Alternatīvo skolu sāk kļūt arvien vairāk :)

Jā, tas ļoti iepriecina.

par ko tu konkrēti uztraucies, kas bērnam varētu tikt nodarīts? es tā intereses pēc prasu, jo man pašai arī skolas laiks bija briesmīgs, bet nekad nav ienākusi prātā doma, ka varētu nesūtīt savus potenciālos bērnus parastā skolā.

pirmkārt, visāda veida ņirgāšanās un pazemošana (jo ar lielāku distanci es uz to skatos, jo baisāk man tas liekas), nav tā, ka iet laiks, un sāktu likties "bet nebija jau nemaz tik traki", sāk likties "ārprāts, bja pizģec, kā šausmu filmā, kā es vispār to izturēju". Tam, protams, ir bijusi jēga, jo tu saproti daudzas vērtīgas lietas par dzīvi, bet es tomēr uzskatu, ka tās var saprast arī cilvēcīgākā veidā.
Tad vēl pārliecības radīšana, ka tu esi niecība, arī, ja kaut kādas lietas tev padodas visai labi, tam nav nekādas nozīmes, ja tu visu nedari tāpat kā pārējie.
Un vispār es uzskatu, ka tā nav kvalitatīva un attīstoša izglītība, ja nebūtu grāmatu, es būtu diezgan dumjš cilvēks, manuprāt. pat ja kaut kādas jēdzīgas lietas arī ir piedāvājumā, tad motivācija apmeklēt to moku kambari tāpat diezgan ātri pazūd, nu, vismaz man tā bija.

jāatceras gan, ka skola no skolas ļoti atšķiras, tāpat kā skola pirms diviem, pieciem un desmit gadiem un skola tagad.

man, piemēram, arī bija lietas, kas aktīvi skolā riebās, bet nekā TIK briesmīga, jo bija maza, draudzīga sākumskola, kurā nevienam nebija milzīgu apsmiešanas problēmu, kuras netiktu risinātas (patiešām visu cieņu audzinātājām, kas samtika galā ar bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, gan apsmējējiem, gan apsmietajiem), un pēc tam pamatskola/vidusskola RV1.ģ, kur tomēr pārsvarā pret cilvēkiem izturējās ar cieņu, ja neskaita atsevišķus izņēmumus.

un es arī ļoti ticu, ka visas šīs lietas var, ja ne salabot, tad vismaz uzlabot. vērot, vadīt un veidot atmosfēru un vidi skolā lielā mērā ir skolas personāla uzdevums, un tomēr par tādām lietām kā bullying tagad runā arvien vairāk, skolās vairojas jaunu, entuziastisku un labāk apmācītu (e.g. visādi IM absolventi!) skolotāju klāsts, viss jau nestāv uz vietas.

hmm, kkas jocīgs notika, gribēju rakstīt "samērā labi tika", sanāca "samtika" :D

jā, es piekrītu, man arī vidusskolā vairs nebija briesmīgi. es drīzāk jau biju pārāk nomocīta un man katra sīkākā lieta, kas nebija ok, likās traģiska. Bet nu jā - mana pamatskolas pieredze ir gana dramatiska, lai man īsti nebūtu ticības tam, ka skolā ir droši, jo nu tā nemaz neskaitās slikta skola, lai neteiktu tieši pretējo, un daudzās no, manuprāt, pilnīgi nepieļaujām situācijām vairāk vai mazāk klātesoši bija pieaugušie, kuri tā kā būtu atbildīgi par notiekošo.

man bieži radās sajūta, ka tajā skolā strādā, nevis izglītoti pedagogi, bet kaut kādi atsaldēti memļaki, kam vai nu bail vai arī nav ne mazākās intereses iejaukties notiekošajā vājprātā.

jā, tā, manuprāt, ir viena no lielākajām problēmām, kas izglītības sistēmā (vai, patiesībā jau gandrīz jebkurā jomā, bet izglītībā tas vienkārši atstāj sevišķi plašu un dziļu iespaidu uz daudziem cilvēkiem, visiem tiem bērniem...) vispār var būt, nejēdzīgs personāls. bet, kā jau Tu zini, esmu optimists, es tiešām no sirds ticu, ka tas nav neizbēgami. par visām tām problēmām ir atklāti un konstruktīvi jārunā un jāstrādā pie visādu veidu risinājumiem.

nē, nu es arī ticu, ka situācija var mainīties, tikai tad tiešām ir jābūt gana daudziem cilvēkiem, kas aktualizē šīs lietas, runā par tām un arī kaut ko ir gatavi darīt. Tāpat kā citās jomās. Es pati labprāt kaut ko darītu, lai izglītības sistēma uzlabotos, bet nu uz skolu strādāt es iet negrasos (un mani jau tagad arī droši vien nemaz neņemtu, pat ja man būtu atbilstoša izglītība), man šķiet, ka tas, ko es varu darīt, ir, nezinu, kādreiz uzrakstīt kādu rakstu par tēmu, bet tad ļoti populāra reakcija ir "ja tu pati skolā nestrādā, nedirs". :D Un tas tā bēdīgi, bet jā - lietas noteikti var mainīt, es vienkārši saku, ka, vadoties pēc savas pieredzes, man būtu bailīgi savu bērnu uzticēt masu skolai, es tur neko nevaru darīt.

es domāju, ka tā problēma slēpjas tur, ka sīkajiem nemāca jau no 1.klases, ka citus apsmiet un apcelt nav forši. vajag jau no pirmās klasītes mācīt iecietību un spēju pieņemt citādo. ja to nedara, tad tā apcelšana skaisti kulminē ap 6./7. klasi (vismaz manā gadījumā), kad tādiem lieliem zirgiem neko daudz vairs nevar iemācīt. par vidusskolu, protams, nemaz nerunājot.

Piekrītu, par toleranci būtu jārunā daudz vairāk. Un ir taču pat tam lieliski piemēroti priekšmeti, nu, tur visādas ētikas utt, bet tur lielākoties tiek aplūkotas abstraktas problēmas, nesavelkot kontekstus ar reālām situācijām. Tb – pieaugušais pats pieliek savus kontekstus, bet bērns ir jāmudina to darīt, citādi ir tāda blāblā spriedelēšana būtībā par neko.