, protams, nav ne vainas - tikai izpildījums ir drausmīgs. Var rakstīt par pilnīgi jebko, vienkārši patriotisma tēma skolēnu konkursu sakarā ir ļoti aktuāla, un, ja viņi būtu lasījuši to Gaili, ne tikai Raini, tad jau varbūt arī nebūtu teksti tik drausmīgi vienveidīgi un salkani.
Bet tas jau vairs pat nav tikai par lit. kopumā, man liekas - tas ir domāšanas modelis, kas spēj vienīgi kopēt kaut ko jau gatavu un rakstīt rāmī (tāpēc es arī minēju to creative writting, ne jau, jo man liktos, ka uz tāda tipa grāmatām būtu visa lit. metodika jābalsta, bet tur tiešām ir foršas lietas, kas varbūt varētu mudināt uz brīvību un oriģinalitāti).
Zini, es kādā zematslēgas ierakstā vienk. iekopēšu kādu no tiem dzejoļiem, un tad būs skaidrs, par ko es runāju, citādi tiešām var izklausīties, ka es činkstu bez iemesla.